Daudzi politiķi, pamatojot savu viedokli, atsaucas uz Satversmes 110.pantu, kas nosaka, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.
“Laulības forma ir nostiprināta Satversmē caur ģimenes vērtībām, tātad šīs ir attiecības starp vīrieti un sievieti, kas ir nostiprināts Satversmē ļoti pamatoti. Un es neredzu nekādu iemeslu, lai no tā atkāptos,” klāsīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš.
Līdzīgi savu viedokli pamatoja arī Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) un Solvita Āboltiņa (Vienotība). Āboltiņa piebilda, ka vienmēr kā politiķe aicinājusi ar iecietību izturēties pret citādāk domājošiem cilvēkiem.
“Padomju laikā mēs izlikāmies, ka mums nav šādu cilvēku. Mēs zinām, ka ir šādi cilvēki. Ir sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri ir atklāti runājuši par savu citādu seksuālu orientāciju, tas, kas ir pilnībā normāli,” sacīja Āboltiņa.
Arī Augusts Brigmanis (ZZS) apgalvoja, ka vienmēr ar dziļu pietāti ir izturējies pret cilvēkiem ar dažādu seksuālo orientāciju, taču paša pārliecība ir dziļi sakņota Satversmē rakstītajā, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars paskaidroja, ka viņa pārtsāvētās politiskās organizācijas programmā jau pirms vēlēšanām bija pausts atbalsts tradicionālas ģimenes vērtībām.
Turpretī "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs savu attieksmi pamatoja ar personīgo reliģisko pārliecību. “Redziet, es esmu ne tikai ticīgs, bet arī praktizējošs katolis, un es neslēpšu, ka ar visu to, ka es esmu arī sociāldemokrāts, es esmu atturīgs pret šādu izmaiņu Satversmē,” apliecināja Urbanovičs.
Atsevišķi politiķi kā risinājumu juridiskajām problēmām, ko rada nereģistrētas attiecības, piedāvā pieņemt likumu, kas ļautu reģistrēt attiecības, bet tās gluži nesauktos par laulībām. Līdzīgs likums šobrīd jau pieņemts Igaunijā.
Lai noskaidrotu, ko par šo jautājumu domā sabiedrības daļa, kuru tas skar visvairāk, “Aizliegtā paņēmiena” komanda izvaicājā Latvijā dzīvojošu lesbieti Annu, kura savas attiecības reģistrējusi Portugālē.
“Ja skatās uz argumentāciju, kas izmanto politikā par to, ka laulība mums ir svēta, man šķiet, ka laulība diemžēl kļūst svēta tikai tad, kad ir diskusija par gejiem un lesbietēm. Jo, ja paskatāmies kopumā statistiku par slēgtajām laulībām, šķirtajām laulībām, bērniem, kas ir dzimuši ārpus laulības, tad droši vien sen tā laulība vairs nav tik svēta,” savu neizpratni pauda Anna.
Tāpat “Aizliegtais paņēmiens” izpētīja to Eiropas valstu pieredzi, kurās atļautas viendzimuma pāru laulības. Lielākoties homoseksuālu pāru laulību skaits ir aptuveni viens procents no kopēja laulāto pāru skaita.
Nīderlandē, kas bija pirmā valsts Eiropā, kur jau 2001.gadā tika atļautas viendzimuma laulības, desmit gadu laikā šo iespēju izmantoja 15 tūkstoši pāru jeb aptuveni 2% no visu laulāto pāru skaita.
Spānijā, kur homoseksuālas attiecības tiek reģistrētas kopš 2005.gada, ik gadu apprecas apmēram 180 tūkstoši pāru, no tiem apmēram divi tūkstoši ir homoseksuāli pāri - mazliet vairāk nekā viens procents. Vienīgā valsts, kurā viendzimumu pāru laulību īpatsvars ir ievērojams, ir Francija, kur viendzimuma laulības tika atļautas 2013.gada vidū. 2014.gadā no visu laulību īpatsvara viendzimuma pāri bija 4%.
Viendzimuma pāru īpatsvars no kopumā laulāto pāru skaita
Nīderlande 2%
Spānija 1,1%
Norvēģija 1,2%
Dānija 1,3%
Islande 1,2%
Portugāle 0,5%
Francija 4%
Latvijā pērn attiecības reģistrējuši 12 500 heteroseksuālu pāru. Ja arī Latvijā viendzimumu pāru īpatsvars būtu, piemēram, 1%, tad gadā apprecētos aptuveni 125 viendzimuma pāri.
“Ja jūs aizbrauktu uz Portugāli vai citu valsti, kur viendzimuma attiecības ir iespējamas jau vairākus gadus, un paprasītu vienkāršiem cilvēkiem uz ielas, kas jums ir mainījies pēdējo gadu laikā, es pieļauju, ka daļa no viņiem būs jau sen aizmirsusi šo faktu, ka viņu valstī ir iespējamas viendzimuma laulības, jo tas nekādi neietekmē viņu dzīvi. Vēl jo vairāk – vai viņiem no tā kas ir kļuvis mazāk vai citādi? Nē,” komentēja Anna.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operāciju “Precamies” par to, kā noorganizēt lesbiešu kāzas Latvijā un kāda ir sabiedrības attieksme pret šādām laulībām, kā arī interviju ar Portugālē attiecības reģistrējušu, bet Latvijā dzīvojošu lesbieti Annu skatieties pirmdienas vakarā plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un interneta tiešraidē www.ltv.lsm.lv
