Iedzīvotāji LTV projektā “Tautas panorāma” dažādos novados, īpaši pierobežā, norādījuši uz lietām, ko, viņuprāt, aizsardzības jomā vajadzētu uzlabot. Un ir dzirdētas arī uzslavas par jau līdz šim paveikto.
Bet ko Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajās programmās aizsardzības jomā sola septiņas populārākās partijas?
- Būtiskāko naudas pielikumu aizsardzībai sola “Jaunā Vienotība”, pakāpeniski ceļot līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
- Palielinājumu grib arī Nacionālā apvienība.
- Jaunā konservatīvā partija piedāvā īpašu likumu, ka 2% jāpiešķir neatkarīgi no apstākļiem.
- “Attīstībai/Par” atzīst, ka Latvijai NATO jāturpina konsekventi izpildīt aizsardzības budžeta saistības, kas šobrīd ir 2% no IKP.
- Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir par visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus.
- “Saskaņa” sola modernizēt armiju, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti.
- “KPV LV” aizsardzības nozari nepiemin.
Kā partijas redz nepieciešamību pēc pastāvīgas NATO sabiedroto klātbūtnes?
- Nepieciešamību pēc tās atzīst “Jaunā Vienotība”.
- Aktīvi iestāties par to sola Nacionālā apvienība.
- Jaunā konservatīvā partija vēlas Latvijā turpināt izvietot NATO spēkus.
- “Attīstībai/Par” uzskata, ka jāpaplašina NATO spēku klātbūtne Latvijā.
Par valsts robežām. “Jaunā Vienotība” sola ārējo robežu modernizāciju līdz 2021.gadam. Robežu stiprināšanu sola ZZS un arī “Saskaņa”.
Par aizsardzības jomas personālsastāvu runā “Saskaņa”, solot stiprināt sociālo garantiju sistēmu aizsardzības un iekšlietu jomās dienējošajiem. “Jaunā Vienotība” grib profesionāli atbildīgus un motivētus robežsargus, spēcīgu Zemessardzi ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000. Attīstīt un stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi sola arī Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija un ZZS.
Nacionālā apvienība uzskata, ka jāpaplašina mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loks. Bet “Attīstībai/Par” uzskata, ka jāveido sabiedrības visaptveroša izturētspēja pret daudzveidīgiem apdraudējumiem.
Uz to galveno uzmanību vērš arī LTV uzrunātais eksperts, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis: “Tas ir tās visaptverošās aizsardzības koncepta tālāka ieviešana. Tā ir vērsta uz to, lai par aizsardzību ir atbildīgi un rūpējas ne tikai, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki, ne tikai šīs profesionālās vienības, zemessargi, bet lai notiek tālāka integrācija arī attiecībā par policijas spēkiem Iekšlietu ministrijas pakļautībā un arī uz visu plašāko sabiedrību.
Lai mēs kā sabiedrības locekļi un valsts pilsoņi zinātu, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās.
Tās var būt gan katastrofas, gan, protams, militāru konfliktu gadījumā, kad šis konflikts ir aktīvs, tai skaitā, ko darīt, ja mēs sastopamies ar pēc tam okupējošo varu. Kā rīkoties? Kā mazināt šīs varas spēju padarīt mūs kontrolējamus? Jo tas viss palielina potenciālā iebrukuma izmaksas un padara mūs kā tādu eža veida ļoti grūti sagremojamu valsti. Un līdz ar to tas attur šo potenciālo pretinieku.”
Latvijas drošībai svarīgs garants ir arī Eiropas Savienība. To akcentē “Attīstībai/Par”, “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība.
Bet starp oriģināliem piedāvājumiem, par ko vismaz tik konkrēti nerunā citi, Jaunā konservatīvā partija grib izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības Policiju, kas apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību. Un grib amatu aizliegumus padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem.
Nacionālā apvienība solās izmantot visus tiesiskos līdzekļus, lai ierobežotu Krievijas propagandas izplatību. Stiprināt latviskos medijus. Panākt, ka valsts aizstāv Latvijas brīvības cīnītāju, tostarp latviešu leģionāru un nacionālo partizānu labo vārdu un piemiņu.
Bet “Jaunā Vienotība” piedāvā sadarbībā ar zinātni attīstīt drošības industriju.
