Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai būtu pieņemami vest 11 gadus vecu bērnu uz nupat pirmizrādi piedzīvojušo Māra Martinsona spēlfilmu “Romeo n' Džuljeta”, neraugoties uz to, ka filmā var ne tikai dzirdēt rupjības, bet arī redzēt kautiņu ainas, Mūrnieks skaidroja, ka tā ir vecāku personiskā atbildība – ievērot vai neievērot to, ka filma paredzēta auditorijai, kas vecāka par 12 gadiem.
“Jautājums ir par to, vai mēs rādām realitāti, lai tajā paliktu – ka ir zagļi, ka ir izvarotāji, un tā ir realitāte - vai arī mēs mēģinām jauno cilvēku izvilkt no tā ārā,” teica Mūrnieks.
Uz Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore Laimas Geikinas iebildumiem, ka izglītības būtība ir parādīt realitāti, lai varētu to mainīt, nevis noklusēt, Mūrnieks skaidroja, ka bērnu izglītošanai nav nepieciešams uzskatāmi parādīt jebkuru ikdienā sastopamo situāciju.
"Vai bērnam jāparāda tas, kā šļircē iekšā, kā nocērt galvu - arī tā ir realitāte, bet es šaubos, ka tas jārāda vienpadsmitgadīgam bērnam” pauda Mūrnieks.
Arī attiecībā un Martinsona filmu vecākiem ir iespēja izvēlēties - iepazīstināt atvasi ar realitāti šādā veidā vai tomēr atrast citu ceļu. “Mēs veidojam vidi, no kuras iznāk jaunais cilvēks - realitāte ir viena lieta, bet jābūtība ir cita lieta,” piebilda Mūrnieks.
Viņš arī norādīja, ka masu kultūras problēma gan nav realitātes atspoguļojumā vai lamuvārdos, bet tajā, ka sabiedrībai nav ideālu. “Mums nav politiķu, kas parāda ideālus,” sacīja Mūrnieks, atzīstot, ka ideāli meklējami vien “literatūrā un kultūrā ar lielo burtu, ne masu kultūrā”.
Turpretī Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, komentējot stāvokli, kādā pēc Izlītības likuma grozījumu pieņemšanas nonākuši skolotāji, pauda, ka viņa ļoti gribētu atdot atbildību pedagogiem un pateikt, ka tieši viņi ir tie, kas izvēlas materiālus, ar ko strādāt.
Jau ziņots, ka ažiotāžu sabiedrībā raisīja Rīgas mēra Nils Ušakovs (“Saskaņa”) lēmums pārbaudīt mācību materiālu izmantošanu Rīgas skolās pēc tam, kad Āgenskalna valsts ģimnāzijas skolotāja uzdeva vidusskolas klasē analizēt Agneses Krivades dzejoli, kurā ir vairāki necenzēti vārdi.
Bet žurnāls "Ir" vēstīja, ka Rīgas 1. ģimnāzijas direktors nav atļāvis rādīt, pēc viņa domām, provokatīvu filmu skolēniem, jo tā paredzēta tikai pilngadīgiem cilvēkiem. Tikmēr Rīgas Lietuviešu vidusskolā notiek satura pārbaudes pēc Ginta Budes lekcijas par skolas formām.
