Pirms ķerties pie darba Aizputes vecpilsētas koka arhitektūras izzināšanā un savu vīziju radīšanā, plenēra dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Ziemeļvalstu lielākā arhitektūras biroja un Lietuvas kolēģu veikuma dažādu seno koka būvju saglabāšanā, kā arī mūsdienīgas vides radīšanā. Arī Aizputes vecpilsētas koka apbūve ir unikāla vērtība, ar kuru būtu jālepojas, atzīst arhitekts Jānis Dripe. Diemžēl ilgstoši tai nav pievērsta pienācīga uzmanību un tā ir atstāta novārtā.
"Kopā mēģināsim darīt, sākot ar lielām lietām, - piedāvāt risinājumus, kur ir zudušas ēkas, kādi tie apjomi varētu būt. Un tad ar Lietuvas kolēģiem domāsim par krāsu shēmām, detaļām, uzrakstiem, žogiem, par ielu iesegumiem, ietvēm," skaidroja Dripe.
Pašvaldībā pašlaik tiek veidota darba grupa vēsturiskā centra saglabāšanai, līdz ar to studentu redzējums ir ļoti svarīgs, atzīst aizputnieki. Viens no plenēra uzdevumiem būs arī kopīgu vadlīniju izstrāde. Tās turpmāk kalpotu kā rokasgrāmata katram senās koka mājas īpašniekam.
"Ir vajadzīgs normatīvais materiāls, noteikumi, ko darīt. Ir ļoti daudz cilvēku, kas gribētu darīt, bet viņiem nav izpratnes, viņi nezina un daudz sagrēko aiz nezināšanas. Pretējā gadījumā var ļoti viegli sabojāt, aizlaist nebūtībā, lai sabrūk. Var restaurēt un atjaunot ar materiāliem un metodēm, kas nav atbilstoši šāda laika būvēm un ēkām," skaidroja aizputnieks, senās koka ēka īpašnieks Jānis Kreicburgs.
Studentiem šādos plenēros svarīgs ir izziņas process, kas veido viņu līdzatbildību par kultūrvēsturisko mantojumu, skaidroja mācībspēki. Savukārt viņu radītās vizualizācijas nebūt netiekot aizmirstas. Daļa no idejām noderot attīstības plānošanā, kas varētu tikt īstenotas apjomīgu projektu ietvaros. Jau šovasar pirmās iestrādes tikšot veiktas Livonijas Ordeņa pilī, kam savus darbus studenti veltīja pirmajā plenērā.
"Ļoti labas idejas esam no studentiem ieguvuši, bet, lai mēs šīs idejas varētu realizēt, vispirms jāveic konservācija. Pirms diviem mēnešiem uzrakstījām projektu Kultūras mantojuma pārvaldei. Esam saņēmuši finansējumu par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību," pastāstīja Aizputes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Kļevcova.
Latvijas un Lietuvas augstskolu arhitektūras studentu plenērs Aizputē norisinās trešo gadu un to atbalsta pašvaldība, kā arī Ziemeļvalstu padome.
