Pirmdien, 23.decembrī, vakarā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Balviem. Tur divstāvu dzīvojamā mājā dega sadzīves priekšmeti un atkritumi 15 kvadrātmetru platībā. No piedūmotajām telpām izglāba vienu cilvēku un nodeva viņu mediķiem.
Tāpat pirmdien daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Čiekurkalnā, aizdedzies adventes vainags. Lai gan degšanas platība nepārsniedza vienu kvadrātmetru, ēkā bija jūtama dūmu smaka. Tāpēc iedzīvotāji izsauca glābējus. Šajā ugunsgrēkā cietušo nebija.
VUGD aicina cilvēkus būt piesardzīgiem un rūpēties par savu un tuvinieku drošību, kā arī neatstāt sveces bez uzraudzības.
Pērn dzēsti 26 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija degošas sveces, kas atstātas bez uzraudzības adventes vainagos un eglītēs. Šogad reģistrēti vairāk nekā 10 šādi ugunsgrēki.
“Mums šķiet, ka esam savās mājās, varam atslābt, tā ir vide, kur mēs jūtamies vislabāk, visdrošāk un līdz ar to kļūstam neuzmanīgi. Kaut vai gatavojot maltīti, varam aizmirst, ko esam atstājuši uz plīts, un aiziet svinēt kopā ar draugiem un radiem. Un varam radīt nepatīkamas situācijas,” brīdināja VUGD pārstāve Agrita Vītola.
“Pagājušas 4 nedēļas, kad adventes vainagos dedzinājuši sveces. Vainagi ir kļuvuši sausāki, sveces īsākas. Līdz ar to esiet maksimāli piesardzīgi, aizdedzinot sveces. Tā ir skaista tradīcija, bet, ja nerūpēsimies par drošību var pārvērsties par traģēdiju,” atgādināja Vītola.
Viņa arī atgādināja, ka noteikti nevajadzētu atstāt bērnus vienus pašus telpā, kurā deg sveces.
VUGD arī aicina, lai cik tas skaisti neizskatītos, lai cik jauka tradīcija tā nebūtu, tomēr nededzināt sveces eglītē, bet izmantot elektriskās lampiņas. “Protams, tagad ir daudz un dažādas, ar baterijām, un mazāk ugunsbīstamas. Tomēr, joprojām ir virtenes, kuras pievienojam elektriskajam tīklam. Vajadzētu pārliecināties, lai virtenes ir darba kārtībā, ka nevar izraisīt īssavienojumu,” sacīja Vītola.
Aizvien vairāk ugunsgrēku izceļas ar apkures ierīču lietošanu, jo nav iztīrīti dūmvadi. Par to vajadzētu parūpēties ikdienā, bet svētkos nepārkurināt krāsnis, un turēt brīvu laukumu krāšņu priekšā, lai attiecīgi nerastos ugunsgrēks un neaizdegtos priekšmeti.
“Ja lietojam pirotehniskos izstrādājumus, vajadzētu ievērot maksimālu piesardzību, lai svētku salūts nesagādātu rūpes un raizes, bet prieku,” piebilda Vītola.
VUGD priekšnieka pienākumu izpildītājs Mārtiņš Baltmanis savukārt atgādināja, ka ugunsgrēka gadījumā pirmkārt, ja cilvēki neredz apdraudējumu sev, nebaidās, tad var paši mēģināt nodzēst liesmas, izmantojot ugunsdzēšamo aparātu, piemēram, vai arī vilnas segu, izslēdzošo skābekļa piekļuvi, protams, labāk ir izmantot ugunsdrošo pārklāju, kas ir sertificēts, kas ir drošs, apsedzot tas neaizdegsies, un tiks skābekļa daudzums samazināts zem šī pārklāja un līdz ar to arī pārtraukta degšana.
Ja savukārt cilvēks nav drošs par to, ka viņš ir spējīgs to izdarīt, viņam ir jādodas projām un jāzvana uz 112, jāsauc pēc palīdzības, jo ātrāk viņš to darīs, jo ātrāk ieradīsies VUGD un ugunsgrēku nodzēsīs, atgādināja Baltmanis.
Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāizvērtē riski, un, ja ir bail un nevar paši nodzēst liesmas, tad viennozīmīgi nepieciešams evakuēties un zvanīt 112.
