Naidu jūt ikdienā
Arī Latvijā LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu) un draugu apvienība “Mozaīka” otrdien, 17.maijā, rīkoja pasākumus par godu šai dienai, kā arī uzrunāja vairākas vēstniecības Latvijā ar lūgumu izkārt varavīksnes krāsas karogu.
“Nekas tiešs pret mani nav bijis vērsts. Netieši ir interneta komentāri, tāpēc esmu sev nolikusi — „Neej, nelasi!", ir sāpīgi - nav vērts”. Ir varbūt cita veida [emocijas]… ne bailes, bet piemēram, ieeju sieviešu tualetē, jo es esmu sieviete. Ir cilvēki, kas iziet ārā, apskatās, vai tiešām ir īstās durvis un viņi bija īstajā vietā. Tad tur es jūtos tā, it kā es būtu sabijusies. Tagad es eju vienmēr „bišķi” ierāvusies sevī, jo es negribu, lai kāds pārbauda, vai viņi ir īstajā vietā,” par to, kā jūtas, ja cilvēki atskatās, lai pārliecinātos, vai viņa ir vīrietis vai sieviete, stāsta Laura.
"Es izskatos pēc sevis, es neizskatos tā, kā sabiedrība vēlas, lai es izskatītos,” viņa paskaidro.
LGBT un draugu apvienības “Mozaīka” pārstāve Jana Jarinovska stāsta, ka otrdien — Starptautiskajā IDAHOT (International Day against Homophobia, Biphobia and Transphobia) jeb dienā pret homofobiju, transfobiju un bifobiju lūdza vēstniecībām izkārt varavīksnes karogu.
„Parādot to, ka viņi mūs atbalsta un skatoties uz to, kas notiek mūsu politiskajā elitē, šis ir ļoti spēcīgs rīks. Vēstnieki iet tomēr apciemot politiķus un ik pa laikam viņiem atgādina — „Ok, šis nav jūsu dienas kārtībā, bet par to ir jādomā, jo mūsu valstīs mēs rūpējamies par saviem cilvēkiem, un ja Latvija grib būt Eiropas Savienībā, jums arī ir jārūpējas par saviem cilvēkiem”,” atzīmē Jarinovska.
17. maijs ir diena pret iracionālām bailēm, nepatiku un agresiju pret homoseksuāliem, biseksuāliem, transeksuāliem un interseksuāliem cilvēkiem. Jarinovska uzsver, ka ir novērojusi cilvēku nepatiku pret seksuālajām minoritātēm. „Un kā vēl! Tieši no politiķu puses, potējot informāciju cilvēkiem, kas ir klaji nepatiesa. Protams, ir bijuši arī fiziski uzbrukumi cilvēkiem. Cilvēki ļoti bieži baidās darbā atklāti runāt par to, ka viņi ir transpersonas vai homoseksuāļi. Jo viņi ir dzirdējuši, ka kāds no kolēģiem ir kaut ko sliktu teikuši — „Tādus jau vajadzētu uz sārta dedzināt!” Tā jau arī ir sava veida homofobija,” viņa saka.
Pacelt varavīksnes karogu - ticība cilvēktiesībām
Varavīksnes karogu otrdien izkāra sešas vēstniecības: Dānijas, ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas, Izraēlas un Nīderlandes vēstniecības.
„Iespējams jums ir noderīgi saprast, ka šī diena rāda vienu no Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas izpausmēm, cik tālu izpratne par cilvēktiesībām sniedzas.
Šajā dienā bija ļoti skaidrojoša runa no ES [augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jomā Federikas Mogerīni] Briselē. Šajā runā viņa deva savu un ES atbalstu Starptautiskajai dienai pret homofobiju un seksuālo minoritāšu cilvēktiesību ierobežojumiem,” pauda Nīderlandes vēstnieks Latvijā Pīters Jans Langenbergs.
Līdzīgi par iemesliem, kādēļ atbalsta šo dienu un izkāra karogu, stāsta arī ASV vēstniecības preses un kultūras atašejs Metjū Tompsons. „Šī tēma ir par cilvēktiesību aizsargāšanu ne tikai LGBT cilvēkiem, bet cilvēktiesībām kā tādām.
Pacelt šo karogu nozīmē iestāties par cilvēktiesībām un to, kam mēs ticam,” viņš saka.
Visneiecietīgākie ES
Pie pārējām vēstniecībām karoga nebija. „Mēs karogu neizkārām tehnisku iemeslu dēļ, bet 17. maija rītā es piedalījos [pasākumā] ASV vēstniecībā, kur karogu pacēla,” situācija paskaidro Igaunijas vēstnieks Latvijā Teniss Nirks.
Tehnisku iemeslu dēļ, tas nozīmē, ka mastā drīkst pacelt tikai savas valsts karogu.
Līdzīgi skaidro arī Kanādas vēstniecības politisko un sabiedrisko attiecību pārstāve Aija Matule, kas stāsta, ka ēkā, kurā atrodas vēstniecība, neesot vienīgie īrnieki. Jautāta, vai iespējams karogu izkārt logā, kā to darījušas citas vēstniecības, viņa atbild: „Varbūt ir vērts nākošreiz apsvērt šādu lietu, bet tad ir jāskatās, ko mūsu protokols saka par šādu lietu,” norāda Matule.
Arī Krievijas vēstniecība karogu neizkāra. Vēstnieka aizņemtības dēļ komentāru par varavīksnes karogu iegūt neizdevās. Lai gan tika solīts, „pieci.lv” nesaņēma arī rakstisku komentāru.
Pagājušajā nedēļā Starptautiskā organizācija „ILGA-Europe” publicēja pārskatu par geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu cilvēktiesību situāciju Eiropā. Latvija šai pārskatā ir pēdējā vietā.
Vērtējumu ietekmē gan likumdošanas normas, kas aizsargā pret diskrimināciju un regulē naida noziegumus, gan iespējas viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības, tāpat arī transpersonu tiesības uz dzimuma maiņas procedūru. Kā skaidro "Mozaīka", arī tikumības grozījumi izglītības likumā nelabvēlīgi ietekmē šo vērtējumu.
