Zupas virtuvē katli sāk kūpēt jau agrā rīta stundā, lai līdz pirmajiem apmeklētājiem ap pulksten 10 viss būtu gatavs.
Dienā tiek izvārīti aptuveni 20 litri zupas, gatavoti arī saldie ēdieni. “Jā, šodien ir kartupeļi ar maltās gaļas mērci un marinētiem gurķīšiem salātos,” stāsta pavāre Ināra Ķemere.
Zupas virtuvei dārzeņi, augļi un ogas ir gan pašas biedrības izaudzēti, gan iepirkti no vietējiem zemniekiem. Trūcīgie, kuri vēl ir gados jauni pilsētas iedzīvotāji, tiek aicināti palīgā dārza darbos, lai nopelnītu sev pusdienas. Atsaucības tam gan praktiski neesot. “Pie darba nevar pielikt. Lai kādas pāris trīs stundas pastrādā, tad kādu nedēļu dosim ēst par to. Pie ēšanas - jā, bet pie darba – nē, tas viņiem esot par grūtu,” stāsta biedrības „Aizputes samarietis” valdes priekšsēdētājs Edvīns Skuja.
Vidēji dienā zupas virtuvi apmeklē aptuveni 30 sociāli mazaizsargāto cilvēku, kuru skaits rudenī un ziemā palielinās. Aptuveni tikai 10 pilsētas trūcīgajiem mēnesī tas ir viens no sociālā pabalsta veidiem, kas tiek piešķirts uz noteiktu laiku, lai gan pieprasījums būtu daudz lielāks. Gadā šim mērķim no pašvaldības budžeta tiek izlietots nepilns pusotrs tūkstotis eiro.
“Mums ir jāskaita nauda. Kritiskos gadījumos, krīzes gadījumos piešķiram. Visi mums ir vīrieši, kam mēs piešķiram zupas virtuvi - ar ļoti maziem ienākumiem, bez ienākumiem, bez sociālām prasmēm,” stāsta Aizputes novada Sociālā dienesta vadītāja Mairīte Alfuse.
Zupas virtuve Aizputē darbojas jau divdesmit trešo gadu un ir viena no pirmajām Latvijā, kas uzsāka šāda veida sociālo palīdzību.