Aizvien vairāk laulības šķir pie notāriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Pēdējos divos gados pieaudzis šķirto laulību skaits. Ja laulātais pāris var vienoties un bez strīda saraut laulības saites, tad valsts piedāvā bez tiesas šo jautājumu atrisināt īsākā laikā un par lētāku naudu pie notāra. Vēl viena iespēja, kā atslogot tiesas un civilizēti piedāvāt risināt strīdus, ir šajā gadā gaidāmais mediācijas likums. Tas palīdzēs tajos gadījumos, kad pāris nevar sadalīt mantu vai bērnus un citu iemeslu dēļ nespēj izšķirties vai palikt kopā.

Kopš 2011. gada, kad tas vispār iespējams, pie notāriem šķirtas 11 tūkstoši laulību - katru gadu 5 tūkstoši. Agrāk tiesas uzņēmās šķirt laulātus pārus, bet nu jau vairākus gadus to dara notāri. Un tikai tad, ja strīds nav atrisināms un puses nespēj vienoties par mantu, ģimeni vai citām vērtībām, šķiršanās nonāk tiesā.

Kāpēc notāri saņēmuši tik lielu interesi, skaidro notāru padomes vadītāja Sandra Jakušenoka: „Tiek sakārtotas vecas lietas, kas nav gadiem risināta, jo tiesu process ir smagnējs un daudziem šķiet, ka tā ir neērta lieta - tiesāties. Pie notāra arī netiek prasīti iemesli, kāpēc laulība tiek šķirta. Tā ir labprātīga šķiršanās. Nu, varbūt īsti netiek apdomāts, tiek šķirtas arī laulības, kur laulību stāžs nav tik ilgs. Iespējams, ka nav īsti apsvērts, ko nozīmē laulības dzīve.”

Atšķiras arī izmaksas: par tiesu jāmaksā 100 lati, par notāra pakalpojumu - 50. Tikai 2% gadījumu šķiršanās nonāk arī tiesā. Lielākoties pie notāra ierodas cilvēki, kas jau ir lēmumu pieņēmuši, un tas ir tikai juridiski jānokārto.

Ja pie notāra iespējams šķiršanos nokārto vienas konsultācijas laikā, tad tiesā tie ir vairāki mēneši, kamēr izdodas panākt kādu risinājumu. Tomēr līdz ar vieglāku ceļu nokārtot šķiršanos pieaudzis šo gadījumu skaits. Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža rēķina, ka tas pieaudzis par apmēram 2000. „Jebkurš atslogojums pie mūsu tiesu sistēmas pārslodzes ir nozīmīgs. Un galvenais mērķis bija atslogot tiesu no lietām, kur nav strīdu. Es teiktu, ka 50% atslogojums no lietām ir ievērojams, kas var radīt tiesai teorētisku iespēju izskatīt kādu citu lietu saprātīgā termiņā,” norādīja Ilgaža.

Bet jau šogad kā jauns pakalpojums civilstrīdu risināšanā parādīsies mediācija, kas ļaus pusēm vienoties bez tiesas arī tad, ja ir strīds. Mediācijas padomes vadītāja Laima Ārija Zelmene pārliecināta - lai būtu mazāk šķiršanos, mediācija jāmāca jau no bērnības. "Esam arī to mācījuši pedagogiem. Ja mēs no bērnības mācēsim civilizēti strīdus izskatīt, būs mazāk šķiršanos un noziedzīgu nodarījumu. Nevar teikt, ka ieviešot mediāciju, pieaugs šķiršanos skaits, nekādā gadījumā. Vienkārši puses būs apmierinātas, ar to kā tās savas attiecības civilizēti risina: vai nu paliek laulībā vai to civilizēti izšķir,” skaidroja Zelmene.

Lai kļūtu par mediatoru, nav jābūt arī juristam, uz mediācijas kursiem dodas gan pedagogi, gan psiholoģijas nozares profesionāļi. Tomēr vērtējot šķirto laulību skaitu, eksperti uzskata- tas nesamazināsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti