Dienas ziņas

Ukraina iznīcina Krievijas armijas munīcijas noliktavas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Protestē pret izmaiņām mežu izciršanas nosacījumos

Aktīvisti: Lēmums cirst jaunākus mežus pieņemts pa kluso un kaitēs videi

Pie Ministru kabineta otrdien pulcējās vairāki simti piketētāju, protestējot pret valdības jau pieņemto lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus.

ĪSUMĀ:

  • Valdība jūnijā pieņēma lēmumu cirst mazākus kokus.
  • Tas tiek pamatots ar vajadzību saražot vairāk šķeldas energocenu krīzes dēļ.
  • Cilvēki otrdien devās protestēt pret valdības lēmumu.
  • Aktīvisti neuzskata, ka valdības lēmums sasniegs mērķi, bet kaitēs dabai.
  • Dabas aizstāvji arī uzskata, ka nav bijušas pietiekami daudz konsultāciju ar viņiem.

Mazāku koku ciršanai – nē

Piketa organizētāji – vides organizāciju pārstāvji – norādīja uz jūnijā pieņemto valdības lēmumu samazināt izcērtamo koku caurmēru. Samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs - priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bērzam no 31 līdz 25 centimetriem. Tas, pēc viņu teiktā, ir pretrunā ar valsts interesēm, jo vairos kailcirtes, apdraudēs putnus un citas radības un mazinās bioloģisko daudzveidību. Turklāt neesot pienācīgi izvērtēta ilgtermiņa ietekme uz vidi.

Dabas aizsargus un draugus uztrauc mežu vides noplicināšana, dažādu augu sugu izplatības mazināšanās, ko viņi nekavējās paust gan ar saukļiem "neesi cirvis", "Mežs nav plantācija", gan arī ar dziesmām.

Piketē pret atļauju cirst jaunākus mežus
00:00 / 04:19
Lejuplādēt

Sanākušie argumentēja, ka, palielinot izcirsto apjomu, iedzīvotāji neko daudz neiegūs. Lielākā daļa kokmateriālu tiek eksportēti, un apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem tas nekādi nepalīdzēšot.

"Mēs labi zinām, ka pārsvarā visa koksne, kas tiek nocirsta, tiek eksportēta. Tagad izmantot attaisnojumu - "lai nodrošinātu mūsu pašu energoaizsardzību" - domāju, ka tas ir pilnīgi lieki. Domāju, ka tur noteikti tiek pārstāvētas pāris cilvēku intereses nevis visas Latvijas un mūsu tautas," izteicās protesta dalībniece Annija Grīsle.

"Tas ko valdība dara ir tuvredzīgs un tāds arī nesmuks gājiens. Tas nerisinās to, ko viņi ir iedomājušies, ka tas risinās,"

uzsvēra dalībniece Anna Vaivare.

Piketa dalībniece Alise Zariņa uzsvēra, ka lēmumus par jaunāku koku ciršanu valdībā tika pieņemts pa kluso: "Tie tika pieņemti pirms Jāņiem. Kad cilvēki tam nepievērsa uzmanību. Un šis lēmums jau ir pieņemts. Mēs nevaram to mainīt. Tur nenotiek sēde par to, bet mēs varam pievērst uzmanību, ka tas nav paslīdējis garām. Nevar pieņemt lēmumus vienkārši paslepus un cerēt, ka sabiedrība neiebildīs."

Sanākušos uztrauca arī nevērība pret vides pārmaiņām kopumā un bažas, ka Latvijā līdz ar šo lēmumu arvien biežāk varēs redzēt kailcirtes. Turklāt mulsinošs bijis pamatojums vairākus gadus viedokļu atšķirību dēļ atlikto lēmumu saistīt ar globālās situācijas raisīto energoresursu krīzi.

"Es neesmu vides eksperts, es neesmu biologs, bet ir skaidrs, ka, ja mēs turpinām dedzināt fosilos kurināmos un cirst mežus, tad mēs vienkārši nosmaksim bez skābekļa, tēlaini runājot. Izcērtot mežus, mēs uzreiz iepludinām CO2 un neredzēsim klimata uzlabojumu no kokiem, kas izaugs pēc 20 gadiem," skaidroja kāds no protesta dalībniekiem.

"Droši vien tas ir jautājums par to, ka mums jāļauj mežam būt tādam, kāds tas ir, lai tas atjaunojas pats par sevi. Šis, protams, ir ekonomisks jautājums, kas neapskata ekosistēmu, ko mēs iznīcinām, kad kokus masveidā nocērt," iebilda cits piketētājs.

Izmaiņas nav pietiekami apspriestas ar vides organizācijām

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis intervijā Latvijas Radio kritizēja to, ka gaidāmā ietekme uz vidi nav plašāk izdiskutēta ar vides organizācijām.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Organizācijas arī pievērsa uzmanību tam, ka šie grozījumi tika virzīti jau 2017. gadā, bet divas reizes sabiedrības spiediena rezultātā tos izdevās apturēt. Taču nu valdība tomēr pieņēma grozījumus, samazinot izcērtamo koku caurmēru.

Uz to intervijā LTV norādīja arī režisore, piketa dalībniece Krista Burāne, lēmuma pieņemšanas ceļu saucot par nedemokrātisku: "Mani personīgi uztrauc tas, ka, dzīvojot Latvijā, kura sevi sauc par demokrātisku valsti, ir iespējams panākt šāda veida grozījumus tik strauji, tik neētiski, tik necaurspīdīgi."

Tam, ka diskusija šajā jautājuma nav īstenojusies, kā nākas, piekrita arī premjera biedrs aizsardzības ministrs Artis Pabriks no "Attīstībai/Par!".

"Visnotaļ es atbalstītu šādu tikšanos gan attiecībā uz VARAM ministru, zemkopības ministru, arī ekonomikas ministru. Šie lēmumi ir jāskaidro, un jābūt kopīgai izpratnei, veiksmīgai tautsaimniekošanai mūsu mežos, un ir jāņem vērā arī vides prasības. Tas ir jāizbalansē kontekstuāli, kā to dara citur pasaulē un kaimiņvalstīs, kas to dara veiksmīgi," pauda Pabriks.

Lielu uzmanību iespējamai mežu plašākai izciršanai velta arī ornitologi, kuri atzīst: jo vecāks mežs, jo piemērotāks putnu dzīvei.

Izcērtot mežu, gan fiziski sagandē putnu ligzdas, gan nodara lielu kaitējumu konkrētām putnu sugām, piemēram, melnajiem stārķiem un mežirbēm, stāstīja Latvijas Ornitologu biedrības vadītājs Viesturs Ķerus. Viņš atsaucās uz Igaunijas un Skandināvijas pieredzi, kur tievāku koku izciršana atļauta jau ilgāku laiku. Ar bažām nākas secināt, ka vērtīgu jaunu koku audzēšana, lai arī palielina mežu apjomus, nenozīmē dabiskas mežu vides saglabāšanu.

Ķerus skaidroja: "Ciršanas apjomi Latvijas mežos jau šobrīd ir pārmērīgi.

Viņi tiek uzturēti, izcērtot mežus, kurus vajadzētu aizsargāt, piemēram, kā apdraudētu sugu dzīvotnes. Mēs no vides organizācijām esam cīnījušies pret šiem grozījumiem jau kopš 2017. gada un neesam sadzirdēti. Tika solīts pirms pāris gadiem, ka šis netiks virzīts tālāk, kamēr nebūs vienošanās. Pēc tā nav bijušas pilnīgi nekādas diskusijas. Tagad tas ir Ministru kabineta darba kārtībā un apstiprināts."

Koksnes ieguve Latvijas vajadzībām varēs pieaugt

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks gan stāstīja, ka līdz ar valdības lēmumu koksnes ieguve energoresursu vajadzībām pieaugšot par 5% līdz 8%. Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) izteicies, ka lēmums tika pieņemts, uzklausot vides organizācijas. Tas bijis svarīgs, lai nākamajā ziemā samazinātu apkures cenu kāpumu. Lēmums par 20% palielināšot šķeldas pieejamību Latvijā.

"Ar šādu lēmumu tiek nodrošināta zināma stabilitāte tirgū. Mēs varam vairāk vai mazāk ietekmēt cenu kāpumu, un siltumapgādes uzņēmumi var būt droši, ka viņiem nākotnē būs šķelda pieejama. Šī diskusija bijusi pietiekami ilgi. Ne pirmo reizi tas bijis Ministru kabinetā. Un šie iemesli pausti, skaitļi pieejami, zinātniskais pamatojums ir veikts savā laikā. Mēs esam gājuši arī uz nopietniem kompromisiem ņemot vērā vides organizāciju iebildumus. Ir šis ierobežojums par piejūras mežiem, kas iepriekš nebija. Protams mikro liegumi un citi," stāstīja Gerhards.

Ministrs norādīja, ka šķeldas eksporta samazināšana nav variants, jo tas nozīmētu, ka būtu jāizstājas no Eiropas Savienības tirgus.

Meža īpašnieku biedrības vadītājs Muižnieks valdības pieņemto lēmumu par atļauju cirst jaunākus kokus vērtē kā meža īpašnieku iespējas balansējošu pasākumu, jo vides mērķu vārdā aizsargājamo platību statusu piešķir aizvien vairāk mežu teritorijām, turklāt koku izciršanas darbiem obligāti jāseko jaunaudžu veidošanai.

"Mēs, meža īpašnieki, audzējam mežu un tālāk atbilstoši tirgus pieprasījumam pārdodam koksni vai nu mēbeļu ražotājiem vai zāģmateriālu ražotājiem, vai enerģētikas vajadzībām. Protams, pašlaik ir ļoti labas cenas visam, bet pretī ir pateikts: ja tu cērt kokus pēc caurmēra, tev obligāti ir jāstāda vietā augstvērtīgs selekcionēts stādāmais materiāls. Šādas prasības līdz šim nebija.

Tas nozīmē, ja stādīsim vairāk augstvērtīgas audzes, tās būs produktīvākas, un arī klimatu mērķu sasniegšanai uz 2050. gadu šis ir viens no labākajiem risinājumiem," pauda Muižnieks.

Diskusija par atļauju cirst jaunākus kokus ilgusi jau vairākus gadus, šajā procesā bijuši ilgi pārtraukumi tieši mežizstrādātāju un vides jomas aktīvistu viedokļu atšķirību dēļ.

KONTEKSTS:

Valdība pieņēma lēmumu samazināt izcērtamo koku caurmēru. Samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs - priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bērzam no 31 līdz 25 centimetriem.

Viens no izciršanas mērķiem – palielināt šķeldas ieguvi un energoresursu neatkarību gaidāmajā apkures sezonā. Taču paskaidrot, kā tieši apkures ražotājiem šīs izmaiņas palīdzēs, atbildīgie ministri nespēj, secināja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt