Valsts aizsardzības mācība ir ne tikai teorija, kuru var apgūt klasē pie tāfeles, tā ir arī ierindas mācība, praktisko iemaņu apgūšana šaušanā. Jaunieši, kuri izvēlējušies mācīties militāro priekšmetu, atzīst, ka gluži sveša šī joma nav, jo jau darbojušies jaunsargu kustībā.
Jaunsardzes instruktors Ritvars Leitens, kurš vada militārās jomas nodarbības, uzsver, ka pamatā ir brīvprātības princips: “Aizsardzības mācība ir brīvas izvēles priekšmets, tas ir pats būtiskākais. Un man liels prieks, ka Strenču vidusskolā ir liela atsaucība – visa 10.klase ir labprātīgi izvēlējusies šo priekšmetu pieņemt un apgūt.”
Arī Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala uzsver, ka tieši jauniešu interese par jaunsargu kustību bija viens no iemesliem, lai piedāvātu apgūt šo priekšmetu: “Ideja par to, ka jaunieši vēlas apgūt šīs zināšanas vai prasmes, kas ir jau apstiprinātas ar diplomu, nāca no pašiem jauniešiem. Un tā ir pirmā stiprā puse, jo mēs nevaram mākslīgi radīt piedāvājumu, ja nav pieprasījuma pēc tā. Katrā ziņā mūsu gadījumā ir arī tā, ja skolotājs ir personība, tad viņam ir arī sekotāji.”
Nenoliedzami būtiska loma ir skolotāja personībai, un Jaunsardzes instruktors Ritvars Leitens ir pratis šajā kustībā iesaistīt ne vienu vien jaunieti. “Lai ir interesantāk, mēs miksējam praktiskās nodarbības ar teorētiskajām. Piemēram, šodien tā notiek šautuvē, un šeit, protams, ir viss, kas saistās ar militārām lietām, sākot jau ar vēsturi, ar Latvijas vēsturi, Latvijas armijas vēsturi, 12.-13.gadsimts, kas ir baltu cīņas divās frontēs vienlaicīgi, kas ir diezgan maz atspoguļots vēstures grāmatās. Līdz ar to mēs šeit to ņemam vēl padziļināti. Arī Pirmais pasaules karš un mūsu strēlnieku fenomens, tāpat Otrais pasaules karš. Protams, ir arī visas praktiskās lietas gan ar ieročiem, gan kaujas iemaņas,” stāsta instruktors.
Valsts aizsardzības mācības programmu ir akceptējusi gan Izglītības, gan Aizsardzības ministrija. Kā vērtē skolā, šīs zināšanas būs papildu ieguvums vidusskolas beidzējiem turpmākajam, iespējams, arī karjeras izvēlei. “Šie jaunieši nezaudē neko, jo viņi apgūst pilnu fizikas, matemātikas, dabaszinības kursu. Tātad viņi ir tikpat konkurētspējīgi kā citi jaunieši citās vidusskolās un ģimnāzijās, viņiem pēc būtības parādās klāt vēl viena konkurētspēja,” norāda direktore Gaigala.
Šis gan ir tikai pats sākums mācību priekšmeta apguvē, un vēl nevar spriest, vai militāro jomu kāds no jauniešiem izvēlēsies kā nākotnes profesiju. Tomēr, kā uzskata Ritvars Leitens, šīs zināšanas noderēs: “Šīs zināšanas ir vajadzīgas katram cilvēkam Latvijā, skatoties arī uz to, kāda ir situācija pasaulē. Un, piemēram, mūsu kaimiņi - Igaunija - nekad nav no militārā dienesta atteikušies, viņi ļoti aktivizē šīs lietas. Arī Lietuva cenšas atkal pāriet uz obligāto dienestu. Mums Latvijā [obligātā militārā dienesta] nav, bet ceru, ka būs, esmu tā piekritējs, kaut vai gads. Jo, ja vīrietis grib sevi saukt par vīrieti, tad viņam tomēr ir jābūt stājai un jāprot nest ieroci un aizstāvēt to, kas viņam ir svēts.”
Pašlaik Latvijā ir 10 skolas, kuras savā programmā ir iekļāvušas valsts aizsardzības mācību.
