Neskatoties uz biežajām un intensīvajām lietus gāzēm pēdējo nedēļu laikā, darbs pie Aizputes pils mūru konservācijas nebūt nav apstājies. Lietū gan nevarot strādāt ar kaļķa javu, lai restaurētu pašus mūrus, taču tas netraucējot atjaunot logu ailes un aizmūrēt tās ar gāzbetona blokiem. Kopumā šādi tiks aizdarīti 56 logi.
"Konservācijas mērķis – noturēt to, kas ir. Tāpēc ir izvēlēti gāzbetona bloki, kas viegli demontējami; ja mēs gribēsim restaurēt šo mūri vai logus ielikt, bloki būs viegli izņemami ārā,"
stāstīja Aizputes novada būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis.
Divu mēnešu laikā kopš būvdarbu uzsākšanas nostiprināti pagraba velvju stabi, nojaukts arī padomju laikā no silikātķieģeļiem būvētais skurstenis. Negaidīts pārsteigums bijis apjomīgais būvgružu daudzums pagrabā, kas bijis trīs reizes lielāks, nekā plānots. Tie te krājušies pēdējos 40 gadus, kopš pils korpusu izpostījis ugunsgrēks. Līdz šim gan nekas vērtīgs gružos neesot atrasts, vienīgi ķieģeļi un akmeņi, kas tiek izmantoti konservācijā.
"Tikai no pagraba degušās daļas – naglas, eņģes, bet nekas tāds. Mēs neejam dziļumā, mēs vācam ārā sagruvušo, kas ir no augšas nogruvis," teica SIA "AD Būve" valdes loceklis Andrējs Gūtmanis.
Plānots, ka pils mūru konservācijas 1. kārta noslēgsies oktobra nogalē. Līdz tam būvniekiem jāpabeidz ne tikai brūkošo mūru stiprināšana, bet arī to savilkšana, kas precizitātes ziņā varētu būt sarežģītākais process.
"Mūros izurbti 48 caurumi. Mūra biezums pagrabā ir vairāk nekā 1,70 metri. Cauri liksim vītņu stieni un ar metāla dzelžiem šo visu vilksim kopā," klāstīja Gūtmanis.
Aizputes Livonijas ordeņpils mūru konservācijas 1. kārtas izmaksas ir vairāk nekā 70 000 eiro, no tiem 20 000 eiro ir valsts finansējums. Plānots, ka nākamgad darbi turpināsies un 2. kārtā senie pils mūri tiks arī pie jumta.