Ceturtdienas rīts - pēdējā oficiālā darba dienā pirms Lieldienu brīvdienām. Kāda Vecrīgas šokolādes veikala vitrīnas ir pilnas ar šokolādes zaķiem un citām figūriņām, arī šokolādes olām. Mazākās ir vien pāris centimetru augstas, bet lielākās varētu pārsniegt pat 20 centimetrus.
Kāda pircēja pie kases rūpīgi izvēlās saldās olas, kas pēc izmēra ir līdzīgas vistas olām. Dažas ir no baltās šokolādes, dažas ir no piena šokolādes, bet citas - no tumšās. Par pusduci olu - vairāk nekā pieci lati. Tātad katra ola maksā aptuveni latu.
Tomēr cena pircējus neattur, stāsta pārdevēja: „Ļoti pērk! Šogad vairāk lielākas un krāsotas, ar pūpoliem un interesantākiem zīmējumiem virsū. Mazās arī ļoti pērk, tās pat pērk vairāk. Lielās pērk vienu, bet tad kārtīgu, vai arī daudz maziņas.” Populāras ir arī šokolādes figūriņas ar cālīšiem, kas šķeļas no olām. Savukārt šokolādes zaķīšus šogad pērkot mazāk.
Ola – dzīvības simbols
Ola jau no seniem laikiem ir bijusi dzīvības simbols, kas kristīgajā ticībā ir ienācis vēl no pagānu tradīcijām. Tādēļ tieši olas daudziem ir neatņemama Lieldienu sastāvdaļa ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
Tomēr laika gaitā daudzviet Eiropā vistas olu krāsošanu ir aizstājuši šokolādes gardumi. „Mūsdienās viss notiek steigā. Visiem ir stress. Tagad tas ir milzīgs bizness, jo šokolādes truši ir ļoti populāri,” stāsta Rainers Būcs, Gētes institūta Rīgā valodas nodaļas vadītājs.
„Ja ir bērni, tad es tomēr darītu pa vecam. Es nopirktu olas, izvārītu tās vai arī iztukšotu un tad uz čaumalas kaut ko uzzīmētu un pakārtu kokā vai pie loga. Tas tiešām ir atkarīgs no tā, vai jums ir bērni un vai jūs apzināti sekojat šīm tradīcijām,” atzīmē Būcs.
Pēc viņa stāstītā Lieldienu tradīcijas Vācijā ļoti atšķiras starp dažādiem valsts reģioniem. Dienvidos, kur dzīvo vairāk katoļu, cilvēki Lieldienās mēdz doties uz baznīcu, pat ja viņi nav pārāk reliģiozi. Savukārt Vācijas ziemeļos, kur ir vairāk luterāņu un ateistu, doties uz baznīcu šajās dienās nav pārāk pieņemts. Atsevišķos reģionos ir saglabājušās arī īpašas olu krāsošanas tradīcijas, kad olas kļūst gandrīz par mākslas darbiem.
Priekšroku dod šokolādei
Arī Francijā Lieldienu tradīcijas atšķiras starp reģioniem. Ja Elzasā, pie Vācijas robežas, cilvēki vēl mēdz krāsot vistu olas, tad citur priekšroka tiek dota šokolādes olām, saka Francijas institūta pārstāve Florī Belēna: „Tagad tik tiešām visos Francijas veikalos var atrast šokolādes olas. Cilvēki ar baudu tās pērk un dāvina, it sevišķi bērniem. Pašlaik tā pārsvarā ir tikai šokolāde. Turklāt tās nav tikai olas, bet arī šokolādes zvaniņi un zaķīši, kā arī citas šokolādes figūriņas.”
Lieldienas Francijā visbiežāk tiek svinētas ģimenes lokā, nevis dodoties uz siltajām zemēm, kā to dara daudzi vācieši. Un galvenā nodarbe bērniem ir lasīt šokolādes olas dārzā. Turklāt Francijas dienvidos bērniem mēdz stāstīt, ka olas ir atstājuši baznīcu zvani, kas atgriezušies no Romas. Jo no Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienām baznīcu zvani neskan, un bērni tic, ka zvani šajās dienās ir devušies uz Romu.
Arī Beļģijā un Nīderlandē iedzīvotāji Lieldienās pārsvarā dod priekšroku saldumiem, nevis vistu olām. Latvijā vistu olu krāsošanas tradīcija joprojām ir stipra. Un vai ir vērts tās aizstāt ar saldumiem - tas ir katra paša ziņā.
