Dažādās krīzes situācijās, vai tās būtu cilvēku veselību un dzīvību apdraudošas dabas vai cita veida katastrofas, par trauksmi informēs Latvijā izvietotās sirēnas. Šādā brīdi ir jāieslēdz televizors vai radio.
Informāciju var smelties arī sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv", kā arī meklēt Aizsardzības ministrijas, Latvijas armijas, Iekšlietu ministrijas, policijas, ugunsdzēsēju, mediķu un Veselības ministrijas mājaslapās vai sociālajos kontos. Svarīgi ir neticēt viltus ziņām un nenodarboties ar to tālāku izplatīšanu. Jāatceras, ka nedrīkst paļauties uz visu informāciju, kas tiek publicēta, piemēram, "Facebook", "Twitter" un citos sociālajos tīklos.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina skaidroja, kā maldīgu informāciju atšķirt no patiesas: "Mēs varētu skatīties uz virsrakstu, vai tas nav pretrunā ar labas žurnālistikas praksi, vai tas nav kaut kas šausmīgi kliedzošs, šoku izraisošs, dramatisks. Ja ir, tad pastāv liels risks, ka tā varētu būt nepatiesa informācija. Nākamais ir par gramatiku. Cik pareizā latviešu valodā, angļu vai jebkurā citā valodā ir uzrakstīts. Ja ziņa ir veidota, izmantojot automātiskos tulkojumus, tad, visticamāk, mēs to varēsim pamanīt."
Sociālajos tīklos jāseko līdzi tādām grupām, organizācijām vai cilvēkiem, kuri ilgāka laika periodā ir ieguvuši jūsu uzticību, proti, tie iepriekš nav izplatījuši viltus ziņas. Ja krīzes situācijā kaut kādu iemeslu dēļ nestrādā radio un televīzija, tad vispirms informācija jāmeklē šo mediju interneta platformās. Ja tās nestrādā, tad uzmanīgi jāizvērtē alternatīvi informācijas avoti.
"Tie cilvēki, kuriem ir plašākas valodas zināšanas, vienmēr var paskatīties oficiālos augstas kvalitātes Rietumu medijus, tādus kā "BBC", "Deutsche Welle" un tā tālāk," stāstīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
"Informācija ir jāsalīdzina vairākos avotos. Bieži gadās tā, ka izskatās ļoti pārliecinoši, bet nav patiesa informācija," piebilda aizsardzības ministrs Pabriks.
"Ja būs liela lieta, tad dažādi avoti teiks to pašu stāstu. Tas ir mirklis, kad ir jāsalīdzina. Ukrainā mēs saprotam, ka var apklusināt vienu mediju, var uzlauzt kādu mediju un saturā ielikt pilnīgi kaut ko citu, tāpēc es teiktu – ne tikai viens vai divi, bet jāsalīdzina vairāki [avoti]. Ja ir liela lieta, jūs dzirdēsiet vienu un to pašu no visiem viņiem," sacīja Sārts.
Spēja domāt kritiski un atšķirt patiesību no meliem īpaši svarīga ir militāra apdraudējuma gadījumā. Informatīvais karš var būt tikpat plašs vai pat vēl plašāks kā acīmredzamas militāras darbības.
"Ir tāds sens teiciens, ka kara pirmais upuris ir patiesība. Jāsaprot, protams, ka sarežģītās situācijās visādi var būt. Klasiska ienaidnieka kampaņa būtu mēģināt izslēgt ticamos informācijas avotus, lai varētu sēt apjukumu. Tāpēc ir jāmāk atrast arī citi alternatīvie [avoti]," skaidroja Sārts.
Tātad, lai nekļūtu par viltus ziņu upuriem, gan ikdienā, gan krīzes situācijās jāseko līdzi tiem informācijas avotiem, kam cilvēki ir ilgstoši uzticējušies. Svarīgi ir sekot līdzi vairākiem šādiem avotiem un vienmēr tos salīdzināt savā starpā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
