“Tas ir ļoti organizēts bizness, kurā viesnīcas spēlē savu lomu, taksists spēlē savu lomu un šie te iestādījumi, ja viņus laikus brīdina, tad nekas, ieejot iekšā, neliecinātu, ka notiktu kaut kādas peļamas darbības. Jo tā pati deja ap stieni, tā var būt kaila deja man kā klientam un tā var būt vienkārša deja un varētu teikt, te nemaz nav striptīza. Ja gadījumā, piemēram, nāk policija vai kaut kas, kas varētu kontrolēt,” secināja raidījuma iesūtītais naktskluba “klients”.
Operācijas “Tikumīgā Rīga” laikā raidījums veica divus eksperimentus. Pirmajā iesaistījās divas pilngadīgas meitenes, kuras, gan dodoties uz darba intervijām, gan iepazīstoties ar nākamo darba vietu un vidi, mēģināja kļūt par striptīzdejotājām. Paralēli Vecrīgas naktsdzīvē tika sūtīti arī divi potenciālie striptīzklubu klienti – viens angliski runājošs ārzemnieks, otrs – pēc izklaides alkstošs viesis no Maskavas.
Angliski runājošais "uzņēmējs", iznācis no viesnīcas, iesēdās taksī un lūdza, lai viņu ved uz striptīza klubu. Pēc taksista skaidrotā izrādījās, ka Vecrīgā un tās apkaimē tādu ir vairāk nekā 15. Ieejas maksa tajos lielākoties ir 30 eiro, taču papildus jārēķinās ar izdevumiem par kokteiļiem un privātiem striptīza pakalpojumiem.
Ar līdzpaņemtajiem 100 eiro “uzņēmējs” tika aizvests uz kādu klubu Blaumaņu ielā. Šķietami slēgtie metāla vārti atverās, tiklīdz piebrauca taksometrs. Neilgu brīdi baudījis atmosfēru un sapratis, ka ar līdzpaņemto naudas summu lielas izklaides iespējas nepaveras, iesūtītais klients iestādi pameta.
Savukārt meitenes, kas it kā vēlējās pieteikties darbā par striptīzdejotājām, devās uz klubu “Prestige”, kas atrodas Līvu laukumā, klubu “Royal” Audēju ielā un krogu “Victory Pub” pie Rīgas domes. Visās iestādēs nepārprotami tika meklētas striptīzdejotājas.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, klubi, kuros ir striptīzs, nedrīkst atrasties tuvāk par 100 metriem no skolām, pašvaldību iestādēm, baznīcām, veselības aprūpes iestādēm, kā arī noteikti ne dzelzceļa stacijas vai autoostas tuvumā, savukārt iepriekšminēto naktslokālu rādiusā atrodas vairākas mācību iestādes.
“Vienreiz nedēļā mums ir treniņš meitenēm, lai iemācītos dejot pie stieņa. Un pēc tam, ja gribēsiet, varēsiet arī šovu dejot,” tā darba kārtību skaidroja klubā “Prestige”.
Pieminētais šovs, kā tas tiek saukts līdzīga rakstura iestādēs, paredz izģēršanos puskailai. Galvenos dejotājas ienākumus klubos veido privātas dejas klientam, kas notiek atsevišķās telpās, un konsumācija, proti, 30 % no klienta meitenei uzsaukto kokteiļu cenas, kas var sasniegt pat 170 eiro par glāzi.
Klienti klubos pārsvarā ir ārzemnieki, bet “Victory Pub” - pat tikai ārzemnieki, kas šeit nonāk caur īpašām aģentūrām, kas rīko vecpuišu ballītes.
“Katru ceturtdienu mēs izmaksājam algu, un mums ir jauna rinda uz nedēļu – kas nopelnīja visvairāk, tā ies pirmā pie klientiem. Un visu nedēļu līdz nākamai ceturtdienai. Un arī dejo pēc tās rindas, un nāk pie klientiem. Un tad tev ir stimuls strādāt, jau pelnīt vairāk, lai būtu augšā,” par piekopto motivācijas sistēmu klāstīja “Prestige” darbinieki.
Šāda motivācijas sistēma darbojas, jo, kā stāstīja “Victoru Pub” darbinieces, nopelnīt iespējams pat 4000-5000 eiro mēnesī.
“Man bija tā, ka es šeit atnācu kā pa jokam. Vasarā strādāju vēl divos darbos, bet es gribēju strādāt vienā darbā un pelnīt lielu naudu. Un es uzrakstīju vienkārši CV kā joku. Nedomāju, ka mani paņems tik jaunu un kas vēl nemāk dejot,’’ pieredzē dalījās striptīzdejotāja.
No notikušajām darba intervijām varēja secināt, ka klubi apzinās darbības nelegālo raksturu, taču ap klubiem regulāri dežūrējot apsargi, kas ziņojot, ja nāk aizdomīgi vīri, kas atgādina policiju.
Ja arī ierodoties policija, esot ātri jāapģērbjas un par striptīzu nedrīkst teikt ne vārda. Darba līgumos kā meiteņu profesija noradīta dejotāja, menedžere vai viesmīle.
“Līgumā savādāk noformulēts. Tur meitenes skaistās kleitās utt. Bet, ja arī ir kādi reidi, viss tiek ziņots,” potenciālo darbinieču uztraukumu kliedēja “Victory Pub” personāls.
Par sistēmas organizētību “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās arī tad, kad, raidījuma komandas uzaicināti, klubā “Royal” negaidīti ieradās četri Rīgas reģiona Ekonomikas policijas pārstāvji, kas pārbaudīja visa kluba dokumentāciju, prasīja uzrādīt darbības licenci un pratināja meitenes.
Kā norunāts, par striptīzu policijai neviena neko nestāstīja, bet policija rezultātā fiksēja vairākus pārkāpumus – problēmas ar pavadzīmēm, ar kases aparātu, kā arī tika sastādīts protokols par striptīza rādīšanu bez attiecīgas licences. Tiesa, tas vēl būs jāpierāda.
“Es aizskrēju pārģērbieties; prasīja, kas es esmu, ko te daru. Teicu, ka atnācu kafiju iedzert, man draudzene šeit strādā,” vēlāk par savu rīcību stāstīja meitene, kas klubā strādā bez līguma.
Kad pēc divām stundām policija devās prom, satraukums, ka naktsklubam var kas nopietni draudēt, praktiski nebija manāms, jo sods, kas draud par šiem pārkāpumiem, sliktākajā gadījumā ir vien kādi 700 eiro jeb triju meiteņu nakts ienākumi. Turklāt policijas pārbaudes nenotiek katru dienu.
Te tā bieži notiek? Nē, es te strādāju astoņus mēnešus, man pirmā reize. Šoreiz viņi kaut kā tā izdarīja. Man astoņos mēnešos pirmo reizi tā, ka viņi ienāk,” pieredzē dalījās dejotāja.
Raidījuma komanda tāpat noskaidroja, ka Latvijas galvaspilsētas naktsdzīves piedāvājumi netiek slēpti arī interneta resursos. Galvenā ārvalstu tūristiem domātā Rīgas pilsētas reklāmas lapa Liveriga.com par striptīzu noklusē, bet, papētot plašāk, atklājās, ka striptīza piedāvājumu Rīgā ir daudz vairāk nekā šķiet pirmajā acumirklī.
