Livonijas ordeņa pils pagājušā gadsimta sākumā vēl nebūt nebija pārvērtusies drupās, tur bija izvietoti nabadzīgie iedzīvotāji. 1935. gada tautas skaitīšanas laikā Vecajā pilī bijuši pat 14 dzīvokļi, kuros reģistrēti 34 iedzīvotāji.
13. gadsimtā būvētā pils pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados piedzīvoja ugunsgrēku, kas pils konstrukcijas padarīja arvien nestabilākas. Pēc daudziem gadiem izdevies šo vēstures mantojumu glābt no pilnīgas sabrukšanas.
„2018. gadā mēs veicām dažādas izpētes, ar ko mūrēts, kādi materiāli lietoti. 2019. gadā izstrādāja mūra konservācijas būvprojektu, un šogad no Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes saņēmām līdzfinansējumu 20 tūkstošu eiro apmērā. Un ir uzsākta konservācijas 1. kārta,” stāsta Aizputes novada domes projektu vadītāja Gunta Butrima.
Konservācijas darbus Livonijas ordeņa pilī veic uzņēmums „AD Būve”. Valdes loceklis Andris Gūtmanis skaidro, ka objekts un tā konstrukcijas jau bija kļuvušas bīstamas. Darbi sākās jūlijā.
„Mūri ir ļoti nestabili, visu laiku jāievēro darba drošība augstā līmenī, jātur acis visu laiku vaļā.
Pārsegums bija ļoti nedrošs, kamēr attīrījām no būvgružiem. Tagad jau ir daudz drošāk. Pagraba velves ir jau apmūrētas un nostiprinātas. Drošība ir uzlabojusies,” norāda Gūtmanis.
Pils ēkai ir daudz un dažādu uzslāņojumu, kaut arī lielākā daļa jau būtu nosaucama par drupām, joprojām glabā unikālas laika un kultūras liecības.
„Sgrafito tehnikā darināts zīmējums, kas būtībā ir Baltijā lepnākais. Eksperti saka, ka citviet tāds nav atrodams. Bagātīgs slapjā apmetumā veidots ornaments. Pakāpeniski tas izgaist, paliek arvien neredzamāks. Kad ieejam pilī pa galvenajiem vārtiem, pagriežamies atpakaļ, virs vārtu ejas šīs te paliekas ir redzamas,” stāsta Aizputes novada tūrisma jomas pārstāve Signe Pucena.
Glābšanas darbiem šis bijis pēdējais laiks. Un, iespējams, kādu dienu tiks atjaunots arī Liesmas Markovas rekonstruētais ornaments, saka Signe Pucena. Tikmēr būvnieki vēl turpina savu darbu.
Neraugoties uz ierobežojumiem, žogiem, tūristi vienalga cenšas apskatīt pilsdrupas, interesentu netrūkstot, stāsta būvnieki. Aizputes novada domes projektu vadītāja Gunta Butrima izklāsta, kādas iespējas būs apmeklētājiem:
„Kad būs pabeigti otrās kārtas darbi, būs jumti, šajā korpusā būs iebūvēta laipa, cilvēki varēs izstaigāt.”
Nākamgad plānots uzlikt jumtu un veidot koka konstrukcijas. Turpmāka pils uzturēšana būs jau Dienvidkurzemes apvienotā novada deputātu rūpals, kad būtu jāīsteno turpmākās pils saglabāšanas kārtas.