ĪSUMĀ:
- Aizvadītajā nedēļā novērots neliela saslimstības stabilizācija.
- Par trešdaļu palielinājies stacionēto pacientu skaits.
- Ar vīrusu inficējas arvien vairāk veselības aprūpē strādājošo.
- Latvijā saslimstības līmenis pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus.
- Epidemiologi vizualizējuši Covid-19 izplatības ķēdi.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien attālinātajā preses konferencē informēja par epidemioloģisko situāciju Latvijā saistībā ar Covid-19.
Vērtējot Covid-19 saslimstības datus par pagājušo nedēļu Latvijā, var novērot nelielu saslimstības stabilizāciju, tomēr situācija nav viennozīmīgi uztverama kā stabila, jo jaunatklāto gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un pacientu skaits slimnīcās turpina pieaugt.
SPKC informācija liecina, ka veikto Covid-19 testu skaits aizvadītajā nedēļā pieaudzis par 12% salīdzinājumā ar decembra pirmo nedēļu. Izvirzītais mērķis vidēji dienā veikt vismaz 8000 testu ir izpildīts. Iepriekšējā nedēļā katru dienu tika atklāti vidēji 623 pozitīvi gadījumi.
Tendence liecina, ka pozitīvo gadījumu skaits turpina pieaugt, taču, kā atzina Perevoščikovs, šis pieaugums ir nenozīmīgs. No 30. novembra līdz 6. decembrim tika atklāti kopumā 4338 Covid-19 gadījumi, bet pagājušajā nedēļā – 4362.
Palielinājies stacionēto pacientu skaits
Perevoščikovs uzsvēra, ka ievērojami palielinājies stacionēto personu skaits. Salīdzinājumā ar pirmo decembra nedēļu otrajā par 34,8% pieaudzis stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Nedēļas laikā slimnīcā nokļuva 654 cilvēki jeb vidēji 93 pacienti dienā, liecina jaunākie Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Visās vecuma grupās pieaudzis to pacientu skaits, kuri slimnīcās ārstējas ar vidēju slimības gaitu. No vairāk nekā 700 šobrīd stacionētajiem cilvēkiem teju 600 pacientu ar vidēji smagu saslimšanas gaitu ir vecāki par 50 gadiem.
Savukārt ar smagu slimības gaitu stacionāros ārstējas kopumā 37 pacienti, no kuriem viens ir vecumā no 20-29 gadiem, trīs pacienti ir vecumā no 40-49 gadiem, bet 33 smagi slimie pacienti ir vecāki par 50 gadiem.
SPKC pārstāvis skaidroja, ka stacionēto pacientu skaita pieaugums skaidrojams ar straujo saslimušo skaita pieaugumu pirms trim nedēļām. Tāpat Perevoščikovs prognozēja, ka līdz gada beigām hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaits varētu pārsniegt 1000.
Arvien vairāk saslimst mediķi
Vienlaikus SPKC informācija norāda, ka strauja Covid-19 izplatība turpinās ārstniecības iestāžu darbinieku vidū, kur aizvadītajā nedēļā saslimuši visvairāk veselības aprūpes darbinieku pēdējā mēneša laikā. Tāpat pēdējo divu nedēļu laikā otra biežākā reģistrēto Covid-19 pacientu inficēšanās vieta ir bijušas ārstniecības iestādes.
Perevoščikovs arī akcentēja, ka joprojām apmēram puse no saslimušajiem ir vecumā virs 50 gadiem, kas ir riska grupa ar biežāk novērotu smagāku saslimšanu. Savukārt aizvadītajā nedēļā samazinājies sasirgušo bērnu skaits, un tas liecina, ka attālinātās mācības devušas rezultātu.
Latvijā saslimstība pārsniedz ES vidējos rādītājus
Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pakāpeniski turpina pasliktināties, aptverot arvien lielāku Latvijas teritoriju. Latvijas 14 dienu kumulatīvā tendence (453,1) ir pārsniegusi Eiropas vidējo rādītāju, kas 6. decembrī bija 395.
Septiņās Eiropas Savienības valstīs (ES) novērots stabils Covid-19 saslimstības pieaugums. Tajā skaitā Luksemburgā, Horvātijā, Somijā, Kiprā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Šajās valstīs novērots stabils saslimstības pieaugums, kas ilgāks par septiņām dienām.
Saslimstība ES kopumā stabilizējas 22 valstīs, savukārt divās valstīs – Dānijā un Zviedrijā, vērojams īslaicīgs saslimstības pieaugums.
Covid-19 izplatības ķēde
SPKC epidemiologi arī izveidojuši ilustratīvu pārskatu Covid-19 izplatības ķēdei, kas parāda infekcijas izplatības ceļu no vienas inficētās personas. Šī konkrētā izplatības ķēde veidota, balstoties uz reālu infekcijas uzliesmojuma gadījumu kādā pārtikas uzņēmumā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
