Aizsardzības ministrijai bažas par Krievijas raķešu mācībām virs Latvijas jūras teritorijas

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4. līdz 6.aprīlim, no plkst.6:00 līdz 18:00 gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Krievija ir aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru no Latvijas krasta līnijas.

Latvijas Aizsardzības ministrija: Krievija demonstrē savu spēku

Latvijas Aizsardzības ministrija ir izsaukusi  Krievijas Federācijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka, neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu.

Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras, norāda ministrija.

Aizsardzības ministrija ir pieprasījusi Krievijas militārajam atašejam sniegt detalizētu informāciju par plānotajām aktivitātēm Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.

Aizsardzības ministrija ir informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālajai darbībai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.

Nacionālie bruņotie spēki sekos līdzi šo mācību norisei un arī turpmāk veiks pastiprinātu Latvijas valsts robežu novērošanu.

Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Kaspars Galkins Latvijas Radio uzsvēra, ka iedzīvotājiem pašlaik nav pamata satraukumam par drošību, taču jārēķinās ar neērtībām, ko radīs gaisa telpas slēgšana.

Galkins Latvijas Radio sacīja, ka ministrija vēlas dzirdēt detalizētāku informāciju par mācībām un par to, kā nodrošinās drošību mācību laikā.   

Latvijai nav iespējas pateikt, ka tā nepiekrīt un neslēgs savu zonu, jo mācības paredzētas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, un starptautiskie līgumi paredz, ka valstīm ir tiesības rīkot šādas mācības, norādīja Galkins.  

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra, ka šāds pieprasījums ir bijis pirmo reizi. Viņš pauda, ka līdzīgi pieprasījumi ir doti arī Zviedrijai un Polijai, taču nav saprotams, kāpēc Krievija raķešu izmēģinājumus nevar veikt tur, kur parasti - Krievijas teritorijā tās poligonos. Arī Garisons akcentēja, ka "šī ir spēka demonstrācija", taču "civilās satiksmes drošība ir primāra". Latvijai arī šobrīd nav skaidrs, kādas raķetes Krievija pārbaudīs. Izsauktais Krievijas militārais atašejs Latvijas Aizsardzības ministrijā nespēja paskaidrot, kāpēc šādas mācības notiks virs Baltijas jūras.

Izdevies pārliecināt Krieviju raķešu izmēģinājumus novirzīt tālāk no trašu krustpunktiem

Garās pārrunās Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir piekritusi slēgt nākamnedēļ Latvijas gaisa telpu 18 kilometru augstumā Krievijas raķešu šaušanai paredzētajā konkrētajā zonā aptuveni 40 kilometru attālumā no Latvijas krasta līnijas.

Aģentūras direktors Māris Gorodcovs Latvijas Radio pastāstīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, ja militāristi veic mācības neitrālos ūdeņos, taču Latvijā tā ir pirmā šāda reize.

Procedūra nosaka, ka aģentūrai ir jāierobežo gaisa telpa vismaz 7 dienas pirms plānotās aktivitātes, lai aviosabiedrības varētu sagatavoties un pārprogrammēt maršrutus tā, lai tie nešķērsotu bīstamo zonu.  

“Kad Krievija nāca ar šo te pieteikumu, tad mēs ļoti ilgi ar viņiem komunicējam, jo informācija bija gaužām skopa, un arī sākotnēji rajons tika izvēlēts ļoti neveiksmīgi, kur ir vairāk trašu krustpunktu,” stāstīja Gorodcovs.

Taču sarunās izdevās panākt, ka Krievija mainīja savus plānus, pārvietoja mācību rajonu tālāk uz ziemeļiem, tālāk no trašu krustpunktiem.

Kā tieši mācības ietekmēs lidojumus precīzi nevar pateikt, lidmašīnām būs jālido apkārt slēgtajam rajonam, atzina Gorodcovs.

Arī "Latvijas gaisa satiksmes" pārstāvis Arnis Lapiņš Latvijas Radio apliecināja, ka nekāda lidmašīnu kustība šajā Krievijas raķešu šaušanai paredzētajā konkrētajā zonā nenotiks un visas lidmašīnas būs spiestas šo gaisa telpas rajonu aplidot. Konkrētu reisu skaitu, kurus tas ietekmēs, arī LGS nevar nosaukt, bet apliecina, ka tie ir daudzi maršruti.

Lapiņš sacīja, ka neērtības izjutīs visvairāk lidsabiedrības, jo tas nozīmē lielāku degvielas un laika patēriņu, un aviosatiksmē degvielas izmaksām ir liela nozīme. Lapiņš gan sacīja, ka tās nebūs pirmās militārās raķešu mācības, un dispečeri izmaiņām ir gatavi.

Eksperti iesaka nereaģēt uz raķešu izmēģinājumiem un sauc to par diplomātisku soli

Ekspertiem ir dažādi viedokļi par Krievijas ieceri virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Viceadmirālis un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots aģentūrai LETA komentēja, ka šādas pārbaudes ir ikdienišķa procedūra un uz to nekādā veidā reaģēt nevajadzētu.

Zeibots pastāstīja, ka, veicot raķešu šaušanas pārbaudes, valstij, kura tās veic, ir jāinformē tās valstis, kuru ekskluzīvo ekonomisko zonu šī procedūra skars. "Spēka demonstrēšana bija tādas mācības kā, piemēram, "Zapad", bet šīs - nē. Viņi mūs ir informējuši par teritoriju, kur lidos raķetes, un šādas pat aktivitātes ir tiesīga veikt jebkura valsts, arī Latvija," sacīja Zeibots.

NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šis jautājums nav tikai militārs, bet arī diplomātiski juridisks. Viņš norādīja, ka pēdējo piecu līdz sešu gadu laikā neatminas līdzīgas situācijas, tāpēc uzskata, ka šī rīcība ir vērtējama kā spēka demonstrēšana.

Graube: Ar raķešu pārbaudēm Krievija grib izrādīties, ko patiesi stipriem darīt nevajag

Krievijas iecere virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā veikt raķešu šaušanas pārbaudes liecina par vēlmi izrādīties, bet patiesi stipriem to darīt nevajadzētu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Graube norādīja, ka Krievijas rīkojas līdzīgi kā cilvēki, kad grib pārliecināt par savu pārākumu. Viņaprāt, šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. "Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag," pauda bijušais NBS komandieris.

Viņaprāt, šīs pārbaudes arī nevajag vērtēt kā atsevišķu gadījumu, bet gan kā kopēju Krievijas reakciju uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, Lielbritānijā cietušā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa lietu.

"Varenības apliecināšana prasa par to visu laiku atgādināt. Tas ir vērtējams kā draudu signāls, pilnīgi droši, jo raķetes izmēģināt varēja vest arī uz Kaļiņingradas pusi," teica Graube.

"Mums ir jāņem vērā, ka Krievijas rīcība var būt draudīga un neprognozējama, jo mums šādas mācības nav bijušas. Mēs esam testējuši sauszemes ieročus, maksimums pārdesmit tankus, taču raķetes ir raķetes," piebilda Graube, gan uzsverot, ka panikai nav pamata. Pareizākā Latvijas taktika "būtu mierīgi vērot notiekošo", jo to "pilnīgi noteikti darīs arī pārējās NATO valstis", uzsvēra Graube.