Aizsardzības ministrija: «Zapad 2017» ietvēra pretuzbukuma vingrinājumu; Baltijai draudu nebija

Lai arī septembra vidū Krievijā un Baltkrievijā notikušās mācības “Zapad-2017” bija deklarētas kā aizsardzības spēju pārbaude, tomēr tās saturēja pretuzbrukuma vingrinājumu. Tomēr draudu Baltijas valstīm nebija, ziņojumā par “Zapad-2017” raksta Aizsardzības ministrija (AM).

“Kopumā vērtējot „Zapad 2017” norisi, jāsaprot, ka mācības, kas tika deklarētas kā aizsardzības spēju pārbaude, saturēja arī pretuzbrukuma vingrinājumu.

Līdz ar to var teikt, ka tās ietvēra arī uzbrukuma operācijas īstenošanas spēju pārbaudi. Oficiāli tika deklarēts un aktīvajā fāzē elementi izspēlēti secībā aizsardzība-pretuzbrukums, taču Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka secībai nav nozīmes – svarīgi ir, kādas spējas tika pārbaudītas,” raksta ministrija.

Attiecībā uz to, kam izspēlētais uzbrukums bija mērķēts, ministrija norāda: “Visticamāk, mācību izspēlē ir ņemta vērā jaunā situācija un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā.”

Ministrija raksta, ka “Krievija vēlējās pasaulei pārdot atklātību un to, ka mācībām ir aizsardzības raksturs, tomēr aiz šī samākslotā caurspīdīguma atklājās vecie scenāriji, tostarp liela mēroga konvencionāls uzbrukums plašā frontē, maldināšana par patieso mācību dalībnieku skaitu un ballistisko raķešu izmantošana”. Līdz ar to ministrija secina, ka mācības nav sekmējušas uzticību un caurskatāmību  NATO un Krievijas attiecībās un apstiprina nepieciešamību NATO spēkiem palikt reģionā.

Neuzticību veicina dažādi faktori.

AM atgādina, ka Krievija slēpa patieso karavīru skaitu, kas piedalījās mācībās. Tāpat Krievija mācību laikā izplatīja attēlus, kas liecināja, ka “Zapad 2017” laikā Ļeņingradas apgabalā notika spārnotās raķetes palaišana no operacionāli taktiskā raķešu kompleksa “Iskander”. “Spārnotās raķetes palaišanas demonstrējums var tikt uzskatīts par stratēģiskās komunikācijas sastāvdaļu no Krievijas puses ar mērķi vēstīt, ka tiešā robežas tuvumā atrodas ieroči, kuru iespējas ļauj tos efektīvi pielietot no savas teritorijas pa pretinieka stratēģiski nozīmīgiem mērķiem, turklāt pretinieks spēj konstatēt to pielietošanu tikai pēc trāpījuma,” raksta ministrija. Taču šādi vingrinājumi ir pretrunā ar deklarēto mācību aizsardzības raksturu.

Vēl viens apstāklis, kas liecināja par mācību uzbrukuma raksturu, ir aktivitātes kibertelpā. “Indikācija, ka „Zapad 2017” mērķis ir pārbaudīt spējas karadarbībai ar NATO, ir uzsvērti deklarētā karaspēka spēju pārbaude nodrošināt sakarus radioelektroniskās cīņas un kiberuzbrukumu apstākļos. Tika deklarēts, ka Krievijas Bruņotie spēki izmantoja liela ātruma aizsargātu datu apmaiņas tīklu, nodrošināja aizsargātas videokonferences mācību vadībai un dalībniekiem, kā arī nodrošināja sakarus slēgtajos un atklātajos automatizēto telefonstaciju kanālos. Nosacītais pretinieks mēģināja īstenot tīklu uzbrukumus Krievijas un Baltkrievijas karaspēka sakaru kanāliem,” norāda ministrija.

Aizsardzības ministrija militārās aktivitātes fiksējusi poligonos Krievijā, Baltkrievijā un arī Kaļiņingradas apgabalā pie Lietuvas. Tālās aviācijas bumbvedēju lidojumi tika veikti virs Baltijas un Norvēģu jūrām.

Lai arī mācības klātienē Baltkrievijā novēroja divi Latvijas pārstāvji, bet Krievijā – viens, ministrija pauž, ka “tas nav nekas ārkārtējs un nav liels ieguldījums bažu mazināšanā par mācību mērķiem”.

Jau ziņots, ka "Zapad 2017" notika laikā no 14. līdz 21. septembrim. Jau vasarā izskanēja bažas, ka patieso mācību apmērs oficiāli netiek atklāts un ka tajās, iespējams, simulē uzbrukumu kādai kaimiņvalstij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti