Viņš izteicās, ka ir politiķi, kuri iniciē likumprojektus, kas ir pretrunā Eiropas Savienības un demokrātiskas valsts pamatvērtībām. Piemēram, vēlme sašaurināt ģimenes definīciju Satversmē.
Zālītis norādīja, ka ir "viens noteikts politiskais spēks", kuram vairs nav, ar ko baidīt sabiedrību, bet tas ir vajadzīgs, lai "zvejotu balsis". Viņš norādīja uz saukļiem "Krievi nāk!", "Bēgļi nāk!", ar ko iepriekš baidīja cilvēkus Latvijā.
"Un tagad ir "Geji nāk!" Un tad mēs arī sapratīsim, ka viņi šeit gadsimtiem ir bijuši Latvijā, un neviens neko nevienam neatņems. Mēs vienmēr uzsveram, ka līdztiesība nevienam neko neatņem," sacīja Zālītis.
Latvija LGBT tiesību jomā ir topa apakšgalā Eiropas Savienībā. Par to Latvija saņēmusi arī Eiropas Parlamenta nosodījumu. Pēc Zālīša teiktā, problēma ir tā, ka Latvijā nav konkrētas politikas pret diskrimināciju - cilvēki neizprot, kas ir diskriminācija. Arī naida runas izplatība ir pieaugusi. Zālītis pastāstīja, ka 2020. gadā tika ziņots par 500 naida runas gadījumiem, bet šogad līdz jūnijam jau bija vairāk nekā 1000 gadījumu.
"Nedomāju, ka kāds būtu gatavs man to sejā pateikt. Man gribētos tiešām acīs paskatīties dažiem komentētājiem - kā jūs to varat vienkārši skaļi izteikt? Bet, protams, visiem ir spēks aiz datora to visu rakstīt," sacīja aktīvists.
Pēc viņa teiktā, arī naida uzbrukumi notiek, un tie paliek arvien nežēlīgāki. Bet cilvēki par uzbrukumiem neziņo, jo viņiem bail, ko teiks citi, ko teiks policijā. Zālītis uzsvēra, ka jāveido sabiedrība, kurā naida uzbrukumi tiek atpazīti, kurā par tiem tiek ziņots.
Zālītis arī pievērsās praidam, norādot, ka tas ir pasākums, lai parādītu sevi, ka arī LGBT kopienas ir daļa no sabiedrības. Kopienas pārstāvji gribētu dzīvot līdztiesīgākā valstī. Pēc Zālīša teiktā, Latvija ir uz pareizā ceļa, bet līdz mērķim vēl ir tālu.
Zālītis norādīja uz statistikas datiem, ka vairāk nekā pusei sabiedrības ir neitrāla attieksme pret LGBT kopienu, kas ir labi.
Tomēr aktīvists bažījas, ka sabiedrība ir daudz atvērtāka nekā politiķi.
