Veselīga uztura ieteikumi
Uztura speciālisti regulāri atgādina, ka visādi zaļumi, dārzeņi, ogas un augļi ir ļoti veselīgi, tos vajag ēst – jo vairāk, jo labāk. Ar oficiālu dokumentu klajā nākusi arī valsts, proti, šī gada maijā Veselības ministrija apstiprinājusi veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem.
“Dārzeņi, augļi un ogas ir viena no ikdienas ēdienkartes svarīgākajām sastāvdaļām. Lietojot uzturā daudz dažādu dārzeņu, augļu un ogu, iespējams stiprināt imunitāti, kā arī veicināt gremošanas trakta darbību. Dārzeņi, augļi un ogas nodrošina vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu,” lasāms dokumentā.
“Papildus dārzeņi un augļi ir bagāti ar kāliju, magniju un kalciju, kas novērš mikroelementu deficītu, samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Vienlaikus dārzeņi, augļi un ogas satur maz tauku, olbaltumvielu un attiecīgi enerģijas. Priekšroka būtu dodama vietējas izcelsmes un sezonāliem dārzeņiem un augļiem, ogām, arī saldētā veidā,” uzsvērts ieteikumos.
Latvija dārzeņu lietošanā uzturā pagaidām nav paraugvalsts. 2017. gadā veikta Eiropas Savienības iedzīvotāju aptauja liecināja, ka, piemēram, Beļģijā un Īrijā 84% iedzīvotāju vismaz vienu reizi dienā ēd dārzeņus, Zviedrijā – 72%, Somijā – 67%, bet Latvijā tikai 44%, tātad – aptuveni divas reizes mazāk nekā Eiropas līderi. Šajā rādītājā aiz Latvijas ir tikai Ungārija un Rumānija.
“Ļoti bieži Latvijā cilvēki pusi no šķīvja piepilda ar griķiem, rīsiem vai kartupeļiem jeb varam tos saukt par saliktiem ogļhidrātiem, lūk, šāds šķīvja modelis ir atļauts sportistiem, kuriem ir ļoti liela slodze. Sportistiem, kuriem slodze ir mazāka, arī viņiem pusei no šķīvja jābūt dārzeņiem,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” vadītāja Lolita Neimane.
Rūpes par augsni
Pirms zaļumu un dārzeņu analīzēm "Aizliegtais paņēmiens" eksperimenta nolūkos veica arī augsnes jeb zemes analīzes, jo, pievēršoties sēšanai un stādīšanai piemājas dārzos, svarīgi pārzināt augsni. Raidījums Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā nodeva divus zemes paraugus. Viens paraugs tika ņemts no dobes Talsu pusē, savukārt otrs paraugs iegūts no mazdārziņu nomas vietas “Dobnīca”, kas piedāvā pilsētniekiem nomāt zemi un pašiem audzēt visādus lauku labumus.
Pētniece un augu fizioloģe Ina Alsiņa norāda, ka svarīgi noskaidrot, vai augsne ir vai nav skāba, proti, kāds ir augsnes pH līmenis. Tā noteikšanai ir pieejami dažādi testi, kurus var iegādāties, piemēram, saimniecības preču veikalos.
Jo pH līmenis ir zemāks, jo augsne ir skābāka. Skābas augsnes patīk, piemēram, krūmmellenēm, rododendriem, hortenzijām, no garšaugiem savukārt skābenēm un spinātiem. Skābā augsnē mazāk kā citās ir kalcijs un magnijs. Kalciju jo īpaši no augsnes izskalo lietus.
Alsiņa norāda, ka salātiem, gurķiem, tomātiem pH līmenis ir robežās no seši, sešarpus līdz septiņi – tas ir optimālais līmenis, bet varot būt nedaudz zem piecarpus.
Tātad tiem patīk ne pārāk skāba, ne arī sārmaina zeme. Audzējot skābā zemē ko tādu, kam tā nepatīk, pirmkārt, tas var īsti neieaugties, otrkārt, auga ražība samazinās par aptuveni ceturto daļu. Lai augsni padarītu mazāk skābu, to var kaļķot.
Alsiņa iesaka augsnei uztaisīt arī plašākas analīzes, lai nesanāk tā, ka zemi tikai mēslo, bet patiesībā augsnē jau visa ir pietiekami.
Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā veiktajās augsnes analīzēs noskaidrots, ka Talsu augsnes pH līmenis ir 6,1, savukārt Ķekavas augsnei – 7. Tas nozīmē, ka augsne nav skāba. Skābai augsnei pH līmenis ir zem 4,6.
Ja augsne nav skāba, tad tā ir piemērota jau ļoti plašam augu klāstam, tai skaitā dillēm, gurķiem, redīsiem.
Analīzēs tika noteikts arī fosfora, magnija, kālija un kalcija līmenis augsnē. Valsts augu aizsardzības dienesta Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas galvenās ekspertes agronomijā Valijas Kārkliņas vērtējumā augsnē ir pārāk augsti fosfora rādītāji. Talsu paraugam fosfors ir 1300 vienības, bet Ķekavas augsnei – ap 700.
“Būtu pietiekoši, ja būtu ap 200 miligramu kilogramā. Tā jau būtu augsta robeža. (..) Acīmredzot ilgstoši lietots nevajadzīgi lielas fosfora mēslošanas, fosfora minerālmēslu devas vai arī organisko mēslu devas," pieļauj Kārkliņa, uzsverot, ka šajās augsnēs fosfora mēslošanas līdzekļi nebūtu jālieto.
Fosforu palīdz stiprināt augu sakņu sistēmu, bet, ja tā ir par daudz, tas traucē uzņemt citas barības vielas.
“Traucē uzņemt augiem cinku, dzelzi, kas arī ir mikroelementi, arī ļoti būtiski barības elementi augiem, tas bloķē to uzņemšanu, līdz ar to augam, ja trūkst kāda elementa, ir augšanas traucējumi. Piemēram, augļu dārziem ļoti svarīgi cinks,” skaidro Kārkliņa.
Kālija saturs abos paraugos ir augsts, taču ne kritiski, secina Kārkliņa. "Nekādas negatīvas sekas no tā nav gaidāmas. Ir tādi augi, kuri ļoti daudz patērē kāliju, piemēram, kukurūza,” norāda Kārkliņa.
Savukārt kalcijs abos paraugos ir vidējā līmenī.
“Magnija saturs ir augsts, sevišķi Ķekavas paraudziņā. (..) Ja tur būtu augļu dārzs, tad magnija saturs būtu labs, normas robežās. (..) Bet tā tas ir augsts. Ja magnijs ir augsts, tas var traucēt kālija un kalcija uzņemšanu,” uzsver Kārkliņa.
Kopējais secinājums, augsne varētu būt pārmēslota, sevišķi tā, kas Talsos. Ja kālijs, magnijs un kalcijs vēl ir daudzmaz samērīgi, tad ar fosforu – ja grib labu ražu, noteikti ir jāpiebremzē.
“Varbūt, ka cilvēki vienkārši lieto putnu mēslus daudz. Tajos ir ļoti daudz fosfora, kurš, ja tiek ilgstoši lietots, uzkrājas augsnē. Tas neizskalojas, bet uzkrājas augsnē,” uzsver Kārkliņa.
Latvijas lauku labumu analīzes
"Aizliegtais paņēmiens" vairākos dārzeņu stendos Rīgas Centrāltirgū iegādājās Latvijā audzētus gurķus, redīsus, lokus, salātus, biešu lapas un dilles, kurus nogādāja laboratorijā “Bior”. Salāti analīzēm tika paņemti arī no kāda mazdārziņa Talsu novadā. Tāpat lielveikalā “Maxima” tika iegādāti salāti un loki no “Ezerkauliņiem” – liela dārzeņu audzētājs Salaspils novadā. Savukārt lielveikalā “Rimi” raidījums nopirka firmas “Elmīrs” lokus, kā arī Latvijā audzētus salātus.
Laboratorijā tika nogādāti sešu dažādu audzētāju loki, četri salātu veidi, trīs redīsu veidi, trīs diļļu varianti, trīs dažādu audzētāju biešu lapas, trīs atšķirīgas izcelsmes gurķi. Kopā 22 paraugi, kuros tika meklēti – nitrāti, kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks un varš.
Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi un rodas no slāpekļa, kas ir vajadzīgs augu augšanai. Slāpeklis ir viena no galvenajām visu mēslojuma sastāvdaļām, ko savos dārzos lieto cilvēki. Varš, cinks un dzelzs – mikroelementi, kas organismam ir ļoti vajadzīgi. Piemēram, varš un dzelzs labi noder asinsradei. Savukārt kalcijs un magnijs ir ļoti vērtīgas minerālvielas, kuras, kā zināms, pārdod pat mākslīgi sintezētā veidā aptiekās, bet tās var un vajag uzņemt dabīgi.
Visām šīm vielām, izņemot nitrātus, nekādu pieļaujamo normu nav, var teikt, – jo to būs vairāk, jo labāk.
- Nitrāti
No vienas puses, organismam nitrāti ir nepieciešami, bet no otras – kas par daudz, tas par skādi, un vairākiem dārzeņiem normas tomēr ir, piemēram, salātiem. Maksimālais pieļaujamais līmenis salātos šajā sezonas laikā ir 2500 miligrami nitrātu uz kilogramu, kas audzēti atklātās augsnēs, un 3500 vienības segtās augsnēs jeb siltumnīcās.
Redzams, ka lielākajai daļai no pārbaudītajiem paraugiem nitrātu līmenis ir zemāks par 1000 miligramiem uz kilogramu, kas nozīmē, ka tas ir zems. Piemēram, lokos, dillēs, arī gurķos tas ir zems, bet izteikti augstāks – salātos, redīsos un biešu lapās. Augstākais nitrātu saturs ir biešu lapās no Inetas Biezās un Gaļinas Lipskas, kā arī Talsu mazdārziņa salātos.
"Pēdējo desmit, pat vairāku gadu pētījumi dažādās valstīs, ieskaitot Zviedriju, ir pierādījuši, ka nitrāti veicina muskuļu darbību, tai skaitā sirds muskuļu darbību. (..) Kopš 2012. gada vairāku valstu sportisti izmanto biešu sulu, jo bietes no dabas ir ļoti bagātas ar nitrātiem. Bietes, spināti, balandas, selerijas – tie ir augi, kuriem no dabas ir ļoti daudz nitrātu. Tātad sportisti izmanto biešu sulu kā tādu dabīgu dopingu, jo īslaicīgi nitrāti veicina muskuļu darbību, un nekādu palieku pēc tam ne asinīs, ne urīnā nevar atrast,” skaidro agronome un dārzeņkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.
Maksimālā dienas norma nitrātiem pieaugušam cilvēkam ir apmēram 220 miligrami dienā. Tātad Talsu salātus, kuros kilogramā bija pat 2000 miligrami nitrātu, dienā vēlams būtu apēst ne vairāk par 100 gramiem.
- Magnijs
Magnijs, kā apraksta Veselības ministrija, ir nozīmīgs kaulaudu, muskuļaudu un nervu audu uzbūvē, arī paplašina asinsvadus, veicina žults izdali, zarnu darbību.
Redzams, ka visaugstākais magnija saturs ir dillēs. Visbagātākās ar magniju ir Ritas Rutkes dilles – 0,9 grami uz kilogramu.
- Kalcijs
Kalcijs veicina asins un kaulaudu veidošanos, tonizē sirdsdarbību un asinsriti, ietekmē nervu sistēmas uzbudināmību un muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību.
Redzams, ka dilles ir visbagātākās arī ar kalciju. Visvairāk kalcija ir Ritas Rutkes audzētajās dillēs – 3,2 grami uz kilogramu.
- Dzelzs
Dzelzs – galvenā fizioloģiskā nozīme ir tā piedalīšanās asinsradē, nepieciešams arī oksidācijas procesos un šūnu vielmaiņā. Dzelzs ir nepieciešama hemoglobīna radīšanai, un nepietiekams tās daudzums traucē dažādu organisma sistēmu funkcionēšanai. Ja cilvēks uzņem par maz dzelzs, neveidojas sarkanie asinsķermenīši, kā rezultātā rodas anēmija.
Redzams, ka dzelzi visvairāk satur salāti. Visaugstākais dzels līmenis ir salātiem no Bauskas firmas "Libelle" – 30,1 grams uz kilogramu.
- Cinks
Arī cinks mūsu organismam ir nepieciešams. Cinks nepieciešams iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībai, aknu aizsardzībai, stabilizē šūnu membrānu.
Redzams, ka ar cinku bagātākas ir biešu lapas, visaugstākais rādītājs ir biešu lapām, ko tirgo Centrāltirgus stendā "Jelgavnieki" – teju pieci grami uz kilogramu. Tomēr arī dilles ir teju tikpat bagātas ar cinku.
- Varš
Varš kopā ar dzelzi nepieciešams asinsradei, piedalās audu elpošanas procesos, ietekmē iekšējās sekrēcijas dziedzerus.
Redzams, ka varš visvairāk ir dillēs, labākais rādītājs ir dillēm no Mežotnes – 1,8 grami uz kilogramu.
Apkopojot analīžu rezultātus, var secināt, ka minerālvielām visbagātākās ir dilles, salāti un biešu lapas. Savukārt neviena saraksta augšgalā nebija ne redīsi, ne loki, ne gurķi.
"Jāņem vērā, ka mēs apēdīsim niecīgu daudzumu diļļu. Te ir magnijs gramos uz kilogramu diļļu. Savukārt, apēdot puskilogramu gurķus, iespējams, uzņemsim tikpat daudz visu šo elementu, kas ir parādīti dillēs. Līdz ar to ir svarīgi, cik mēs daudz to produktu apēdam," uzsver uztura speciāliste Eva Kataja.
