Saistībā ar rudenī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām Bergmanis lūgts sniegt vērtējumu, ko aizsardzības ministra amatā ir izdevies īstenot un ko nva izdevies.
Bergmanis kā labi padarītu darbu vispirms minēja Ādažu militārās bāzes attīstību. Arī Latvijas sabiedrotās valstis esot pārsteigtas par samērā īsā laika posmā paveikto.
"Tās ir arī daudzās spējas, ko mēs esam stiprinājuši - gan Zemessardzi, gan pretgaisa aizsardzību, mūsu uzņemošās valsts funkcijas, mūsu infrastruktūru un daudzas citas lietas," teica ministrs, norādot, ka, viņaprāt, būtiski esot, ka karavīriem "spīd acis". "Viņi sajūt to, ka valsts ir novērtējusi to, ko viņi dara."
Bergmanis klāstīja, ka ir vērojama ļoti liela vēlme iesaistīties gan profesionālajā dienestā, gan Zemessardzē, kur notikušas fundamentālas izmaiņas gan apmācības sistēmā, gan arī zemessargu sastāvā. "Šobrīd apmēram 65% zemessargu ir jaunāki par 35 gadiem. Tas ir ļoti būtiskas izmaiņas, un tas ir lielākais gandarījums."
Ministrs atzina, ka daudzi darbi nav izdevušies līdz galam. Piemēram, arvien tiek strādāts un, cerams, arī šogad izdosies visus NBS karavīrus nodrošināt ar individuālo ekipējumu.
"Man personīgi ir ļoti tāds iekšējs pārdzīvojums par to, ka man vēl arvien nav izdevies uzsākt sporta infrastruktūras izbūvi bruņotajos spēkos. Jo tā nu ir sanācis, ka iepriekšējos gados aizsardzības joma ir palīdzējusi daudzām pašvaldībām ar šādu infrastruktūru izbūvi un paši mēs esam kā kurpnieki bez kurpēm," teica Bergmanis.
Tāpat, pēc viņa teiktā, tik labi kā cerēts nav izdevies izveidot rezerves karavīru apmācības sistēmu. Taču tās ieviešana nav bijusi viegla arī kaimiņvalstij Igaunijai. "Viņi desmit gadus būvēja, līdz viņi kaut cik sakārtoja to sistēmu, jo tas prasa arī būtiskas likumdošanas maiņas," teica ministrs, atsaucoties uz Igaunijas speciālistu stāstīto.
