Viņš norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama „mazliet lielāka vienība”, nekā tā ir pašlaik. Turklāt tā ir nepieciešama ilgtermiņā, jo viss ir atkarīgs no starptautiskās politiskās situācijas un Krievijas rīcības. Tomēr ārvalstu karavīru skaitam ir jābūt tik lielam, lai atturētu jebkādu iespējamo agresoru vēlmi sāk kādas akcijas Latvijā.
Vienlaikus Karlsbergs uzsvēra, ka arī pašai Latvijai ir jāattīsta sava armija. „Nevar būt, ka mēs tikai patērējam drošību. (..) Mums ir jāattīsta arī pašiem savas kaujas spējas,” viņš pauda. Tādējādi ir jāattīsta mācību lauki jeb poligoni, kā arī noliktavas un dzīvesvietas, kur Latvijā ieradušies karavīri varētu dzīvot. Miera laikā nav jāguļ teltīs, paskaidroja Karlsbergs.
Aktuālākie bruņojuma uzlabošanas jautājumi ir bataljonu mehanizācija, artilērija, pretgaisa aizsardzība un komandvadība, bilda AM valsts sekretāra vietnieks.
Ziņots, ka ārvalstu karavīri Latvijā ieradās 2014. gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, savukārt prokremliski kaujinieki sāka karadarbību Austrumukrainā. Krievija nekad nav atzinusi, ka tās karavīri ir Donbasā, taču Ukraina un rietumvalstis apgalvo, ka Ukrainā ir karojuši Krievijas regulārās armijas karavīri.
