Panorāma

Spānijas parlamenta vēlēšanās uzvar sociālisti

Panorāma

Ā. Stabiņa atzīst vainu un lūdz vienošanos

Ministrijas pārbaudīs gatavību darbam kara apstākļos

Aizsardzības ministrija iedzīvotājus un valsts pārvaldi gatavos krīzes situācijām

Ministrijām būs jāsagatavo pārskati par savām saimniecībām, lai apzinātu, kādi resursi ir to rīcībā, kā arī jāpiedalās krīzes mācībās, iepazīstinot ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzsākšanu, pirmdien, 29. aprīlī, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Plānots, ka Latvijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma pilnībā tiks ieviesta trīs līdz četru gadu laikā, kā arī būs patstāvīgi veidojams process, jo valsts aizsardzības plāni tiks regulāri pārskatīti un atjaunoti. Patlaban nav zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams šādas sistēmas ieviešanai.

Pabriks pirmdien žurnālistiem stāstīja, ka visaptverošas aizsardzības sistēmas mērķis ir valsts pārvaldes krīžu pārvarēšanas sistēmas efektivizācija. "Mēs vēlamies, lai valsts pārvaldē un privātajā uzņēmējdarbībā būtu indivīdi, kuri zinātu, kā rīkoties," teica Pabriks. Ministrs norādīja, ka ministrijām būs jāsagatavo pārskati par "savām saimniecībām, lai apzinātu kādi resursi ir pieejami", kā arī jāpiedalās krīzes mācībās. "Tas padarīs valsti un sabiedrību drošāku, kā arī veicinās savstarpējo sadarbību ar valsti un drošību," stāstīja Pabriks.

Šādas krīzes mācības notikušas jau trīs ministrijām - Satiksmes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. "Mēs gatavojām scenārijus, kuros runa ir par reāliem kara apstākļiem. Kā ministrijas saprot savas funkcijas kara apstākļos un kas viņām vajadzīgs," skaidroja ministrs. Krīzes mācību pirmie scenāriji parādījuši, ka ir vairākas lietas, kurām ministrijas nav gatavas. Pabriks gan nekomentēja, kādas ir šīs lietas.

Savukārt valsts iedzīvotājiem tiks sagatavots informatīvs buklets par rīcību krīzes situācijās. "Mūsu uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem informāciju par to, kā viņiem 72 stundas izdzīvot autonomos apstākļos. Katram pilsonim būs jāzina, kā autonomos apstākļos izdzīvot 72 stundas. Katram pilsonim būs jāzina, kas pašam ir jāizdara, kad notiek gāzes sprādziens vai nestrādā bankas," stāstīja ministrs.

Vaicāts par to, vai visi iedzīvotāji ir pietiekami lojāli valstij, lai apgūtu šādas prasmes, Pabriks uzsvēra, ka hipotētiska kara apstākļos Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Zemessardze būs vienīgie, kuri pilnībā zinās, kas ir jādara. "[Taču] karavīri un zemessargi būs aizņemti. Būs lietas, kas pilsoņiem pašiem būs jāzina. Visaptverošā aizsardzība ļaus sagatavoties visiem. Mēs gribam apzinīgu indivīdu, kurš spēs parūpēties par sevi un savu ģimeni. Krīzes situācijā arī tas, kurš nav patriots, gribēs izdzīvot. Viņam nebūs citas iespējas, kā rīkoties saskaņā ar tiem plāniem, kuri ir mums. Hipotētiskā agresora ieroči nešķiros, bet no lidostām aizlidot nevarēs," teica Pabriks.

Savukārt viens no galvenajiem NBS uzdevumiem turpmākajos gados būs kaujas apgādes sistēmas uzlabošana, stāstīja Pabriks. "Mēs [bruņotie spēki] nevaram strādāt, kad mums nav kaut kādu noliktavu, apgāžu sistēmu. Svarīgs ir arī nodrošinājums. Mēs rīkosim arī neplānotas kaujas gatavības pārbaudes, gribam redzēt, kad un kādos apstākļos karavīri var darboties," stāstīja Pabriks.

Tāpat ministrs atklāja, ka starp plāna prioritātēm ir valsts aizsardzības mācība, kurai pēc pāris gadiem jākļūst par obligātu Latvijas skolās. "[Šogad] tā norisināsies brīvprātīgi 62 skolās. Pēc pāris gadiem mēs vēlamies to redzēt kā obligāto mācību visām skolām. Apmācība tiks veikta pēc vienota līmeņa," skaidroja Pabriks.

Aizsardzības ministrs mierina – pagaidām kara draudi nav pieauguši. Citās domās ir Ārpolitikas institūta eksperts Māris Andžāns. Viņaprāt šādus draudus rada Krievija. Visaptverošās aizsardzības koncepcijā īpaša loma liekama arī uz iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti. "Atslēga uz visaptverošo aizsardzību atrodas citās ministrijās. Te jādomā par integrāciju un izglītības politiku, kas saistīta ar psiholoģisko aizsardzību – to, lai cilvēki tic valstij un uzskata, ka tā ir jāaizsargā. Pētījumi rāda, ka šobrīd Latvijā ir zemākā griba aizsargāt valsti," Latvijas Televīzijai teica Andžāns.

Finanšu ministrijā šādas mācības notiks maija beigās. Par izspēli skaidro ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde: "Ja ir, piemēram, kaut kāds ļoti būtisks valsts apdraudējums, nezinu, valsts vai tās daļa ir okupēta vai ir apdraudējums, tad, piemēram, Finanšu ministrijas nozarē kādus saskatām riskus. Vai mums pietiek valsts budžeta līdzekļu, lai visas šīs valsts vajadzības nosegtu".

Aizsardzības ministrija iedzīvotājus un valsts pārvaldi gatavos krīzes situācijāmAnnija Petrova

    Ja naudas nepietiek, ministrijas raugās uz savām vajadzībām, vērtē, no kā var atteikties. "Nezinu, pārtraucam, iesaldējam būtiskus būvniecības projektus, neceļam kādus objektus, bet visu šo naudu novirzām valsts aizsardzībai". Braunfelde skaidro, ka visām ministrijām jāizstrādā savi nozares risku novēršanas plāni. Finanšu ministrija apzinājusi savas nozares riskus un pasākumus to vadībai.

    "Visi zina Valsts ieņēmumu dienestu, jo viņiem ir milzu informācijas sistēmas. Kā viņi pie šādas situācijas, ko viņi ar šīm sistēmām dara, kā viņi vada tos riskus, lai viņiem viss tas datu kopums nepazustu. Jebkurš, kuram šāda lielas datu bāzes ir, pateiks, ka viņi katru dienu veido šīm datu bāzēm rezerves kopijas, lai tajā brīdī, kad kaut kas iestājas, viņš var paņemt iepriekšējo kopiju un no tā brīža sākt strādāt," pauda Braunfelde.

    Valdība iepriekš nolēma, ka aizsardzības ministrs vadīs un koordinēs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš arī būs darba grupas vadītājs, bet darba grupas locekļi būs visi pārējie valdības ministri, izņemot, premjerministru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Tāpat darba grupā darbosies Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

    Šogad janvārī valdība uzdeva visām ministrijām līdz šī gada 1. septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību tās ieviešanai. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti, valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties un Aizsardzības ministrijai koordinējot šo procesu.

    Pagaidām nav zināmas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas izmaksas. Pabriks žurnālistiem uzsvēra, ka tās neietilps aizsardzības nozarei piešķirtajā finansējumā - 2% no iekšzemes kopprodukta.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti