Šonedēļ medijos un vides plakātos uzsāks informatīvo kampaņu “Pārgalvis = Bezgalvis”, ar kuras palīdzību uzrunājot sabiedrību, cer pasargāt cilvēkus no nonākšanas ratiņkrēslā vai pat nāves.
Ķīpsalas pludmalē Rīgā, lai arī ir darbadienas vidus, manāms krietns daudzums atpūtnieku. Kā viņi rūpējas par savu drošību, atrodoties pie ūdens?
Teju visi Ķīpsalas pludmalē sastaptie atpūtnieki norāda - par savu drošību pie ūdens viņi rūpējas.
Tomēr, atverot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mājaslapu sadaļā „No ūdenstilpnēm izcelti noslīkušie” parādās skaitlis 54. Šis skaitlis nepārtraukti mirgo, un tam blakus ir izsaukuma zīme, radot iespaidu, ka tūdaļ tas mainīsies, atzīmējot vēl kādu, kura dzīve aprāvusies ūdenī. VUGD pārstāve Agrita Vītola arī atzīmē – noslīkušo skaits ir lielāks, jo viņu mājaslapā atzīmēti tikai tie noslīkušie, kuru izcelšanai no ūdens piesaistīti ugunsdzēsēju glābēju spēki.
Neatliekamās medicīnas ārsts Dmitrijs Semjonovs informē, ka aizrīšanās ar ūdeni un nāve noslīkstot ir vien no pāris sekundēm līdz minūtei ilgs process.
Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša skaidro, ka atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola lietošanu, tāpat peldēties nevajadzētu vienam pašam. Tomēr ir vēl arī virkne citu drošības pasākumu, kas jāievēro, atrodoties pie ūdens.
“Vislabāk izvēlēties ir tādu peldvietu, kas ir zināma, krasts ir lēzens, vēlams ar cietu pamatu. Upēs noteikti jāskatās vietas, kur ir vismazākā straume,”
norāda Bukša. “Jāuzmanās no atvariem vai no lieliem akmeņiem. Īpaši jaunieši mēģina sacensties, kurš tālāk aizpeldēs, un diemžēl - ne vienmēr var pietikt spēka, lai arī atpakaļceļu mērotu. Par bērniem runājot, noteikti, atceramies, ka esot ūdens tuvumā vienmēr acu skatiens ir uz bērnu. Pirms peldēšanas, kā pirms fiziskas aktivitātes noteikti nebūtu ieteicams pārēsties un tad iet ūdenī. Lēkšana ūdenī – katru gadu ir 10 – 15 cilvēki, kuri gūst ļoti, ļoti smagas traumas,” vērtē “ātrās palīdzības” pārstāve.
Smagu traumu 23 gadu vecumā, lecot uz galvas ūdenī guvis arī Guntars Skrabis, kurš savu dzīvi aizvada ratiņkrēslā un šobrīd ir viens no Slimību profilakses un kontroles centra rīkotās kampaņas „Pārgalvis=Bezgalvis” vēstnešiem. Viņš dalās savā pieredzē.
“Lēciens dīķī, pārgalvība - kaut kāds jaunības maksimālisms. Ko es varu pateikt - neleciet uz galvas ūdenī!
Mugurkaula, kakla daļas skriemeļa lūzums. Sekas ir tādas, ka kājas ir paralizētas, rokas, teiksim, bišķīt pirkstos ir kaut kādas kustības. Nezinu... viss, nu ratiņkrēsls,” stāsta Skrabis.
Vasara nav pat pusē, un tikai no pašu atpūtnieku informētības un uzmanības, atrodoties pie ūdens, ir atkarīgs tas, vai mirgojošais skaitlis VUGD dienesta mājaslapā palielināsies vai ne.
