Aizsardzības dienestā plāno iesaukt arī pilsoņus no ārvalstīm; varētu būt obligāts arī sievietēm

Plānotajā obligātajā valsts aizsardzības dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) runasvīrs Kaspars Galkins.

Galkins skaidroja, ka AM piedāvātais dienests ir jauns sociālais līgums starp valsti un sabiedrību, kas nozīmē to, ka katram pilsonim ir jāiesaistās valsts aizsardzībā. Šī iesaiste ir viena no būtiskākajām garantijām, lai Latvija nepiedzīvotu Krievijas militāro agresiju, tāpēc dienests attieksies arī uz ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri atbilst iesaukuma vecumam.

"Šis ir arī kritiski svarīgi, lai pašos pamatos tiktu novērsta padomju laikos un 90. gados obligātajā militārajā dienestā pieļautā nosacītā segregācija, ka dienestā tika iesaukti tie, kuri nemācēja vai nezināja, kā no tā izvairīties. Latvijas sabiedrībai ir jāmaina domāšana un jāpieņem tas, ka dienests valsts armijā ir goda lieta un katra pienākums, kā tas ir, piemēram, Somijā, ne sods," skaidroja Galkins.

Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka arī ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuri ir iestājušies Zemessardzē, atgriežas no savas mītnes zemes uz mācībām un piedalās tajās regulāri.

Lai arī patlaban AM rosinājusi dienestu ieviest tikai vīriešiem un sievietes varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā,

ministrija neiestājas kategoriski pret to, ka šis dienests nebūtu obligāts jaunietēm.

Piedāvājums par stiprā dzimuma iesaukšanu pamatā ir saistīts ar finansiālajiem apsvērumiem, jo arī visus vīriešus noteiktajā vecuma grupā nav iespējams uzreiz iesaukt.

Tāpat arī, vērtējot citu valsti pieredzi, AM vadījusies pēc tā, ka procentuāli lielākā daļa iesaukumam tiek pakļauti vīrieši. 

Ministrija iestājas par dzimumu līdztiesību un, ja dienesta ieviešanas jautājuma izskatīšanas gaitā valdība un Saeima ir gatavi piešķirt papildu finansējumu, kas nepieciešams, lai iesauktu un apmācītu divkārt lielāku pilsoņu skaitu uzreiz, tad šo uzstādījumu būtu iespējams mainīt.

Galkins arī apliecināja, ka pirms dienesta priekšlikuma izziņošanas AM veica padziļinātu izpēti ar jauniešu, tostarp, sieviešu intervēšanu.

Pētījumā secināts, ka nospiedošā vairākuma attieksme sieviešu respondentu vidū bija noliedzoša par iestāšanos dienestā.

AM gan patlaban detalizēti neskaidroja, kādas būs topošo valsts aizstāvju atlases metodes. AM patlaban paļaujas uz brīvprātības principu, cerot, ka jaunieši pieteiksies paši aizsardzības dienestam. Vienlaikus atlasē aizsardzības resors plānojot izmantot modernus risinājumus un valstī pieejamās datu bāzes. Tāpat ir plānots, ka potenciālie kandidāti tiek uzrunāti individuāli.

Patlaban arī nav zināms, kādas sankcijas AM rosinās par apzinātu izvairīšanos no dienesta un vai tā būs administratīvā vai kriminālā atbildība.

"Patlaban vēl turpinām pētīt Somijas pieredzi attiecībā uz atbildības noteikšanu par apzinātu izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta. Tomēr, kā jau iepriekš tika minēts, pirmkārt, Aizsardzības ministrija aicina uz principiālu attieksmes maiņu. Dienests ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs," uzsvēra Galkins.

Galkins arī atgādināja, ka pirmo iesaukumu apmācīšanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pietikšot ar esošajiem personāla un infrastruktūras resursiem. Turklāt Somijas pieredze rāda, ka papildu instruktori tiek sagatavoti arī militārā dienesta laikā.

KONTEKSTS:

Aizsardzības ministrija no 2023. gada rosina Latvijā pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. Ministrija iecerējusi, ka aizsardzības dienestu pakāpeniski ieviesīs piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, bet sievietēm šajā vecuma grupā tas būs brīvprātīgs. Ministrijas piedāvājums paredz, ka būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.

Tāpat Aizsardzības ministrija plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu – izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt