Ja “Jaunās Vienotības” saraksta līderis Valdis Dombrovskis vēlreiz kļūs par Eiropas Komisijas komisāru, eiroparlamentārieša mandātu iegūs Inese Vaidere. Viņai plusu ievilcis katrs ceturtais “Jaunās Vienotības” vēlētājs. Līdz ar to Vaidere no piektās vietas sarakstā pacēlusies uz trešo, apsteidzot bijušos ministrus Arvilu Ašeradenu un Kārli Šadurski. Šadurski izsvītrojis katrs piektais “Jaunās Vienotības” vēlētājs, un ar 24 tūkstošiem svītrojumu viņš ar atrāvienu ir visbiežāk svītrotais kandidāts šajās vēlēšanās. Otrajā vietā ierindojies Ašeradens, daudz svītrojumu ir arī Aleksejam Loskutovam un Ģirtam Valdim Kristovskim.
Šadurski rezultāts neesot pārsteidzis. Viņš neveiksmē vaino nepopulāros lēmumus izglītības un zinātnes ministra amatā.
“Bija daudz mītu par sešgadīgajiem skolā, bija daudz mītu un stāstu, tajā skaitā medijos, par skolu tīkla kārtošanu.
[..] Protams, ka daudzi šajās reformās - kā pašvaldībās, tā droši vien arī pedagogu vidū - neredzēja vairs savu vietu pēc tam,” sacīja Šadurskis.
Mazāk kritiski bijuši “Saskaņas” vēlētāji. Neviens no “Saskaņas” kandidātiem ar īpaši daudz svītrojumiem neizceļas.
Savukārt Nacionālās apvienības sarakstā visbiežāk svītrots Ansis Pūpols – gandrīz 8700 reižu. Pūpols gan saņēmis arī daudz plusu, un rezultātā viņu sarakstā apsteidzis tikai Saeimas deputāts Edvīns Šnore. Pūpols uzskata, ka daudzos svītrojumus panākuši cilvēki, kurus viņš nokaitinājis kā izmeklējošais žurnālists.
“Tie nelabvēļi ir divi oligarhi Ventspilī un baņķieris Ilmārs Rimšēvičs. Vēl nesen, tikko Jurģis Liepnieks kaut ko man bakstīja tviterī ar izdomātu pasaciņu. Protams, tika izvilkts no atvilktnes kārtējais Artusa Kaimiņa kaut kāds stāsts par maniem alimentiem, kas ir pilnīga muļķība. Šie cilvēki pamodušies, un viņi savu melno darbiņu izdarīja,” norādīja Pūpols.
Tikmēr “Attīstībai/Par!” sarakstā visvairāk svītrota kandidāte Jeļena Jesajana. Viņa no augstās ceturtās vietas sarakstā nonākusi pēdējā 16. vietā. Jesajana atzīst, ka nav tik atpazīstama kā saraksta līderi, tomēr tas, ka pēdējās trīs vietās palikuši kandidāti ar krievu vārdiem, licis domāt par etnisko balsojumu.
“Man personīgi rezultāti, protams, ka ir nepatīkami. Diemžēl mēs varam secināt, ka ir bijusi etniskā balsošana.
Taču mūsu politiskais spēks jau strādā pie tā, lai to mazinātu. [..] Es domāju, ka tikai ar laiku mēs panāksim to, ka cilvēki balso nevis par uzvārdiem vai pret uzvārdiem, bet balso par cilvēkiem, kas pārstāv vērtības un idejas,” sacīja Jesajana.
Šīs vēlēšanas bijušas īpašas ar to, ka gandrīz 21% vēlētāju balsojuši par partijām, kas Eiropas Parlamentā nav iekļuvušas. Tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
KONTEKSTS:
EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība”, par kuru nobalsoja 26,24% vēlētāju. No šī saraksta EP ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete. Arī “Saskaņa” ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, un EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Par NA šogad nobalsoja 16,4%. EP ievēlēti EP deputāti Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Tāpat EP iekļuva arī Latvijas Krievu savienība, kuru atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka. Šoreiz EP būs arī jaunpienācējs - pirmo reizi EP vēlēšanās startēja un iekļuva “Attīstībai/Par!”, par kuru nobalsoja 12,42%, un ievēlēts ir Ivars Ijabs.
