Sanāksme, kurā piedalījās arī Ārlietu ministrijas pārstāvji, tika uzklausīti amatpersonu ziņojumus un lemts par turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas-Ukrainas koflikta saasināšanos.
Ministrs tika informēts, ka Nacionālie bruņotie spēki strādā ikdienas režīmā, veicot pastiprinātu valsts ārējo robežu novērošanu un situācijas analīzi. Līdztekus notiek Baltijas valstu aizsardzības un ārlietu resoru amatpersonu savstarpēja informācijas apmaiņa un darbības koordinācija.
„Latvijas drošību garantē NATO, pasaules spēcīgākā militārā organizācija, mūsu iedzīvotājiem nav pamata uztraukties," norāda Vējonis, tomēr atgādina, ka pēdējā laikā novērojama paaugstināta Krievijas bruņoto spēku aktivitāte Baltijas reģionā, Latvijas ārējo robežu tuvumā, veicot kaujas lidojumus un organizējot mācības.
Kā iepriekš vēstīts, 2.martā Briselē, piedaloties visiem NATO dalībvalstu vēstniekiem, notiek NATO Padomes ārkārtas sanāksme, kurā tiek lemts par notikumiem Ukrainā un kopīgu NATO turpmāko rīcību.
Kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus. Ukrainas Nacionālā drošības padome izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju un slēgusi gaisa telpu militārajam transportam.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
