Kad bijušais trimdas latvietis vēsturnieks Kārlis Kangeris no Zviedrijas pārcēlās uz dzīvi Latvijā, lai šeit veiktu pētījumus, viņam prātā neesot ienācis, ka saskarsies ar tik spēcīgu pretestību. Piemēram, ka no viņa vadītās pētnieku komisijas ar valdības lēmumu izslēgti jau četri kolēģi, to skaitā Kristīne Jarinovska un Bonifācijs Daukšts, kas noticis pret zinātnieku gribu.
„Saprotiet, ir kaut kādas ētiskās normas, ko nedrīkst pārkāpt un kas parādījās arī tādā veidā, kā bija izvirzīts šis Kristīnes jautājums, ignorējot komisijas viedokli. Tāpat, manuprāt, ir pilnīgi nesaprotami, kādā veidā cienījamu zinātnieku un manus kolēģus var apvainot impotentā pozīcijā un impotentā domāšanā. Zinātnieku vidē tādas apsaukāšanās vienkārši nav iespējamas,” saka Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova.
Viņa atzīst – ļoti dīvaini noticis arī ar pašu. Nespējot izturēt metodes tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) vadītajā struktūrā, viņa bija uzrakstījusi iesniegumu, ka pārtrauc savu dalību komisijā, kamēr to pārrauga Tieslietu ministrija. Tad sekoja pārsteigums – šķitis, ka ministri, tai skaitā Rasnačs, dokumentu pat neizlasīja, jo valdība vēsturnieci no komisijas izslēdza tai pašā dienā, kad komisija no Tieslietu pārgāja Izglītības ministrijai. Kangeris atzīst – tā bijusi tieslietu ministra apzināta rīcība, tādā veidā sodot zinātniekus par nepakļaušanos politiķiem, kuri baidoties no VDK dokumentu satura.
„Vēlos informēt, ka komisijas priekšsēdētājs Kangeris izplata nepatiesu informāciju sabiedrībā par to, ka augstākās amatpersonas esot šajos te iespējamajos "[čekas] maisos". Saskaņā ar likumu visi deputāti, ministri, visi tiesneši, prokurori, augstākās civildienesta amatpersonas tiek pārbaudītas pirms stāšanās amatā un tā būs arī ar Valsts prezidenta amata kandidātu. Un to veic vairākas iestādes. Saistībā ar "maisiem" to veic SAB. Tādi paziņojumi no Kangera kunga puses ir vairāk nekā bezatbildīgi,” saka Rasnačs.
Ministrs pārmet – komisija vienkārši negribot strādāt. Tikmēr zinātnieki vērsušies pie Valsts prezidenta un izglītības ministres, lai izslēgtos kolēģus atjauno komisijas sastāvā. Pēc visa jau līdz šim notikušā sekas vismaz varētu mēģināt izlabot IZM, taču, kā noskaidroja LTV, arī tā nevēlas uzņemties izšķiršanos par komisijas sastāvu un gaida, lai to paveiktu Latvijas Universitāte.
„Tālāk šo komisijas darbu pārraudzīs Latvijas Universitāte, un tālākie priekšlikumi būs sadarbībā ar viņiem,” norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Bet ziņas no Izglītības ministrijas universitāti joprojām nav sasniegušas un rektors Mārcis Auziņš nevarēja komentēt – cik garš ceļš būs ejams, lai VDK dokumentu zinātniskā izpēte varētu sākties.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
