Prokuratūra tiesai nodevusi lietu par krievvalodīgo auditorijai domātā interneta portālā ievietotu komentāru pret latviešiem. Ko aptuveni 40 gadus vecais vīrietis uzrakstījis, prokuratūra patur noslēpumā, bet komentāru eksperti atzinuši par nacionālo naidu izraisošu.
Latgales priekšpilsētas tiesā, kurai nosūtīta lieta, jau atrodas trīs citas krimināllietas par etniskā un rasa naida izraisīšanu. Drošības policijā (DP) stāsta, ka pēc krimināllikuma 78.panta sākto izmeklēšanu skaits pērn nedaudz pieaudzis - sasniedzot 18 kriminālprocesus. „Drošības policijas naida noziedzīgo nodarījumu analīze ļauj secināt, ka naida noziedzīgie nodarījumi Latvijā galvenokārt izpaužas kā naida runa – aizvainojoši komentāri par kādu tautu, rasi vai nacionalitāti,” stāsta DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
DP priekšnieka palīdze arī norāda, ka galvenokārt naidīgi izteikumi parādās dažādos interneta forumos un portālos. Visbiežāk komentāri vērsti pret latviešiem un krieviem, retāk citām tautībām. Reakcijas asums internetā mēdz būt atkarīgs no ziņu kvalitātes.
„Lielākā agresija novērota pēc sensacionālām, uz rezonansi vērstām, vienpusēji pasniegtām ziņām par sabiedrībai jūtīgām sociālpolitiskām tēmām,” stāsta DP pārstāve.
Naidīgo komentāru skaits daudzkārt pārsniedz ierosināto lietu skaitu, īpaši tādos sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētos datumos kā 16.marts un 9.maijs. Latvijas Cilvēktiesību centrs pērn šajos datumos veica interneta monitoringu. „Katrs desmitais komentārs aicina uz vardarbību vai diskrimināciju pret kādu etnisko grupu. Tie ir 6-10% robežās,” stāsta centra direktore Anhelita Kamenska. Viņa uzskata, ka daudz svarīgāk būtu sodīt tos, kas aizskarošus komentārus raksta regulāri, nevis reizi emociju uzplūdā, kā izriet no atsevišķiem spriedumiem.
Kamenska pārliecināta, ka ir pēdējais laiks DP veidot savu ekspertu loku, kas spēj analizēt naidīgus izteikumus, nevis tikai paļauties uz speciālistiem no malas. Centra direktore uzver, ka cīņa ar naidīgu runu nav tikai DP uzdevums - pret izteikumiem jāvēršas interneta lietotājiem, un politiķiem jābeidz dot zaļā gaisma naidīgai attieksmei ar savu retoriku.
„Tas saasinājums droši vien ir saistībā ar referendumu un arī to, ka visu šo laiku nacionālie jautājumi tiek dažkārt arī mākslīgi uzturēti politiskajā dienaskārtībā,” skaidro Kamenska.
Par etnisko un rasu naidu rosinošiem komentāriem draud brīvības atņemšana līdz desmit gadiem. Pēdējie tiesu spriedumi vairākās lietās par latviešu un ebreju apsaukāšanu apsūdzētajiem paredz no pusgada līdz diviem gadiem nosacīti.
