Nedzirdīgajiem

Province: «Rokskola»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Attālinātā dzīve»

«Aizliegtais paņēmiens» skaidro: Kāpēc attālinātais darbs rada stresu, un kā to mazināt

Covid-19 straujās izplatības dēļ atkal aktuāls kļūst jautājums par attālināto darbu, kas daudziem rada stresu un depresiju vairāk, nekā bailes saslimt ar Covid-19. Eksperti iesaka strukturēt savu darbību, ievērot darba laiku un nepazaudēt cilvēciskos kontaktus, attīstīt cerības un optimisma noskaņojumu. Tikmēr arodbiedrības Latvijā nekādas jaunas iniciatīvas attālinātā darba regulējumam neplāno, un arī valsts apmaksātā psihologa palīdzība, ko Veselības ministrija vēlas nodrošināt visiem, kam tas nepieciešams, atkarīga no budžeta iespējām, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”

Depresija, alkohols, narkotikas, pašnāvības, paaugstināts stresa līmenis un lielākais stress nevis no bailēm saslimt ar Covid-19, bet tieši jaunie apstākļi, – to maija beigās pētījumā Latvijā bija konstatējusi Latvijas Universitātes profesore Baiba Martinsone, aptaujājot ap divarpus tūkstoš  cilvēku.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docente ārste psihiatre Jeļena Rubļevska savukārt citā pētījumā secināja, ka 19% respondentu bija vai nu klīniskā depresija vai arī stresa stāvoklis, 32% respondentu ārkārtas situācijas laikā bija pasliktinājusies emocionālā pašsajūta attiecībā uz trauksmes un nedrošības sajūtu.

Jeļena Rubļevska

Savukārt 20% respondentu bija pasliktinājusies emocionālā pašsajūta attiecībā uz garastāvokli uz spēju priecāties par lietām un baudīt dzīvi.

Vairāk nekā 12% ir atzīmējuši, ka ārkārtas situācijas laikā, viņuprāt, viņi diezgan daudz ir lietojuši alkoholu. 

Oficiālie dati gan liecina, ka alkohola patēriņš nav audzis.

Attālinātais darbs būs daļa no ikdienas

“Redziet, šeit faktiski sanāk tāds apburtais loks, jo nereti stresa vai trauksmes dēļ tā rutīna arī izjūk, jo cilvēks, kas piedzīvo izteiktu psihoemocionālu slodzi, nereti nav spējīgs ievērot savu ierasto dienas kārtību. Tas savukārt rada vēl vairāk izteiktāku šo stresa simptomu,” skaidroja Rubļevska.

Psihoterapeits no Vācijas, Frankfurtes Gētes Universitātes pasniedzējs Hanss Jirgens Virtu, kurš daudz pētījis psihosociālos jautājumus, atzina, ka ir daudz cilvēku, kuri īstenībā būšanu mājās izbauda, un viņiem patīk, ka viņi nedaudz vairāk laika var pavadīt mājās. “Ilgtermiņā skatoties, jau tagad ir novērojama tendence, ka īpaši lielie uzņēmumi – bet arī mazie uzņēmumi – darbu attālināti ieviesīs kā vienu no kopējā darba sastāvdaļām,” prognozēja Virts.

“Swedbank” klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs sprieda, ka, piemēram, liels pluss attālinātajam darbam ir transports. “Mēs arī aptauju taisījām darbiniekiem, cilvēki patērē no stundas līdz divām, braucot turpu šurpu. [..] Otrs ir tas, ka varbūt dienas beigās, tā kā tev nav jābrauc, ātrāk esi pie savas ģimenes - nav stunda, divas ceļā,” sacīja Frolovs.

“Microsoft Latvia” Mazā un vidējā biznesa vadītāja Austrumeiropas un Centrālās Eiropas reģionā Sanda Šalma savukārt pieļāva, ka darba laiks no 9.00 līdz 18.00 vai no 8.00 līdz 17.00, visticamāk, paliks pagātnē.

“Tajā pašā laikā – vai izzudīs biroji kā tādi? Noteikti, ka vēl ne. Jo, kā zināms, būt mājās kopā ar ģimeni ir lieliski, taču, ja mums ir jāstrādā ar pilnu slodzi, tas prasa lielu laika plānošanu,” norādīja Šalma. “Microsoft” darbinieku aptauja liecina, ka pārsvarā darbinieki vēlētos strādāt attālināti vidēji 50 līdz 60% nedēļā.

Virts savukārt skaidroja, ka attālinātajā darbā cilvēks tiek izolēts no kolēģiem, bet arī no vadības, no citiem darbiniekiem un, kontaktējoties videokonferencēs, rakstiski vai telefoniski, komunikācija tiek koncentrēta uz formālām problēmām. Tiekoties personiski, pauzēs un arī sarunās zem četrām acīm, koridorā vai citur, var parunāt arī par neformālām lietām, par kurām kopīgajās darba sapulcēs nerunās, bet par kurām tad grib parunāt tā, it kā starp citu.

“Tas viss tad zūd, un līdz ar to tas ir psiholoģisks apgrūtinājums,” skaidroja Vācijas psihoterapeits.

Latvijas psihoterapeite Inese Putniece skaidroja, ka tā veidojas zināma kognitīva disonanse ar šo virtuālo vidi – “ļoti vienkāršoti, tā ir papildu slodze cilvēkam tajā brīdī fokusēties uz ekrānu, ja mēs skatāmies tanī ekrānā un mēģinām sakoncentrēt to, kas ir tajā sarunā ar to cilvēku, kas ir otrpus ekrānam, bet papildus, atrodoties tajā telpā, kurā es esmu fiziski, dzirdu šos trokšņus apkārt”.

Regulārās pauzes un īsākas sanāksmes

“Microsoft” ir izpētījis, ka noteikti tiek rekomendēts ik pēc divām stundām ieturēt pauzīti. Un ilgākas sanāksmes būtu vēlams dalīt vairākos posmos. Piemēram, iepriekšējās stundas vietā plāno sapulci 45 minūtes “vai arī, ja tā ir īsāka saruna – 30 minūtes  – tad cenšamies likt 25,”  stāstīja Šalma.

Vēl “Microsoft” pētījumā parādījās, ka darbinieki, strādājot no mājām, kļūst empātiskāki viens pret otru. Lai gan 54% norādīja, ka ir savas grūtības, un pārsvarā tie ir tieši darbinieki, kuriem mājās ir bērns skolas vecumā, tajā pašā laikā vairāk nekā 60% atzīmē, ka ''tagad es kļūstu empātiskāks pret citiem kolēģiem''.

Psihoterapeite Inese Putniece uzsvēra, ka viennozīmīgi nepieciešams “mēģināt sabalansēt savu režīmu – nav atšķirības, vai es fiziski eju uz ofisu, vai man ir jāstrādā mājās, jāmēģina strādāt tomēr strukturēti – ir brīdis, kad es daru kaut kādas darba lietas, tad ir brīdis, kad es daru kaut kādas mājas lietas, vai tad ir brīdis, kad es palīdzu bērniem, tad ir brīdis, kad es eju pastaigā”.  

Virts savukārt iesaka “atrast izolācijas pretējo polu, kuram mēs esam pakļauti, kad strādājam no mājām – proti, tad tieši vajadzētu kontaktēšanos palielināt, lai šādi kompensētu. Tā vispirms ir ģimene, draugi un paziņas, bet arī ar darba kolēģiem izmantot katru iespēju, lai komunicētu”.

“Ir svarīgi saglabāt kontaktus, bet ir arī svarīgi runāt ar citiem par situāciju. Reflektēt, sarunāties. Līdz ar to šādi iegūt situācijas novērtējumu un arī uzzināt, kā tad citiem klājas šādā situācijā. Un, protams, arī padalīties ar savām izjūtām. Tas viss palīdz, lai šo sarežģīto laiku mentāli veiksmīgi izturētu,” iesaka Vācijas speciālists.

Savukārt “Microsoft” pētījumā 70% no aptaujātajiem atzina, ka meditācija palīdz tikt galā ar stresu, kas tiek radīts attālinātā darba rezultātā. Un tie aptaujātie, kuriem mājās ir skolas vecuma bērni, meditāciju pozitīvi novērtēja 83% gadījumu.

Bet tāpat ir svarīgi, īpaši šajā laikā, saglabāt samērību, uzsver Vācijas psihoanalītiķis.

“Kad cilvēks ir pilnīgi bezbailīgs, tad vīrusa bīstamība tiek novērtēta pārāk zemu. Kad baiļu ir par daudz, tad cilvēks kļūst panisks, rīkojas aplami un šādi sev nodara pāri. Līdz ar to ir svarīgi attīstīt cerības un optimisma noskaņojumu. Un šiem abiem noskaņojumiem jābūt līdzsvarā: bailīguma un cerību pilnajam optimismam jāiet roku rokā, kā rezultātā tiek sasniegts reālistiska situācijas aina,” iesaka Hans-Jirgens Virts.

Jauni likumi attālinātajam darbam?

Vācija jau sākusi domāt par precīzāku un niansētāku likumdošanas rāmi attiecībā uz attālināto darbu. Latvijas arodbiedrības pagaidām neko smalkāku neplāno, uzskatot, ka esošā darba likumdošana visu jau nosaka.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs norādīja, ka “attiecīgi par darba laika regulējumu – šobrīd par to diskusijas nav, attālinātajam darbam tiek piemēroti tieši tādi paši darba laika organizēšanas nosacījumi, kādi tie ir, strādājot, piemēram, birojā”.

“Darba likumā ir skaidri nošķirts, kas ir darba laiks, kas ir atpūtas laiks. Un darbiniekam atpūtas laikā ir tiesības to brīdi izmantot pēc saviem ieskatiem,” uzsvēra Rācenājs.

Tikmēr Pasaules Veselības organizācija ir aicinājusi valstis uztraukties ne tikai par pašu Covid-19 vīrusu, bet būvēt arī preventīvu pasākumu kopumu, lai cilvēkus masveidā nepiemeklētu depresijas, lai būtu atbalsts arī psihoemocionālajā ziņā.

Latvijā šogad jūlijā portālā “Mana balss” sākta parakstu vākšana, lai ar speciālista norīkojumu cilvēkiem būtu pieejama bezmaksas psihoterapija, proti, lai to apmaksā valsts. Šobrīd šai iniciatīvai savākti aptuveni 7000 parakstu.

Veselības ministrija šādu ideju atbalsta un vienlaikus arī norāda, ka jau ir ceļā uz to.

Veselības ministres padomniece nozares politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade informēja, ka šobrīd aptuveni pusei valsts psihiatru ir šāda iespēja, viņiem ir arī psihologa kabinets, uz kuru viņš var nosūtīt cilvēku, ja viņam ir vajadzīga psiholoģiskā palīdzība. 

“Otra puse pagaidām diemžēl... Kāds mums bija finansējums piešķirts, tāds viņš mums bija. Mēs neatlaidīgi prasīsim un prasām šo finansējumu uz arī nākamo gadu. Tā kā mums mērķis ir, ka patiešām mēs ejam uz to, ka valsts psihiatram vienmēr pie pleca ir arī psihologs, kurš tad var cilvēkam palīdzēt,” norādīja Krivade.

Tikmēr Liepājas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova norādīja, ka būtiski būtu atrast vienuviet visu nepieciešamo informāciju un dot cilvēkam iespēju izvēlēties, tas būtu cilvēkiem pirmais solis, kur meklēt palīdzību, jo bieži vien problēmas ir, ka informācija ir izkaisīta pa dažādiem avotiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt