«Aizliegtais paņēmiens» revidē vitamīnu klāstu un secina – daļa tikai parodija

Lai mēģinātu viest skaidrību, kā patērētājam orientēties vitamīnu pārbagātībā, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" iegādājās dažādus vitamīnus – gan lētākus, gan dāgākus, kurus izpētīja konsultants imunologs Lauris Līcītis, un secināja – no aplūkotajiem vitamīniem daži ir tādi, kurus tiešām ir vērts lietot, bet ir arī parodijas par vitamīniem. Tāpat raidījums veica eksperimentu – žurnāliste laboratorijās nodeva asinis, aptuveni mēnesi lietoja B12 un D vitamīnus, un pēc tam atkal veica analīzes – kopumā vitamīni organismā pieauga.

ĪSUMĀ:

• "Aizliegtais paņēmiens" analizē vairākus Latvijā nopērkamus C, B un D vitamīnus.
• Secinājums: vitamīnu koncentrācija atšķiras, dārgākajos vitamīnu koncentrācija lielāka.
• Imunologs aicina izvēlēties vitamīnus ar pienācīgu tā devu un arī pārbaudīt efektu.
• Speciālisti gan atzīmē: C un B vitamīnus var uzņemt ar pārtiku, citādi ar D vitamīnu.
• Arī ģimenes ārsti atzīst – ja ēd pilnvērtīgi un nav noteiktu saslimšanu, jālieto tikai D vitamīns.
• Farmaceits atklāj: aptiekām lielākoties peļņu nes tieši vitamīni un uztura bagātinātāji.

Papildus tikai D vitamīns

Aptiekās vitamīni nopērkami dažādās variācijās un kombinācijās, reklāmas savukārt rada sajūtas, ka bez tiem neiztikt un vajag, bet - kāds tomēr no tiem visiem labums un vai tiešām tie ir jādzer? Imunologs Līcītis uzsvēra, ka, ēdot produktus, kuros ir daudz vitamīnu, efekts ir garantētāks, ka vitamīni arī tiks uzņemti. Tā to daba ir iekārtojusi. Savukārt, lietojot vitamīnus kā "atsevišķas ķīmiskās formulas", kuras jau radījušas farmācijas nozare, var būt visādi.

"Tas ir pamatīgi jāizvērtē, jo labākajā gadījumā varbūt mēs šos vitamīnus, vienkārši sakot, izčurājam ārā. Varbūt sliktākajā gadījumā mums ir grūti pateikt, kādas arī šīs kombinācijas var būt ar citiem medikamentiem. Un tas nav tik vienkārši, kā liekas – es izlasu kādu reklāmas rakstu, un es uzreiz eju uz aptieku, un es sapērkos un uzdāvinu mammai un omītei," teica imunologs.

Proti, vitamīni var gan uzsūkties, un tad ir labi, bet tie var neuzsūkties un tad nekā, un vēl pavisam nav labi, ja tie rada kādas blaknes.

Turklāt atšķirībā no zālēm, aptiekās nopērkamajiem vitamīniem, kas skaitās uztura bagātinātāji, nav veikti arī tā saucamie klīniskie pētījumi. Tātad nav noteikts, kāds kuram preparātam ir efekts un kādas ir blaknes.

Ja runā par vitamīnu C, dārzeņu izvēle ir daudz labāka. "Katru dienu mums vajadzētu apēst vismaz puskilogramu dārzeņu un augļu, un katrā ēdienreizē pusei no šķīvja vajadzētu būt tieši ar dārzeņiem un varbūt kāds auglis," teica uztura speciāliste Lolita Neimane. Līdzīgi ir ar vitamīnu B un šo vitamīnu grupu – ja nav kādu nopietnu saslimšanu, kas prasa jau konkrētas B vitamīna devas, tad pietiek ar pārtiku.

Arī imunologs Līcītis piekrīt, ka B vitamīnus var uzņemt ar ēdienu un sintētiskās tabletes lietot par katru cenu nevajag. Tiesa, viņš pieļauj, ka uzturu var papildināt ar dabīgajiem vitamīniem, piemēram, ar rauga tabletēm.

Savukārt par D vitamīnu aina cita. Lai arī pie tā varot tikt, ēdot zivis, garneles, un, piemēram, arī sēnes, tā vienalga var trūkt, un drīzāk uz aptieku patiešām ir jāiet. Jo arī ar sauli, ko pieņemts uzskatīt par D vitamīna avotu, visu neuzņemt.

"Man nāk pacienti, kuri dzīvo visu vasaru ļoti saulainos platuma grādos, tās ir Itālija, Sicīlija, Spānija, kur saule tiešām karsē tā nevāji.

Viņš atbrauc ar izcilu brūnu ādas krāsu, un tad, kad paskatās to D vitamīna koncentrāciju, tad koncentrācija knapi, knapi ir uz robežas," atzina imunologs.

Tātad D vitamīns ir jādzer, bet nevis viss, kas trāpās un ko dod aptiekā, bet organisms jāpavēro, un vispār jāsāk ar konsultāciju pie ārsta un to, ka D vitamīna līmenis jāfiksē.

"Zems D vitamīna līmenis, tas ir risks pastiprināti veidoties audzējiem, it īpaši tas attiecas uz sievietes organismu. Zems D vitamīns, tas ir faktors, kas veicina depresijas veidošanos, un, protams, arī zems D vitamīna līmenis atsevišķās vecuma grupās populācijā ir saistīts ar kaulu attīstības īpatnībām, tā vienkārši runājot," piebilda Līcītis.

Zem lupas – aptiekās nopērkamie C, B un D vitamīni

Vitamīns C

Lai vērtētu aptiekās pieejamo C vitamīna klāsu, "Aizliegtais paņēmiens" nopirka septiņus dažādu preparātu paraugus, ražotāji tiem – dažādi:

• "Additiva", "Vitamin C", "Zitrone", ražots Vācijā, ūdenī šķīstošas tabletes. C vitamīna koncentrācija 1000 miligrami – vienā tabletē. Cena par tableti 35 centi.
• "Vitamīns C", "Live Well", ražots kaut kur Eiropas Savienībā, konkrēta vieta nav norādīta. Putojošās tabletes, koncentrācijas līmenis vienā tabletē 1000 miligrami. Cena par tableti 20 centi.
• "Vitamīns C", "doktor Vitt", ražots Polijā. C vitamīna koncentrācija 180 miligrami. Cena par tableti septiņi centi.
• "Natural C", ražotājs mūsu pašu "Silvanols". C vitamīna koncentrācija 400 miligrami. Cena par tableti 17 centi.
• "Gold Vit C Forte", ražots kaut kur Eiropas Savienībā (ES). Koncentrācija 1000 miligrami. Cena par tableti 45 centi.
• "Vitamīns C", konfektes, koncentrācijas līmenis 25 miligrami. Cena par tableti četri centi.
• Košļājamās tabletes ar apelsīnu garšu. Arī ražots kaut kur ES. Koncentrācijas līmenis 200 miligrami. Cena par vienu tableti septiņi centi.   

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina, ka visbagātākā C vitamīna deva no šī klāsta ir trijos preparātos, kuros tā koncentrācijas līmenis ir 1000 miligrami, bet tālākā izvēle grūta. Ja reiz kāds nolēmis tos lietot, tad pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir aktīvās vielas koncentrācijas līmenis – jo augstāks, jo labāk.

Tāpat C vitamīnu gadījumā jāskatās, vai nav pievienots daudz citu un lieku vielu. Un ar tām – jo mazāk, jo labāk.

Vēl cenas faktors – ņemot vērā, ka iepakojumu lielumi atšķiras, "Aizliegtais paņēmiens" izrēķināja, cik maksā viena tablete. Vai nu par vienu tableti maksāt 45 centus, bet tā ir tīrāka no citām vielām, vai arī izvēlēties mazliet lētāku variantu, putot un šķīdināt, bet vienlaikus uzņemt dažādus aromatizētājus, sorbītu un kukurūzas cieti. Imunologs Līcītis sliecas labāk izvēlēties dārgāko.

Pārējos preparātos, kuros viena tablete maksā lētāk, zemāka ir arī C vitamīna deva – 400, 200, 180 miligrami. Vienā "konfekšu iepakojumā" C vitamīna ir gaužām maz – 25 miligrami. Tas nozīmē, lai vienā dienā sasniegtu 1000 miligramu devu, vajag apēst 40 šādas tabletes. Pārējais tur ir cukurs, glikoze un kartupeļu ciete. Droši var teikt – nav vērts tērēties, ja nu vienīgi gribas panašķēties, nevis uzņemt C vitamīnu.

Tātad, ja gribas dzert C vitamīnu, tad jāpievērš uzmanība tam, cik vispār tas tur ir. 

Turklāt imunologs Līcītis iesaka izvēlēties nevis sintezētos C vitamīnus, bet dažādus variantus, kuros dominē, piemēram, mežrozītes un citi augi. Tie ir dārgāki, bet lielāka varbūtība, ka būs kāds labums un organismā tie iekļausies.

Vitamīns B

• "Multi B", ražotājs kāda ES valsts. B12 koncentrācija vienā tabletē 15 mikrogrami. Cena par vienu tableti 13 centi.
• "Magvit Plus", ražots Vācijā. B12 vienā tabletē 20 mikrogrami. Cena par vienu tableti 27 centi.
• "B komplekss", "Apotheka", ražots Lielbritānijā. B12 vienā tabletē 20 mikrogrami. Cena par tableti 15 centi.
• "B Vitamīnu komplekss", ražots Lielbritānijā. B12 vienā tabletē 1 mikrograms. Cena par tableti 8 centi.  
• "B12 Forte", ražots kaut kur Eiropā. B12 vienā tabletē 500 mikrogrami. Cena par tableti 25 centi.

"Aizliegtais paņēmiens" secina, ka preparātu ar zemāko vitamīna B12 koncentrāciju pirkt un dzert diezvai ir vērts.

20 mikrogrami vitamīna B12 vienā tabletē jau skan labāk, bet preparātu ar 500 mikrogramiem B12 vienā tabletē nepārspēj neviens. Tas sanāk dārgākais no preparatātiem, bet deva ir daudz pamatīgāka.

Vitamīns D

Visbeidzot vitamīns D, kam ir piecu preparātu paraugi:

• "Nateo D", pilieni "Forte", ražots Latvijā. D vitamīna koncentrācija vienā pilienā – 25 mikrogrami. Cena par pilienu apmēram seši centi.
• "D-Pearls", kapsulas, ražots Dānijā. D vitamīns vienā kapsulā 75 mikrogrami. Cena par kapsulu – 23 centi.
• "Mega Vitamin D", ražots Čehijā. D vitamīns vienā kapsulā 50 mikrogrami. Cena par kapsulu – 16 centi.
• "Vitamin D3", ražots kaut kur ES. D vitamīns vienā kapsulā 20 mikrogrami. Cena par kapsulu – 13 centi.
• "Vitamīns D3", ražots Lielbritānijā. Koncentrācija viena kapsulā 25 mikrogrami. Cena par vienu kapsulu – 7 centi.

Redzams, ka ar labu D vitamīna koncentrācijas līmeni ir tikai divi preparāti – vienā 75 mikrogrami, un tas ir dārgāks, otrā 50 – mikrogrami, un tas ir mazliet lētāks. Pārējie divas vai pat trīs reizes vājāki. Imunologs Līcītis uzskata, ka preparātu ar 20 mikrogramu koncentrāciju nav vērts pirkt vispār. Jo lielāka D vitamīna koncentrācija, jo labāk.

Kopējie secinājumi

Pirmkārt, imunologs Līcītis aicina cilvēkus izvēlēties nevis dažādus vitamīnu kompleksus, kur katra no tā devām varētu būt niecīga, bet, ja pērk, tad pērk konkrētu vitamīnu ar pienācīgu tā devu.

Otrkārt, vitamīnu lietošanas laikā, un sevišķi tas attiecas uz vitamīnu D, tomēr sevi pamonitorēt, kas nozīmē pārbaudīt, vai pēc to lietošanas analīzes uzrāda kādu efektu. Jo var būt tā, ka konkrēto preparāta veidu organisms nepieņem.

"Katram cilvēkam ir savs mikrobioms, tas ir tā, kā mums ir savus pirkstu nospiedums, tā mēs katrs esam unikāli ar savu zarnu mikrofloru, tātad imūnā sistēma kopumā katram mums ir sava, unikāla. Mēs vienkārši meklējam kaut kādus elementus, ar kuru palīdzību mēs varam varbūt modulēt šo imūno sistēmu. Viņu paregulēt. Bet kāds ir efekts, tas ir tas tāpat, kad sievietes lieto kosmētiku vai ne. Lieto zīmolu noteiktu. Stāstu gadījumu no dzīves – vienkārši nomainās ražotājs, bet zīmols ir viens un tas pats, ļoti pazīstams, un astoņus gadus pacientei nav alerģisku reakciju, un tad nomainās zīmola ražotājs, un viņai pēkšņi parādās alerģiska reakcija," teica imunologs.

Farmaceits atklāj aizkulises

Ir vēl dažas lietas, ko vērts zināt, pērkot vitamīnus aptiekā. Proti, atšķirībā gan no recepšu zālēm, gan bezrecepšu medikamentiem, kuriem valsts regulē uzcenojuma griestus, vitamīni lielākoties ir uztura bagātinātāju kategorijā. Tas nozīmē, ka aptieka kādu grib, tādu uzcenojumu liek. Cenas aptiekās var atšķirties, un, pirms ko pirkt, vērts apskatīties, vai blakus aptiekā nav lētāk.

Vēl der likt lietā kritisko domāšanu. Proti, ja kāds aptiekārs ļoti vēlas pārdot kādu konkrētu vitamīnu marku, jābūt vērīgiem. Kāds aptiekas farmaceits, neatklājot savu identitāti, LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" stāstīja:

"Zāles kā tādas ar savu mazo 12% uzcenojumu, mazo PVN, tā teikt, nes mazu peļņu, lielākoties peļņu nes tieši vitamīni un uztura bagātinātāji, vai medicīnas preces.

Ir šīs holdinga grupas, ir Latvijas pārstāvniecība, vienmēr tur tie visi direktori ir no ārvalstīm un tad viņi brauc un tad prasa, kāpēc jums tur reitings tāds, Igaunija, Lietuva vienmēr tiek salīdzinātas Baltijas valstis. Protams, ka mēs vienmēr gribam uz to pārējo valstu fona būt tādi labākie, foršākie, tāpēc mēs arī cenšamies. Tas notiek tā, atnāk tas mūsu firmas menedžeris – viņš, kāpēc tā, kāpēc tā (..) liek arī parunāt ar saviem kolēģiem, kāpēc tas reitings ir tik mazs, kāpēc grozs ir tik mazs, ka tur var arvien vairāk un vairāk viss kaut ko stutēt iekšā. Es varu teikt nē, netirgošu, bet tanī pašā laikā tev tiks elpots sprandā, uz pakausi tiek elpots, darīts spiediens

Par pārdoto "x" kastīšu skaitu nāk tāda un tāda naudiņa, tad tu sasniedz šo "x" skaitli un attiecīgi no šīs summas nāk klāt naudiņa pie algas. Tas ir praktiski tiem farmaceitiem, kas strādā aptiekās – farmaceitiem un farmaceitu asistentiem.

Tas ir motivējoši, bet kaut kādā mirklī ir tā, ka ir, protams, ļoti daudz farmaceitu – 80% ir pret to, bet vienā mirklī salūst un arī klusē, tāpēc ka visi saprot, ka naudu vajag, un tāpēc tad arī pieķeras šai sistēmai, un visi grib būt labākie un foršākie. Bet ir arī iespēja pateikt klientam "nē, neņemiet to, paņemiet labāku vai izejiet ārā pastaigāt"."

Starpnieki izdara spiedienu uz farmaceitiem, farmaceiti – uz pircējiem, un vitamīni tirgojas, un vēl arī paši ražotāji. "Nāk konkrētu firmu pārstāvji, (..) un, tā teikt, lobē – "ja jūs pasūtīsiet tik un tik, ja jūs pārdosiet tik un tik, par to jūs dabūsiet dāvanā to un to"," stāstīja farmaceits.

Bizness ir bizness, taču pircējiem jāņem vērā, ka farmaceita labā sirds un labais padoms dažkārt mēdz būt arī angažēts.

Farmācijas kompānijas mēdz “aplidot” arī ģimenes ārstus. Apzvanot gandrīz desmit dažādus ģimenes ārstus,

"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka vismaz publiskās atbildēs žurnālistiem viņu starpā pretrunu faktiski nav. Izpratne gana līdzīga – ja nav kādu noteiktu saslimšanu un ēd pilnvērtīgi, tad vienīgais lietojamais vitamīns būtu D.