Viņš atzīmēja, ka Krievija arvien vairāk sakoncentrē savus bruņotos spēkus pie Ukrainas robežām, un šie spēki šajā nedēļā sasnieguši augstāko kaujas gatavību. Savukārt Baltkrievijā notiek militāro mācību aktīvā fāze. Riski, ka Maskavā varētu pieņemt lēmumu uzbrukt Ukrainai, patlaban ir ļoti lieli.
Tādēļ identificēti potenciāli draudi arī Latvijai, sacīja Garisons, norādot, ka Latvija atrodas "tajā pašā flangā", un
potenciālas karadarbības gadījumā arī pret mūsu valsti var tikt vērsti kiberuzbrukumi, informatīvie uzbrukumi.
Pēc AM valsts sekretāra teiktā, nekas nav beidzies uz Baltkrievijas robežas, pār kuru Lukašenko režīms Latvijas virzienā turpina virzīt nelegālos migrantus. "Faktiski pēdējos mēnešus mums ir visaugstākais migrantu mēģinājumu skaits šķērsot robežu," teica Garisons.
Viņš atzina, ka visaugstākos riskus veido kiberdraudi, jo šos uzbrukumus ir samērā viegli veikt, var nojaust to veicējus, bet ir ļoti grūti pierādīt, ka aiz tiem stāv viena vai otra valsts. Kiberuzbrukumu mērķis esot gan iebiedēt, gan radīt materiālus zaudējumus.
"Ar kiberuzbrukumiem var īstenot daudz. Gan, teiksim, nobrucinot kādas mājaslapas, kas rada arī psiholoģisko efektu, gan nobrucinot valsts nozīmes datubāzes, kas, protams, rada jau daudz būtiskākus efektus. Iedzīvotājiem tas rada neērtības vai finansiālas konsekvences. Pēdējā laikā esam vērojuši, ka liela daļa kiberuzbrukumu vērsti uz komerciāliem noziegumiem, vienkārši sakot – naudas izspiešanu," sacīja Garisons.
Jautāts, kā iedzīvotājiem pasargāt sevi no iespējamiem kiberuzbrukumiem, Garisons atzina, ka viena risinājuma nav. "Tas ir tāpat kā ar informatīvo telpu – visam jāpieiet kritiski (..)," teica AM pārstāvis.
Kiberdraudi Krievijas ārpolitikas rīku arsenālā bija arī pirms astoņiem gadiem, kad lielvalsts izvērsa iebrukumu Ukrainā. Tolaik daudz tiešu izpausmju Latvijā nebija, taču turpmākajos gados kiberapdraudējuma aktivitātes arī Latvijā manāmas arvien biežāk, vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
"Saprotams, ka kiberdraudu nozīme ir pat pieaugusi. Krievija tos vērsusi ne tikai pret valstīm, bet arī starptautiskām institūcijām. Saprotams, ka Krievija meklē veidus, kā maskēt savu iesaisti šādās aktivitātēs. Piemēram, dažādas kibernoziedznieku grupas, tā dēvētie hakeri un aktīvisti, viņu uzbrukums tiek uzdots it kā par neatkarīgu grupējumu pašdarbību, lai gan patiesībā tie bieži vien tiek vadīti Krievijas valsts interesēs, lai arī tā distancējas, tādējādi apgrūtinot patiesā uzbrucēja noteikšanu un līdz ar to apgrūtina iespējas atbildēt," skaidroja Balodis.
To, ka arī Latvijā dažādu apdraudējuma veidu apjoms aug, atzina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Pēc viņa teiktā, aiz Latvijas austrumu robežas „ir daudz talantīgu cilvēku”, kuri regulāri mēģina izkrāpt bankas datus, piekļuves datus dažādai informācijai.
Kiberdraudus raksturo kā samērā viegli īstenojamus, taču bieži vien iespējams tikai nojaust to izcelsmi. Lai arī to pierādīt ir grūti, bieži vien šādu aktivitāšu izcelsme ir aiz valsts austrumu robežas.
"Nav nekāds noslēpums, ka daudzas vīrusu izspiedējkampaņas ļoti aktīvi organizē Austrumeiropas valstīs,
ir dažādas problēmas, kāpēc tas ne vienmēr ir viennozīmīgi nosakāms un ne vienmēr tās aktivitātes iespējams novērst ātri un efektīvi," atzina Mālkalnietis.
Lai izvairītos no sliktām sekām šāda apdraudējuma apstākļos, ikvienam iedzīvotājam kritiski jāvērtē dažādi sūtījumi un saņemti vēstījumi globālajā tīmeklī. Pamata lieta – atjaunināt savas tehnikas programmatūru un nevērt vaļā aizdomīgus e-pasta sūtījumus, ziņas telefonā un to pielikumus.
"Pirmkārt, veselīgi padomāt, vai tas, ko esmu saņēmis, ir kaut kas, ko es gaidu, un vai man tiešām šādu pielikumu vērts vērt vaļā. Vai kāds kolēģis, kura vārdā saņemts jocīgs sūtījums, vienmēr raksta šādā stilā, varbūt vērts viņam pajautāt, kāpēc viņš kaut ko sūtījis nakts vidū. Otrs, ir jāsaprot, ja saņemts kaut kas aizdomīgs, neveriet vaļā, vai, kā minimums, pārbaudiet ar antivīrusa programmu. Uzņēmumos šādus sūtījumus nevajadzētu vērt vaļā ne vadības, ne grāmatvedības datoros, jo tie ir ievainojamākie, kas šādus sūtījumus saņem diezgan daudz un regulāri," teica "Cert.lv" kiberdrošības eksperts.
"Cert.lv" kopā ar Valsts policiju nesen vēstīja, ka kopš 2017. gada vismaz pusotram tūkstotim cilvēku dažādās starptautiskās krāpniecības shēmās tīmekļa vidē izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Uzdarbojas gan viltus banku darbinieki, gan viltus brokeri. Realitātē izkrāptās summas varētu būt vēl lielākas, jo ne visi cietušie ziņo tiesībsargājošām iestādēm.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
