Lai gan par kurmju spridzināšanu šobrīd notiek izmeklēšana, internetā savus pakalpojumus spridzinātāji piedāvā joprojām. Pārdošanā ir arī speciālās spridzināšanas iekārtas. Latvijā tādu var nopirkt par 2400 latiem. Iekārtas gals jāiebāž kurmja rakumos, alu piepilda ar gāzi un uzspridzina. Internetā ir ievietoti vairāki video ar kurmju alu spridzināšanu.
Vienu no video ievietojis uzņēmums „Mednieks LV”. Tā īpašnieks Kristaps Mežulis stāsta, ka kurmju iznīdēšana ar gāzes sprādzieniem strauji kļūst populāra. „Jāsaka, mēs bijām pirmie, bet vairs jau neesam vienīgie. Mums jau ir konkurenti, kuri nodarbojas ar šo pašu. Ieved citu firmu ražotus aparātus un piedāvā pakalpojumu. Tā kā nepagāja ne mēnesis, kad jau daudz firmas piedāvā šo pakalpojumu,” stāsta Mežulis.
Viņš uzsver, spridzinātas tiek tikai alu sistēmas, nevis to iemītnieki. Dzīvnieku aizstāj tam nepiekrīt. Biedrība „DzīvniekuSOS” par spridzinātājiem uzrakstīja iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Kā stāsta biedrības valdes locekle Laura Karnīte, šādas metodes ir cietsirdīgas. „Jūs piekritīsiet, ka uzspridzināt vienu dzīvnieku, par kuru neviens pēc tam nepārliecinās, vai viņš beigts vai viņš ir pusbeigts, vai viņš ir sakropļots, vai viņam ir norauta kāja, bet viņš vēl ir dzīvs, - ka tas nav baigi humāns paņēmiens, vai ne?” norāda Karnīte.
Arī zoologs Jānis Ozoliņš uzskata, ka spridzināšana dzīvniekus var sakropļot, turklāt tā sabojā arī pazemes faunu. „Nav zināms, cik tā ir efektīva attiecībā uz kurmjiem. Bet metode kā tāda ir saistīta ar spridzināšanu, tātad vispār bīstama. Apdraud gan cilvēkus, gan pašus spridzinātājus, jo neviens jau nezina, kurā virzienā tās alas aiziet. Protams, arī kaitīga dabai un jebkurai dzīvai radībai, kas tur nejauši tuvumā var atrasties,” skaidro Ozoliņš.
Pašlaik „Mednieks LV” darbības izmeklē Dabas aizsardzības pārvalde. Komentēt šo lietu pārvalde atteicās, jo izmeklēšana turpināsies vismaz līdz augustam. Tomēr pārvaldes pārstāve Ilona Vilne apliecina, ka Latvijā kurmjus nogalināt ir aizliegts ar jebkurām metodēm.
Likums nosaka, ka iznīdēt atļauts kaitīgos grauzējus un kukaiņus, bet kurmis nav ne viens, ne otrs. Kristaps Mežulis pārliecināts, ka tas ir jāmaina: „Es domāju, ka ir nepieciešama jauna iniciatīva, lai likumu papildina ar kurmi kā kaitnieku, lai pensionāri var likumīgi ar slazdiem vai indēm, jebkādā citā veidā iznīdēt tos kaitēkļus, kas viņiem dārzā tomātus izrok vai kādu citu postu nodara.”
Laura Karnīte Mežulim nepiekrīt. Viņasprāt, pāris smilšu kaudzes nav pietiekams iemesls, lai kurmis būtu jāiznīcina: „Kurmis nepārnēsā bīstamas slimības, kurmis neiznīcina barības krājumus cilvēkam. Vajadzētu skaidrot cilvēkiem to, ko viņi, iespējams, nezina, ka tiešām kurmis nav kaitīgs grauzējs. Ka viņš neapēd burkānus, nenograuž puķēm saknes un viņu nevajag obligāti nogalināt. Ir citi veidi, kā no viņa tikt vaļā.”
Kurmi atbaidīt var ar skaņu un vibrāciju izdalošām ierīcēm vai smakas tabletēm. Tās vislabāk lietot, pirms kurmji ierakušies dārzā. Kā stāsta Jānis Ozoliņš, visgrūtāk ir ar zālieniem, jo pļauta zāle ir slieku barība, bet sliekas - kurmju barība. „Tiešām nezinu līdzekli, kā var apvienot mauriņa pļaušanu ar kurmja atbaidīšanu, jo, pļaujot mauriņu, mēs kurmi pievilinām. Bet sakņu un augļu dārzos, tur palīdz šīs smakas, vibrējošās un skaņu izdalošās ierīces, bet tās ir jāmaina. Ja tās ilgi tur vienā vietā, kurmji pierod,” atzīmē Ozoliņš.
Kā uzskata zoologs, labāk censties noķert konkrēto kurmi, nevis spridzināt alas līdz ar visu pārējo, kas atrodas tām apkārt.
