Aizvadītā gada nogalē augusi interese par atļauju ziedot savus orgānus

Aizvadītā gada pēdējos mēnešos iedzīvotāju interese par iespēju ziedot orgānus pēc nāves krietni pieaugusi. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas iedzīvotāju reģistrā reāli izvēlējušies atzīmēt atļauju izmantot savus orgānus pēc nāves. Šādu izvēli pērn izdarījuši 180 iedzīvotāju, bet 2015. gadā saņemtas 107 atļaujas. Ārsti intereses pieaugumu saista ar aizvadītajā gadā publiski plaši apspriesto pacienti Baibu, kam bija nepieciešama aknu transplantācija retas slimības dēļ.  

Ikviens iedzīvotāju reģistrā var veikt ierakstu par to, vai persona pēc savas nāves vēlas vai nevēlas kļūt par orgānu donoru. Šķiet, diskusiju par orgānu ziedošanu atkal īpaši aktualizējuši nu jau aizvadītā gada nogales notikumi, kuros uz aknu transplantāciju un finansējumu procedūrai cerēja Baiba. Par temata aktualizēšanos liecina arī īpaši augsta iedzīvotāju interese par orgānu ziedošanas informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Pārvaldes pārstāve Santa Jonāte stāsta, ka, salīdzinot 2015. ar 2016. gadu, var secināt, ka šis jautājums sabiedrībā ir aktualizējies un cilvēki ir vairāk atļāvuši savus orgānus pēc nāves izmantot, lai glābtu citu dzīvību.

“Pērn iesniegtas 180 atļaujas un 83 aizliegumi. Tāpat mēs veicām analīzi mājaslapas apmeklējumam šajā sadaļā un ļoti uzskatāmi redzams, ka laikā, kad šī diskusija par donoriem aktualizējās medijos, tad arī cilvēku interese krietni pieaugusi. Piemēram, septembrī šo lapu cilvēki apmeklēja 91 reizi, tad novembrī 652 reizes, bet decembrī 904 reizes,” stāsta Jonāte.

Latvijā pastāv piekrišanas prezumpcija – ja pēc cilvēka nāves konstatēts, ka nav reģistrēts atteikums orgānu izmantošanā, atļauju lūdz radiniekiem. 2015. gadā liela daļa tuvinieku atļāva izmantot mirušo orgānus, lai glābtu kāda cita cilvēka dzīvību, taču pērn šis rādītājs krietni krities, secina ārsts transplantologs Jānis Jušinskis.

Ārsts arī secina, ka iedzīvotāju attieksme pret orgānu ziedošanu ir ar viļņveidīgu raksturu, īpaši, ja publiski daudz apspriesti kādi pacienti, kas gaida savu rindu.

Viņš atzina, ka diemžēl transplantācija Baibu neizglāba, taču transplantācija “ir tāda lieta – mēs ārstējam cilvēkus, kas ir ļoti slimi, un neārstēt viņus nozīmē viņus notiesāt uz nāvi”.

Viņš arī atgādināja, ka nesen Latvijā pēc aknu transplantācijas atgriezies jaunietis Austris, kurš bez operācijas būtu miris.

“Nesen man jautāja, cik tad izdzīvo pēc tādas transplantācijas. Nu izdzīvo daudz. Ja tas nebūtu efektīvi, to nedarītu,” saka ārsts.

Latvijā veic tikai nieru un sirds transplantācijas operācijas, taču arī uz šo orgānu aizvietošanu ir garas pacientu rindas. Transplantoloģijas centrā ir izveidots nieres transplantācijas gaidīšanas saraksts, kurā ir iekļauti vidēji ap 100–120 cilvēku gadā. Pērn arī krities kopējais transplantācijas operāciju skaits. 2015. gadā bijušas 77 nieru transplantācijas, bet pērn 59.

Sevi reģistrēt kā potenciālo orgānu donoru ikviens Latvijā var klātienē jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar personu apliecinošu dokumentu, tāpat to var izdarīt elektroniski latvija.lv portālā, taču tur nepieciešams e-paraksts un pagaidām elektronisko sistēmu nav plānots paplašināt. Kopš 2002. gadam  kopumā saņemti 830 iesniegumi no personām, kas atļāvušas izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, un 969 iedzīvotāji to aizlieguši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti