Aizsargmasku iegāde atkal uz ārstniecības iestāžu pleciem; prasīs kompensāciju – 52 miljonus eiro

Septembrī ārstniecības iestādes, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, saņēma pēdējo kravu ar valsts apmaksātiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, kas iepirkti centralizētajā iepirkumā. Turpmāk ārstniecības iestādēm aizsargmaskas, respiratori un citi individuālie aizsarglīdzekļi būs jāgādā pašām, kā tas arī notika pirms pandēmijas.

Par atgriešanos pie vecās kārtības mediķiem domas dalās. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska iebilst, paužot, ka aizsarglīdzekļi jāturpina iepirkt centralizēti, bet Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece domā, ka aizsarglīdzekļi atkal jāpērk decentralizēti. Abas mediķu organizācijas gan ir vienisprātis par to, ka valstij ir jākompensē individuālo aizsarglīdzekļiem iegāde. Veselības ministrija (VM) grasās prasīt kompensāciju aptuveni 52 miljonu eiro apmērā.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 pandēmijas sākumā visā pasaulē bija individuālo aizsardzības līdzekļu deficīts.
  • Latvija lēma līdzekļus pirkt centralizēti – to darīja NVD, nodrošinot ārstniecības personas.
  • Septembrī ārstniecības iestādes saņēma pēdējo līdzekļu kravu no centralizētā iepirkuma. 
  • Turpmāk ārstniecības iestādes individuālos aizsardzības līdzekļus gādās pašas.
  • NVO domas dalās, vai jāsaglabā centralizētie iepirkumi vai jāatgriežas pie decentralizētiem.
  • Mediķu organizācijas vēlas kompensāciju; Veselības ministrija prasīs aptuveni 52 miljonus eiro.
  • Strādā pie mehānisma, kā ārstniecības persona varēs saņemt kompensāciju par tēriņiem.

Aizsarglīdzekļi līdz gada beigām

Par sistēmas maiņu aizsarglīdzekļu apgādē pirms pāris nedēļām trauksmi cēla Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņa satraucās par ziņu no NVD, ka septembrī piegādātā krava ar valsts apmaksātajiem aizsarglīdzekļiem ir pēdējā un turpmāk ģimenes ārstiem aizsarglīdzekļi ir jāmeklē un jāpērk pašiem. Tā tas bija līdz pandēmijai, turklāt tēriņi bija jāsedz no saviem ieņēmumiem, taču tad vajadzību nebija tik daudz.   

NVD pārstāve Ginta Ozoliņa apstiprināja, ka septembrī notika pēdējā individuālo aizsarglīdzekļu piegāde ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Individuālo aizsarglīdzekļu apjoms līgumpartneriem piešķirts līdz 2020. gada beigām, skaidroja Ozoliņa.

"Ģimenes ārstu prakses un feldšerpunkti tiks nodrošināti ar sejas aizsargmaskām, respiratoriem un aizsargbrillēm, bet zobārstniecības iestādes, mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēji un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tiks nodrošināti ar sejas aizsargmaskām un respiratoriem," par pēdējās centralizētā iepirkuma kravas aizsarglīdzekļu piegādi klāstīja Ozoliņa.

Centralizētā sistēma deficīta apstākļos

NVD pārstāve atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas sākumā visā pasaulē bija liels pieprasījums pēc aizsarglīdzekļiem, kas Latvijā bija nepieciešami strauji un lielā apjomā. 

Secināts, ka to iegāde decentralizēti (iepriekšējā kārtība – ārstniecības iestādes tos iegādājās pašas) bija ļoti apgrūtinoša, pat neiespējama.

"Ņemot vērā, ka individuālo aizsarglīdzekļu krājumi bija nepietiekami strauji augošajam pieprasījumam, tobrīd individuālo aizsarglīdzekļus iegādi centralizēja, lai varētu vienlaikus pasūtīt lielus apjomus visām ārstniecības iestādēm," sacīja NVD pārstāve.

Centralizēto iepirkumu pavasarī uzņēmās organizēt NVD, pēcāk nodrošinot ārstniecības personas ar individuālajiem aizsarglīdzekļu, piebilda VM preses sekretāre Undīne Šulca.

Patlaban situācija starptautiskajā tirgū ir stabilizējusies, tādēļ pieņemts lēmums šo aizsarglīdzekļu iegādi veikt decentralizēti.

Grasās kompensēt tēriņus par aizsarglīdzekļiem

Abas mediķu organizācijas – gan Kozlovskas vadītā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, gan Aizsilnieces vadītā Latvijas Ārstu biedrība – uzskata, ka līdz ar atgriešanos pie vecās, decentralizētās iepirkumu sistēmas valstij būtu jāparedz kompensācija ārstniecības iestādēm individuālo aizsarglīdzekļu iegādei. 

"Pašlaik galvenais jautājums ir par to, vai valsts piešķirs līdzekļus individuālo aizsarglīdzekļu kompensēšanai," sacīja Aizsilniece.

VM pārstāve Šulca atklāja, ka ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā", kurā tika iekļauts nepieciešamā finansējuma apmērs individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai 2021. gadā un turpmākos gadus.

"Šobrīd norit precizēšanas darbi, un tuvākajā laikā tas tiks virzīts uz Ministru kabinetu. Ņemot vērā, ka ziņojums vēl ir precizēšanas stadijā, summas var mainīties. Taču šobrīd ir aplēsts, ka 2021. gadā individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei nepieciešami aptuveni 52 miljoni eiro," klāstīja VM pārstāve.

Turklāt NVD ir aktualizējis Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo informāciju attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi, līdz ar to nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus ārstniecības iestādes var iegādāties pašas, izmantojot minētajā sistēmā pieejamo informāciju. 

Tāpat tiek strādāts pie mehānisma, kas noteiks, kā ārstniecības personas, tostarp ģimenes ārsti, varēs saņemt kompensāciju par šiem tēriņiem.

VM rosinājusi, ka tajās pozīcijās, kur iepirkt individuālos aizsardzības līdzekļus ir apgrūtināti (piemēram, nesterilie ķirurģiskie cimdi) valsts tos varētu iegādāties centralizēti. Risinājums tiek meklēts Operatīvās vadības grupas ietvaros, norādīja Šulca.

Ārstu organizācijas pretējas domās par iepirkumiem

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska gan uzskata, ka laikā, kad Covid-19 izplatība nav rimusies, labāk būtu individuālos aizsardzības līdzekļu pirkt centralizēti. Šī sistēma, pēc Kozlovskas sacītā, ir ērtāka, līdzekļi tiek iegādāti pēc vienādiem kritērijim. Ir bažas, ka, ārstiem pašiem pērkot darbā nepieciešamos līdzekļus un pēc tam prasot kompensāciju, pieaugs atskaišu apjoms un birokrātiskais slogs.

Centralizētā iepirkuma saglabāšanas jautājums aktualizēts šonedēļ VM notikušajā darba grupas sēdē.

"Aicinājām turpināt centralizēto iepirkumu, lai būtu drošība (..). Covid-19 jau nav beidzies," sacīja Kozlovska.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Aizsilniece uzskata, ka ir jāatgriežas pie decentralizētās individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkšanas. Viņasprāt, šajā sistēmā darbam nepieciešamo līdzekļi iegāde ir vienkāršāka, turklāt ir mazāki korupcijas riski – kad "katrs pats pērk".

Aizsilniece piebilda: mediķus apvienojošās nevalstiskās organizācijās var pašas veidot savu sistēmu – organizēt un vienoti iepirkt individuālos aizsardzības līdzekļus, tālāk tos nododot organizācijā esošajām ārstniecības personām.

"Nav viss jāprasa partijai un valdībai," piebilda Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece.

KONTEKSTS:

Valsts kontrole vērsusies Valsts policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi. Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu – aizsargmasku un respiratoru – iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors. Revidenti secināja, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā bijušas būtiskas nepilnības.

Valsts kontrole paziņojumā medijiem informēja, ka pārbaudē vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu – aizsargmasku un respiratoru – iegādes procesu veselības resorā no marta sākuma līdz aprīlim, kad to pārņēma aizsardzības resors. VM individuālo aizsardzības līdzekļu iegādēm no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija pieejami 11,7 miljoni eiro. No tiem veselības resora iestādes NVD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aizsargmasku un respiratoru iegādēm izlietoja 5,7 miljonus eiro,  iegādājoties aizsardzības līdzekļus no pieciem piegādātājiem. Valsts kontrole pārmeta – nav saprotams, kāpēc izvēlēti tieši šie uzņēmumi.

VM tikmēr norādīja – NVD iepirkums, kas, veikts ārkārtējos apstākļos, ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt