Ir jau lemts par vēl papildu militāro resursu nosūtīšanu Ukrainai, līdztekus plānojot arī Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ap 2000 Ukrainas karavīru apmācībā. Tas turpināsies līdz Ukrainas uzvarai, uzsvēra ministre.
"Gan desmitiem "Stinger" pretgaisa aizsardzības sistēmas, gan divi Mi-17 helikopteri, desmitiem ložmetēju ar munīciju, desmitiem bezpilota lidaparātu, gan arī rezerves daļas haubicēm. Ramšteinā, kur pie lielā galda Ukrainas kontaktgrupā sēdēja aptuveni 50 valstu ministri, novērtēts arī Latvijas ieguldījums atbalstam Ukrainai. Tas sasniedz aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta. Kopumā ar pēdējo sūtījumu tie ir 370 miljoni eiro.
Es uzsveru, ka tā ir tikai mūsu militārā palīdzība Ukrainai," norādīja aizsardzības ministre.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
