Viņš atgādināja, ka NATO reakcija ir rīcība uz pašas Krievijas politiku Ukrainā. Tāpat Sārts norādīja, ka pie Latvijas robežas tiek apbruņota Pleskavas divīzija, savukārt 30 kilometrus no Latvijas robežas ir atjaunota helikopteru bāze. Tādējādi Krievijas centieni attīstīt militārās spējas, kā arī politiskie uzstādījumi nevar nepalikt neievēroti.
Tādējādi, Sārts secināja, ka salīdzinoši nelielu NATO spēku ievešana kā atbilde uz Krievijas politiku ir saprotama.
Krievijai gan pašai ir jāapzinās, ka jebkurš konflikts būs ar negatīvām sekām – pirmkārt jau pašai Krievijai, jo NATO spēki ir 10 reizes spēcīgāki.
Raksturojot rietumvalstu nostāju, nesenajā NATO dalībvalstu sanāksmē Sārts norādīja, ka arvien vairāk valstu saprot, ka Krievijas un Rietumu konfrontācija būs uz ilgāku laiku.
Sārts arī atgādināja, ka NATO ir nolēmusi trīskāršot savus spēkus Baltijā. To vidū uzlabosies pretgaisa aizsardzība, brīdināšanas sistēmas un karaspēka skaitliskā sastāva palielināšana. Tiesa, Latvijai no savas puses jānodrošina, lai valsts aizsardzībai būtu veltīti 2% no IKP.
Bažas par Baltijas valstu drošību radās pagājušajā gadā, kad Krievija anektēja Krimu un to atbalstoši kaujinieki iebruka Austrumukrainā, aizvien savā kontrolē turot Donbasa divās lielākās pilsētas – Luhansku un Doņecku.