Viņš sprieda, ka “čekas maisu” atvēršana neko būtiski nav mainījusi, daļa sabiedrības savu interesi apmierināja, bet tagad “liela daļa jūtas droši, lai gan bijuši čekas ziņotāji un, dievs vien zina, ko darījuši”, bet kartotēkā viņu vārdu nav, jo tā ir nepilnīga.
“Nobērtais materiālu daudzums uz galda”, kurš ir nepilnīgs, neko neatrisina, notiekošo varētu “pielīdzināt linča teisai, katrs [sabiedrībā] pēc savas izpratnes ņem un tos tulko”, pauda Jundzis.
Viņaprāt, par čekas darbību un aģentiem vajadzētu nopietnus pētījumus, un viņš cer, ka nākamajos gadu desmitos to arī izdarīs, bet tad lielākā daļa aģentu būs aizsaulē, savukārt jaunajai paaudzei jau tagad tas ne īpaši interesē.
Jundzis uzskata, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vajadzēja pasludināt lustrāciju, lai bijušie aģenti un darbinieki paši pieteiktos, un, ja to izdarītu no paša sākumā, tam būtu jēga, varētu iegūt daudz informācijas.
KONTEKSTS:
Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau 2018. gada beigās publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus un 20. decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018. gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
