Aizvien iebilst pret ieceri likvidēt sociālās korekcijas programmas

Valdības darba kārtībā beidzot nonākuši vasarā pieteiktie un ļoti apjomīgie grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumā. Vasarā vēstīts, ka tie paredz vērienīgas izmaiņas skolu tīklā un tipoloģijā, attiecībā, piemēram, uz ģimnāzijām un internātskolām.

19.martā Ministru kabineta komitejā gaidāms balsojums par likuma grozījumu virzīšanu skatīšanai valdībā un vēlāk – Saeimā. Ministriem pirmo reizi uzklausot pedagogus un pašvaldības, iezīmējās, ka lielākie strīdus jautājumi aizvien saistīti tieši ar internātskolu reformu un ieceri likvidēt sociālās korekcijas programmas.

Vasarā pieteiktie apjomīgie grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumā tagad nonākuši ministru darba kārtībā. Izmaiņas likumos paredz, piemēram, vairs nesaglabāt statusu „ģimnāzija” pašvaldību dibinātām ģimnāzijām, atteikties no internātskolu finansēšanas, kā arī citas pārmaiņas. Šomēnes šie jautājumi pirmo reizi nonākuši ministru darba kārtībā, un balsojums par to tālāku virzību plānots 19.martā.

Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbības partnerus, iezīmējās, ka lielākie iebildumi aizvien saistīti ar internātskolu reformu un ieceri likvidēt sociālās korekcijas programmas skolēniem ar uzvedības traucējumiem.

“Likvidējot internātskolas, pašvaldības pieņem lēmumus par skolu reorganizāciju, un mēs nonākam situācijā, kad ir viena daļa bērnu, es nerunāju jau par Naukšēnu skolu, kas ir ar dažādiem pārkāpumiem. Bet tieši bērniem ir nepieciešams papildu atbalsts, ko nenodrošina jau esošais regulējums attiecībā uz atbalsta personālu,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Turpmāk sociālās korekcijas programmas varētu būt licencētas vien sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”.

Ministrija norāda, atbalsts nepārtrūkšot.

“Šādas programmas pēdējos gados vispārējās izglītības iestādes vairs nerealizē, bet sociālās korekcijas izglītības programma tiek realizēta sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”. Pedagoģiskās korekcijas programmas internātskolās, par ko ir vislielākās bažas, ka tagad šīs programmas pazudīs, ir īstenojusi līdz šim tikai viena no 12 internātskolām,” bilst Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktores vietniece Līga Buceniece.

Izglītības darbinieku arodbiedrība, uzklausot Pašvaldību savienību un atbildīgo ministriju, uzskata, ka grozījumi ir sasteigti. Vasarā Izglītības ministrijai jāprezentē ziņojums, ar ko iesaistītās puses saskarsies pēc internātskolu reformas. LIZDA uzskata, vispirms nepieciešams uzklausīt šo ziņojumu un tikai tad lemt.

“Mūsu priekšlikums būtu bijis šos grozījumus nevirzīt šajā likuma paketē, bet tomēr gūt tādu pārliecību lielāku,” norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. “Atbalsta personāla pietiekamība ir problēma virknē izglītības iestāžu. Tamdēļ arī mēs, redzot šeit virkni risku, lūgtu tādus grozījumus virzīt pēc šī informatīvā ziņojuma izskatīšanas,” skaidro arodbiedrības vadītāja.

Tāpat aktuāls esot jautājums par to, vai likumā jāiestrādā prasība, ka izmaiņas pedagogu darba atalgojumā un noslodzē būtu jārisina tekošā mācību gada laikā, izvairoties no būtisku pārmaiņu pieņemšanas vasarā, kad skolotāji dodas atvaļinājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt