Pabriks teica, ka visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešana ir viena no Aizsardzības ministrijas tuvāko gadu prioritātēm. Lai to ieviestu, tuvāko 6 - 7 mēnešu laikā plānots iet cauri dažādām sfērām - satiksmei, veselības aprūpei, izglītībai, lai mēģinātu atrast risinājumus, kā sadarboties valsts aizsardzības veicināšanā. Ministrs uzsvēra, ka ir daudz jomu, kur aizsardzības resors varētu palīdzēt, piemēram, plānojot kaut kādus infrastruktūras attīstības projektus.
Runājot par Aizsardzības ministrijas budžetu, Pabriks norādīja, ka, lai arī tas šogad ir 630 miljonu eiro apmērā, nozarē pēdējo desmit gadu laikā ir bijis tik daudz iekavētu darbu, ka finanšu līdzekļi jau ir saplānoti dažādiem projektiem līdz 2027. gadam.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrijai ir grūtības ar piešķirtā finansējuma apgūšanu, kā to apliecina izskanējusī informācija par lobēšanas riskiem un neglaimojošs Valsts kontroles revīzijas atzinums, iepriekš sacīja Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Par spīti tam, ka Latvijas aizsardzības nozare beidzot saņem NATO līgumos noteiktos 2% no IKP, redzams, ka ministrija šo naudu nespēj apgūt. Pastāv lobēšanas riski, bet Valsts kontrole ir nākusi klajā ar neglaimojošiem revīzijas atzinumiem, kuros norāda uz armijas iepirkumu neefektīvumu, pauda ārpolitikas notikumu novērotājs. Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis Aizsardzības ministrijai slēgt līgumu ar Somijas kompāniju "Oy Sisu Auto Ab" par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu 4x4 taktisko bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Iepriekš divi no iepirkuma pretendentiem bija iesnieguši sūdzības.
