ĪSUMĀ:
- Cik sarežģīti saskaņot viedokļu apmaiņas sapulci dažādās Latvijas pašvaldībās?
- Kādi ir jaunākie dati par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā?
- Kā cilvēki par notiekošo Ukrainā atbildēja rakstiski, esot anonīmi, uz jautājumiem...
- Ielās uzrunāto cilvēku viedoklis – “šausmas”, “negribu par to runāt”, “man ir bail”.
- Žurnālisti drošības draudus akcijas laikā nejūt, bet bailes paust viedokli gan.
- Kā Latvija aizstās daļai krievvalodīgo tik svarīgos slēgtos Krievijas televīzijas kanālus?
Izbraukuma akcijas notika Rīgā, Ķengaragā, kā arī Cēsīs un Daugavpilī.
Akciju laikā cilvēkiem uzdeva sešus jautājumus: Krievijas rīcība – militāra operācija vai karš, kādai informācijai jūs uzticaties, kā Ukrainā panākt mieru, kā šajā situācijā rīkoties Latvijai, ko jūs vēlētos pateikt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ko jūs vēlētos pateikt Krievijas līderim Vladimiram Putinam?
Cilvēki bija aicināti izteikties rakstiski un lapiņas ar savu viedokli mest kartona urnās. Tāpat, lai cilvēki savos uzskatos justos brīvi, viņi drīkstēja izteikties arī anonīmi. Vienlaikus Latvijas Televīzijas raidījums arī uzrunāja cilvēkus ielās.
Katrā no trim izvēlētajām akcijas norises vietām pasākums notika trīs stundas.
Akcijas rīkošanu "Aizliegtais paņēmiens" saskaņoja ar pašvaldībām. Tomēr, ņemot vērā, ka varbūt kāda pašvaldība nevēlētos kļūt par šādas akcijas īslaicīgu mājvietu, jo pašreizējos apstākļos Krievijas sāktā kara Ukrainā jautājumā viedokļi varētu šķelties, Latvijas Televīzijas žurnālisti pašvaldībām akcijas rīkošanu pieteica kādas privātpersonas vārdā, lūdzot atļauju rīkot šādu akciju.
Par potenciālajām norises vietām tika izraudzīta Rīga, Daugavpils, Cēsis, Ventspils, Liepāja un Ludza. Ludza tika izvēlēta tādēļ, ka kopš kara Ukrainā sākuma te piedzīvoti vairāki incidenti – vietējam laikrakstam par atbalsta paušanu Ukrainai draudēts redakciju nodedzināt, tāpat pa pilsētu staigājis kāds Valentīns ar "Z" burtu un kliedzis, ka laikraksta redakcija ir politiskās prostitūtas, vēl arī kāda veikala pārdevēja esot paudusi, ka gaida Krievijas atbrīvotāju armiju Ludzā.
Atļaus vai neatļaus rīkot akciju?
Jau uzreiz jāpiebilst, ka visās sešās iepriekš minētajās pašvaldībās raidījums centās saskaņot akcijas rīkošanu, tomēr par pasākuma norises vietu tika izraudzītas trīs – Daugavpils, Rīga un Cēsis.
Rīga
Rīgā raidījums nolūkoja Ķengaraga mikrorajonu, kur Rīgā ir augsts krievvalodīgo īpatsvars, un konkrēti nelielu zemes gabalu pie Ķengaraga promenādes, kas vijas gar Daugavu. Saskaņošanas problēmu ar pašvaldību – nekādu. Atļauja nav vajadzīga garāmgājēju aptaujāšanai, tomēr tā nepieciešama akcijas telts uzstādīšanai.
Tomēr Rīgas Administrācijas tiesiskā nodrošinājuma nodaļas galvenais jurists Vismants Vazdiķis norādīja, ka no sabiedriskās kārtības viedokļa šie jautājumi kādam varētu šķist provokatīvi, bet tas jāvērtē pašam akcijas pieteicējam.
Rezultātā – Rīgā akcijas rīkošana tiek saskaņota.
Cēsis
Cēsis kā akcijas vietu ieteica Maija parku. Arī šajā pašvaldībā ar akcijas saskaņošanu nebija problēmu. Vienīgi nepieciešams iegādāties pasākuma apdrošināšanu. Šādas polises apdrošināšanas kompānijas pārdod, tas raidījumam izmaksā 30 eiro. Savukārt par drošību runājot, akcijas rīkotājiem tās laikā pašvaldība nerosina nodrošināt apsardzi. Taču pēc atļaujas saņemšanas ar raidījumu vēl sazinājās Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, norādot: "Gadījumā, ja tur kaut kādi uzrodas tomēr – krievu aizstāvji vai kaut kādi tur, tad zvaniet man, es aizsūtīšu tur patruļu."
Arī Cēsīs akcijas rīkošana tika saskaņota.
Daugavpils
Daugavpilī kā potenciālā akcijas norises vieta tika nolūkotā vieta pašā pilsētas centrā, pretim lielveikalam "Solo". Arī šeit saskaņošana noritēja bez problēmām.
Savukārt attiecībā uz kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā Daugavpils Administratīvā Departamenta vadītāja Žanna Kobzeva atzīmēja: "Savā atļaujā mēs noteikti uzrādīsim pašvaldības policijas dežūrdaļas numuru. (..) Līdz šim mūsu pilsētā nekādu nepatīkamu notikumu nav bijis, bet ziniet – tā ir sestdiena un cilvēki varētu dažādi tur staigāt. Par tiem, kuri var vīnu pagaršot, piemēram, sestdienā. Es tikai par to."
Liepāja
Liepājā tika izvēlēts Rožu laukums, un Liepājas dažādu pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisija ļoti rūpīgi izjautāja, kas tas būs par pasākumu un kas ar šiem viedokļiem tiks darīts, un kā šajā pasākumā tiks gādāts par drošību.
Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns taujāja: "Kā jums ir plāns rīkoties? Situācijas var būt dažādas. Viedokļi var būt dažādi. Nedod Dievs, bet ir jāredz arī riski, ka ar kādām provokācijām. Ziniet, man liekas, ka jums kā organizatoriem ir jābūt bažām."
Pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē piedalījās arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds, kurš bilda: "Teikšu tā, mums ir savi ekstrēmisti, kas varētu arī izmantot šo iespēju un kaut kādā veidā izvērst provokācijas."
Ventspils
Ventspilī akciju raidījums vēlējās rīkot pie Reņķa dārza. Šajā pašvaldībā neradās jautājumi par drošību, bet gan par pasākuma jēgu un pasniegšanu iedzīvotājiem. Šeit saskaņošanas laikā bija jāsaskaras ar jau krietni lielāku birokrātisko slogu.
Ņemot vērā, ka akcijas laikā tiks pausti viedokļi un idejas, pasākums tika definēts kā sapulce. Pēc iesnieguma nosūtīšanas pašvaldībai to solīja izskatīt 10 darba dienu laikā. Saistībā ar akcijas norises vietu bija jāsazinās arī ar pašvaldības komunālo pārvaldi, lai saņemtu atļauju akcijas rīkošanai. Galu galā akcijas pieteicēja, kas centās palīdzēt raidījumam saskaņot pasākuma norisi, saņēma zvanu no Valsts drošības dienesta ar jautājumiem, kas notiks Liepājā un Ventspilī.
Rezultātā pie saskaņojuma "Aizliegtais paņēmiens" tika, jau izstāstot, ka akciju rīkos žurnālisti.
Ludza
Ludzā par akcijas saskaņošanu vajadzēja runāt ar novada domes priekšsēdētāju Edgaru Mekšu (Latvijas Zemnieku savienība). Sākotnēji novada mērs sūrojās par akcijas rīkošanu, ņemot vērā, ka par Ludzas novadu Krievijas sāktā kara Ukrainā jautājumā izskanējuši vairāki pārmetumi.
Līdz saskaņojuma saņemšanai akcijas rīkotāji ar novada mēru runāja četras reizes. Piemēram, vienā no sarunām Mekšs sacīja: "Es jums nevaru neko liegt. (..) Bet, saprotiet, es jau jūtu, ka tur ir daži tie, kas tur baigi sociālajos tīklos ņemas, vienmēr viņi ir aktīvāki nekā tie, kas ir atbalstītāji. Visi mēs laikam gribētu, lai tur tie notikumi attīstītos par labu Ukrainai, un tad varbūt viens otrs arī nomierinātos šeit. Arī baidītos. Ļoti liela demokrātija. Pateikšu tā. Pārspīlēti. Ja es Krievijā varētu atļauties ar Latvijas karogu iziet kaut kur, pat ar baltu lapiņu – mani uzreiz tur aizvestu, kur vajag, un sadotu pa pieri. Pie mums viņi var brēkt uz katra stūra. Un nekas par to nav. Man liekas, ka nākotnē vajadzētu par to padomāt."
Tomēr pēc visām sarunām pašvaldība arī bija gatava dot saskaņojumu, vienīgi ar noteikumu, ka pasākuma norises laiks tiktu laicīgi saskaņots, lai policijas darbinieki varētu tam sagatavoties.
"Es domāju, ka pie šīs situācijas viņi [policija] varbūt tur arī citus dienestus iesaistīs, jo viņiem jāvēro tie pasākumi. (..) Jāpieskata, lai viss būtu korekti," piebilda Mekšs.
Etniskais sastāvs akciju norises vietā un Latvijas uzskati par Krievijas iebrukumu Ukrainā
Ķengaragā, Rīgā, etniskais sastāvs pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem: krievi – 46%, latvieši – 36%, 18% – citas tautības, kas šajā pārskatā izdalītas netiek. Rīgā kopumā proporcija pretēja – latvieši 47%, krievi 36%.
Daugavpils etniskais sastāvs: krievi – 48%, latvieši – 21%, poļi – 13%, baltkrievi – 7%, ukraiņi – 2% un vēl arī citas tautības.
Etniskais sastāvs Cēsīs: latvieši – 88%, krievi – 8%, baltkrievi, poļi, ukraiņi – pa 1 procentam.
Pēc šiem datiem varētu lēst, ka krievvalodīgos visvairāk varētu satikt akcijā Daugavpilī, vismazāk – Cēsīs. Iespējams, paustos viedokļus varētu arī salīdzināt, bet Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vērš uzmanību, ka iegūtie dati nav socioloģijas zinātne. Rezultāti atkarīgi no tā, kādi cilvēki atnāks uz akciju, cik daudz piedalīsies, kurš gribēs izteikties un kurš ne.
Savukārt, ja saistībā ar precīzu socioloģiju, tad jaunākie dati – aprīļa beigās no pētījumu centra SKDS par attieksmi jautājumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā – liecina, ka atbalsts Krievijai Latvijas sabiedrībā kopš marta ir nedaudz sarucis no aptuveni 8% līdz aptuveni 6%, liecina SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Kopumā Latvijā 66,9% respondentu norādījuši, ka atbalsta Ukrainu, bet 5,6% norādījuši, ka atbalsta Krieviju, tikmēr 22,1% – atbalsta ne vienu, ne otru pusi.
Savukārt pēc respondentu sarunvalodas ģimenē aina ir krasi atšķirīga. Ja ģimenē runā latviski, tad 89% respondentu norādījuši, ka atbalsta Ukrainu, 1% – atbalsta Krieviju, 8% – atbalsta ne vienu, ne otru pusi.
Taču, ja ģimenē runā krieviski, tad 30% respondentu norādījuši, ka atbalsta Ukrainu, 13% – atbalsta Krieviju, 47% – atbalsta ne vienu, ne otru pusi. Šajā ziņā kopš marta sākuma izteikts atbalsts Krievijai ir mazinājies, tagad 13%, bet bija 21%. Pieaudzis atbalsts Ukrainai – tagad 30%, bija 22%, bet nemainīgi liels saglabājas to aptaujāto īpatsvars, kas atbalsta ne vienu, ne otru pusi.
Kā cilvēki atbildēja rakstiski?
Rakstiski saņemtās atbildes primāri tika vērtētas pēc valodas, kurā tās uzrakstītas. Kopumā no visām saņemtajām atbildēm Cēsīs aptuveni 98% atbilžu bija uzrakstītas latviski, bet 2% – krieviski. Tikmēr Rīgā, Ķengaragā, no visām saņemtajām atbildēm aptuveni puse bija uzrakstītas krievu valodā, savukārt Daugavpilī – aptuveni 60% viedokļu pausti latviski, bet 40% krieviski.
Krievijas rīcība – militāra operācija vai karš?
Daugavpils:
- Kopā uz šo jautājumu saņemtas 57 atbildes.
- 46 atbildēs redzams viedoklis, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir karš.
- 29 atbildes uz šo jautājumu sniegtas krievu valodā, no tām 20 Krievijas rīcību Ukrainā sauc par karu. Mazākumā krieviski sniegto atbilžu gadījumā Krievijas rīcība Ukrainā saukta par militāru operāciju, tāda atbilde iekļauj, piemēram: "Tā ir militārā operācija – tas nav karš", "Sauc to, kā gribi, bet neatbalstu nacismu un nacionālismu".
Cēsīs saņemtajās atbildēs novērojama vienprātība – visās atbildēs Krievijas rīcība nosaukta par karu. Starp atbildēm lasāmi, piemēram, šādi viedokļi: "Krievijas rīcība Ukrainā saucama tikai un vienīgi par karu!", "Viennozīmīgi – karš. Prātam neaptverams karš."
Rīgā, Ķengaragā, lielākajā daļā rakstīto atbilžu pausts, ka Krievijas rīcība uzskatāma par karu. Tomēr vienā atbildē, kura rakstīta latviešu valodā, un divās atbildēs, kas rakstītas krievu valodā, Krievijas rīcība nodēvēta par militāru operāciju vai specoperāciju.
Kādai informācijai jūs uzticaties?
Starp trim akcijas norises vietām šī jautājuma atbildēs vērojamas izteiktas atšķirības, ņemot vērā rakstītāja valodu. Tāpat informācijas avoti ir ļoti dažādi, tiek minēta gan televīzija, gan sociālie tīkli, gan britu raidsabiedrība BBC.
Daugavpils:
- Uz šo jautājumu 26 atbildes saņemtas krievu valodā.
- Krieviski sniegtās atbildes ir dažādas, piemēram: "Visai, izņemot Kremļa propagandu", "Man pašam sava galva".
- 3 no 26 sniegtajām atbildēm krievu valodā minēts, ka uzticas Krievijas sniegtai informācijai.
- Latvisko atbilžu vidu, piemēram, šādi viedokļi: "Pats secinu", "Patiesai informācijai", "Dēla informācijai".
Cēsīs latviski rakstītajās atbildēs lasāmi, piemēram, šādi informācijas avoti, kuriem cilvēki uzticas: "Es baidos, ka objektīva info avota nav, un es neuzticos nekādai", "Es uzticos, ko mums stāsta LTV Ziņu dienests", "Uzticos informācijai no televīzijas, starptautiskai", "Mana informācijas plūsma: CNN.com, BBC, The Guardian, Welt, Handelsblatt, Apollo, Jauns, LSM, Tvnet, Ārlietu ministrijas Facebook, Aizsardzības ministrijas Facebook", "Es ticu mammai".
Rīgā, Ķengaragā, krievu valodā rakstītajās atbildēs arī lasāmi krasi atšķirīgi viedokļi par uzticamiem informācijas avotiem: "LV televīzija, Navaļnij live, Milovs otrdienās, Populārā Maikla Naki politika", "Es pats pārbaudu informāciju no dažādiem avotiem. Nedrīkst uzticēties tikai latviešu vai krievu ziņām. Melo visi", "Mūsējie melo. Jūsējie melo. Patiesību neteiks neviens", "Uzticos oficiālajiem kanāliem Ukrainā un Latvijā".
Kā šajā situācijā rīkoties Latvijai?
Arī šī jautājuma atbildēs iezīmējās krasas atšķirības atkarībā no rakstītāja valodas.
Piemēram, latviešu valodā rakstītajās atbildēs visās trīs akcijas norises vietās manāms līdzīgs vēstījums par to, ka Latvijai jāatbalsta Ukraina un atbalstam jābūt gan humānam, gan morālam, gan militāram.
Taču krieviski rakstītajās atbildēs Latvijas palīdzība Ukrainai vairs nav tik ļoti uzsvērta. Krievu valodā paustajās atbildēs akcentēts vēstījums, ka Latvijai vajadzētu palikt malā. Piemēram, Rīgā, Ķengaragā, sniegtajās atbildēs lasāms: "Palieciet malā," "Latvija, nelieniet citu darīšanās". Savukārt Daugavpilī: "Latvijai būt atturīgākai", "Lūgties, lai kara nav šeit", "Nelīst konfliktā".
Kā Ukrainā panākt mieru?
- Daugavpilī, Cēsīs un Rīgā starp latviski sniegtajām atbildēm dominē šādas atbildes: "Nogāzt Putinu", "Krievijā mainīt režīmu", "Sakaut Krieviju", "Izdzīt no Ukrainas okupantus", "Palīdzēt ar ieročiem".
- Daugavpilī uz šo jautājumu 26 atbildes saņemtas krieviski. No tām lielākajā daļā jeb 62% atbilžu pausta "cerība uz diplomātisku risinājumu", 8 jeb 31% atbilžu pausts viedoklis par "Krievijas armijas sakaušanu" un "Putina gāšanu", savukārt divās jeb 8% atbilžu pausts viedoklis, ka "Ukrainai karā jāpadodas".
- Rīgā starp krieviski uzrakstītajām atbildēm manāmi dažādi viedokļi, piemēram: "Vairāk smago ieroču Ukrainai!" vai "Padoties pēc iespējas ātrāk".
Ko jūs vēlētos pateikt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim?
Daugavpils
- Kopā uz šo jautājumu saņemtas 53 atbildes.
- Latviešu valodā saņemtas 22 atbildes, visas, izņemot vienu, atbalstošas.
- Krievu valodā saņemta 31 atbilde: 18 jeb 58% atbilžu pausts atbalsts Zelenskim, 6 jeb 19% atbilžu pret Zelenski pausta neitrāla nostāja, 7 jeb 22% atbilžu pausts negatīvs viedoklis par Ukrainas prezidentu.
- Septiņās krieviski paustajās atbildēs lasāmi, piemēram, šādi viedokļi: "Pietiek spēlēt. Laiks padomāt par cilvēkiem", "Laiks demisionēt. Vadītājs ne pārāk. Aktieris labs".
Cēsis:
- Kopā uz šo jautājumu saņemta 31 atbilde.
- Latviešu valodā saņemtas 30 atbildes, krievu valodā – viena.
- Visās atbildēs pausts atbalsts Ukrainas prezidentam. Starp viedokļiem lasāmas, piemēram, šādas atbildes: "Izturību!", "Visu cieņu!", "Īsts prezidents".
Rīga, Ķengarags:
- Kopā uz šo jautājumu saņemtas 20 atbildes.
- Latviešu valodā saņemtas 10 atbildes, visas, izņemot vienu, atbalstošas.
- Krievu valodā saņemtas 10 atbildes: 6 jeb 60% atbilžu pausts atbalsts Zelenskim, bet 4 jeb 40% atbilžu par Ukrainas prezidentu bijušas izteikti negatīvas.
Ko jūs vēlētos pateikt Krievijas līderim Vladimiram Putinam?
Daugavpils:
- Kopā uz šo jautājumu saņemtas 56 atbildes.
- Latviešu valodā saņemtas 16 atbildes, visas ar negatīvu vēstījumu.
- Krievu valodā saņemtas 40 atbildes: 9 jeb 16% atbilžu pausts atbalsts Putinam, bet 31 jeb 84% atbilžu pausts negatīvs viedoklis par Krievijas līderi.
Cēsis:
- Kopā uz šo jautājumu saņemtas 38 atbildes.
- Visas atbildes saņemtas latviešu valodā.
- Visās atbildēs pausts negatīvs viedoklis par Krievijas līderi. Starp viedokļiem lasāmas, piemēram, šādas atbildes: "Pārtrauc karu! Cilvēce vēlas mieru", "Padodies, kamēr nav par vēlu", "Es ļoti ceru, ka tu degsi elles ugunīs un Krievija kā tāda drīz vairs nepastāvēs".
Rīga, Ķengarags:
- Kopā uz šo jautājumu saņemtas 28 atbildes.
- Latviešu valodā saņemtas 12 atbildes: 9 jeb 75% atbilžu ar nosodošu nostāju pret Putinu, bet 3 jeb 25% atbilžu ar neitrālu noskaņu.
- Krievu valodā saņemtas 16 atbildes: 11 jeb 69% atbilžu pausts negatīvs viedoklis par Putinu, bet 5 jeb 31% atbilžu pausts pozitīvs viedoklis.
- Starp krieviski paustajām atbildēm ar pozitīvu vērtējumu par Putinu lasāms, piemēram, šāds viedoklis: "Nepadodieties! Atrisiniet šo problēmu un nekautrējaties izveidot paradīzi uz zemes".
Ielās uzrunāto cilvēku viedoklis
Jau akcijas pirmās stundas laikā iezīmējas vairākas tendences. Cēsīs aptaujātie pārsvarā bija latviski runājošie, un viņu vidū – atbalsts Ukrainai un atbalsts Ukrainas līderim Volodomiram Zelenskim. Savukārt Daugavpilī un Rīgā, Ķengaragā, lielākoties krievvalodīgie, kur daļa vai nu steidzīgi, vai par šo tematu negribēja runāt.
Daugavpils
Mums ir neliela aptauja par Ukrainu. Kādas ir jūsu domas par to, kas tur notiek?
Manas domas? Gribu savu viedokli paturēt pie sevis. Tāpēc, ka man ir viedoklis un gribu paturēt pie sevis.
Dzīvojot šeit, Daugavpilī, un zinot, kas notiek tur, kā jūs jūtaties? Vai jums nav bail?
Tā ir ļoti nepatīkama un šausmīga situācija, un laikam neviens negribētu, lai viņa valstī būtu karš. Tas ir viss, ko varu jums pateikt.
Kā jums liekas, jūs vispār labi zināt, kas šobrīd notiek Ukrainā?
Nu, nosacīti.
Kā jūs, visu to zinot, jūtaties te, Daugavpilī, Latvijā?
Es teiktu, ka tas ir ļoti skumji, nevar uz to noskatīties bez skumjām. Bet es neesmu politiķis, tāpēc es tajā lietā nelienu – man īsti nav ko teikt par šo.
Kā jūs domājat, kas notiek Ukrainā?
Nu karo, kas tad cits tur var notikt.
Kurš ir vairāk vainīgs par notiekošo Ukrainā?
Grūti pateikt. Tas, kurš pirmais sāka, tas laikam vairāk vainīgs, vai ne?
Kurš tad pirmais sāka?
Nu, jāskatās no 2014. gada. Saprotiet, viens saka vienu, otrs – otru.
Kādai informācijai jūs sekojat? Kam uzticaties?
Nevienam.
Vai jums nav bail, ka Putins atnāks arī šeit?
Nē taču, nomierinieties, viņš mūs neaiztiks.
Domājiet, ka viņš par mums jau ir aizmirsis?
Nē, viņš taču mīl Baltijas valstis, Latviju, te daudz krievu.
Ko jūs domājat par karu Ukrainā?
Labdien! Es gribu pateikt tikai vienu lietu: jums ir tā, ka ir tikai viens viedoklis – jūsējais, un pārējie viedokļi ir nepareizie. (..) Mani nefilmējiet, es negribu. Jums ir viens viedoklis – jūsējais. Un citi viedokļi ir nepareizie.
Ko jūs domājiet ar "jūsu"?
Saprotiet, kā gribat. Es atbildēju uz jūsu jautājumu. Jūs neesat bērns, jums jāsaprot, ko es pateicu. Ir tikai viens viedoklis – oficiālais. Otrais viedoklis ir nepareizais. Ko tad lai saka?
Un ko jūs domājat?
Un nevajag mani aģitēt par labu padomju varai, kā agrāk teica. Man ir savs viedoklis un viss, es negribu to izteikt jūsu kameru priekšā – kam man to vajag? Tāpat jau neviens neieklausās, ko Daugavpilī saka.
Nu, viņi to iesāka kāpēc? Pieņemsim, ka jūs esat Putins. Jūs sākāt visu, parakstījāt memorandu par neatkarības piešķiršanu Doneckas un Luhanskas republikām, Krievijas dome nobalsoja "par", visi to atbalstīja, visi deputāti. Un te pēkšņi Zelenskis – nu, viņa skata punktu arī var saprast, saka – nē, tā ir mūsu valsts, tā ir nedalāma. Nu, savā ziņā viņam, protams, taisnība. Bet ja jau Putins pateica "A", ir jāsaka arī "B", savādāk kāpēc ir gājuši bojā tūkstošiem krievu karavīru? Desmitiem tūkstošu, kā saka ziņās. Kādēļ? Lai tagad paņemtu, noslaucītu puņķus un aizietu prom, neko nepanākot?
Neviens neko neteica – ko jūs, amerikāņi, darāt? Ko viņi panāca tur, kādu uzvaru? Nemaz nerunājot par pasaules problēmām, Sīriju, Afganistānu, kur viņi, kā pareizi pateica Putins, kā zilonis trauku bodē atnāca, saplēsa traukus un aizgāja.
Latvijai un citām valstīm vajag satraukties, ka varētu būt nākamās?
Putins būs muļķis, ja viņš tajā iesaistīsies. Krievijas armija ir pārāk vāja, es gan pats esmu krievs, bet es to reāli redzu, ka viņi ir pārāk vāji, lai karotu ar NATO.
Jūs vispār uztrauc šis jautājums?
Nē.
Kāpēc?
Jo man sāp kāja.
Ko jūs domājat par Ukrainu?
Es? Ļoti slikti domāju. Viņiem nav smadzeņu.
Ukraiņiem?
Protams.
Kāpēc?
Ziniet, ko es jums teikšu. Nekad nevar ņirgāties par cilvēkiem.
Cēsis
Kā šobrīd jūtaties?
Man ir mazlietiņ bail, bet es esmu drošs, ka Ukraina var uzvarēt tos krievus. Es kastēs [iemestajā zīmītē] uzrakstīju Zelenskim, ka viņš ir ļoti drosmīgs vīrs un arī ļoti labs prezidents. Par to, kādai info ticu? Ticu, ko saka skolā. Pats arī domāju, ka Krievija negrib, lai Ukraina iestājas NATO un ES.
Ko jūs Putinam gribētu pateikt?
Ko es viņam varu rakstīt? Lai viņš apstājas un attopas, kurā gadsimtā mēs dzīvojam. Visu pasauli taču nesagrābsi. Nevajag sagrābt.
Vajadzētu vest pārrunas, lai Amerika nekur nelien. Es domāju, ka tieši tas Sergejs Lavrovs, kas Krievijā vada to visu politiku, viņš tieši saka, ka Eiropa tagad jau ir zem Amerikas, un viņi piekļūst arī mums tagad.
Ko jūs gribētu pateikt Vladimiram Putinam?
Nu, es domāju, ka Vladimirs Putins piekopj pareizu politiku, jo viņš patiešām grib mieru.
Un ko jūs teiktu Volodimiram Zelenskim?
Nu, Zelenskis lai labāk nodarbojas ar savu teātri.
Kur jūs iegūstat informāciju – televīzija, internets?
Varbūt tomēr vajag palaist 10 minūtes, ko rāda Krievijas televīzijā šobrīd. Strādāju "Tet". Protams, mums tās televīzijas un viss, tas uzreiz ir ažiotāža, Krievijas kanāli, nāk iekšā amerikāņu propaganda. (..) Līdz ar to, kā Krievija atslēdza, viņi reāli domā, ka tas viss ir ažiotāža, nezinu kas, ka tiek uzspiesta griba. (..) Lielākā ažiotāža bija par to, ka atslēgti Krievijas šovi. Pašu bērniem raidījums, ko Galkins vadīja. Ik pa laikam pārslēdzot, zinu, ka viņi ir, kā gāja. Vienkārši tā izklaide. Jo mums nav tik krāšņu šovu Latvijā kā Krievijā.
Rīga
Ko jūs domājat par notiekošo Ukrainā?
Es uzskatu, ka Putinu iedzina stūrī, tāpēc viņš sāka karu. Tik daudz cilvēku tagad cieš. Tas ir šausmīgi. Protams, NATO uzskata, ka viņiem tagad viss ir atļauts – sēdēt uz robežas ar Krieviju. Bet Putins uzskata, ka tas ir ļoti bīstami. Viņš jau arī bija teicis: "Es nekad neuzbrukšu, es nekad nesākšu karu", bet beigās viņš apsvēra visus "par" un "pret" un sāka to karu, neparedzamu karu. Neviens to nebija gaidījis. Daudzi, ar ko esmu runājis, saka – mēs tiešām nebijām gaidījuši no Putina tādu izgājienu, tas ir šausmīgi.
Kāds ir jūsu viedoklis par notiekošo Ukrainā?
Mums ir neitrāls viedoklis, mēs negribam atbalstīt nevienu pusi. Mēs esam apolitiski.
Man tas ir ļoti sāpīgs jautājums, jo kad es... tūlīt apraudāšos. Kad es ieraudzīju pirmajā dienā bērnus, kas piedzima bumbu patvertnēs – tas ir arī mans stāsts. Es piedzimu 1941. gada 3. jūlijā, mamma knapi paspēja atbraukt uz Rīgu, jo mēs esam ebreju ģimene un zinājām, kas mūs sagaida.
Kopumā es uzskatu, ka Krievija ir agresore, bet Putins – traks paranoiķis un fīrers, kas izlēmis kļūt par Viskrievijas vai pat vispasaules imperatoru. Es ceru, ka ar NATO un citu valstu palīdzību viņš aplauzīsies.
Es ar lielāko prieku izteicu savu viedokli, jo diemžēl ne visi ir vienisprātis ar mani. Mūsu ģimenē visi tā domā, bet ar vienu savu skolas laiku draudzeni kara pirmajās dienās es sastrīdējos.
Kur jūs iegūstat informāciju – televīzija, internets?
Pirmām kārtām, BBC, "Svoboda" un LTV arī ieslēdzu, kamēr taisos uz darbu.
Tātad vietējos kanālus arī skatāties.
Nē, es neskatos, tikai ziņas, "Panorāmu" un jūsu 7. krievu kanālu. Bet vairāk klausos latviešus, jo tur vairāk stāsta un arī cits noskaņojums, ziniet? Krievu noskaņojums man ne pārāk patīk.
Drošības draudus akcijas laikā nejūt, bet bailes paust viedokli gan
Runājot par drošību, akcijas laikā Daugavpilī un Rīgā tās rīkotāji nejuta nedz apdraudējumu, nedz apkārtējo cilvēku agresiju. Tomēr piesardzības labad akcijas laikā tika pieaicināta apsardze, lai uzmanītu notiekošo.
Sabiedrisko mediju platformas RUS.lsm.lv žurnālists Aleksejs Dunda, kurš arī piedalījās sarunās ar cilvēkiem Daugavpils ielās, norādīja: "Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tur nebūs nekādu kautiņu, kliedzienu, nekas nebūs. Es ļoti atvainojos, bet tas ir latviešu stereotips gan par Daugavpili, gan par krievvalodīgajiem. Cēsīm nevajadzēja apsargus algot? Stāvēt blakus teltij. Bet kāpēc vajadzēja algot apsargus Daugavpilī? No kurienes tāds stereotips izveidojies? Tā ir nevis Daugavpils problēma, tā ir Rīgas un pārējās Latvijas problēma. Pārējais Latvijas viedoklis par Daugavpili un krievvalodīgajiem. Krievvalodīgie un Daugavpils nav viena ļauna būtne, kas ir pret Latviju, pret Eiropu, pret Ukrainu. Nav tas, tā nav. (..) Ļoti daudzi cilvēki arī pateica – nu, es jums kaut ko pateikšu, man kaut kas būs… Tas arī, manuprāt, nav normāli, ka cilvēki baidās izteikt viedokli. Tad arī jau jāizanalizē, kāpēc viņi baidās?
Kāpēc mūsu eiropiskā, demokrātiskā valstī cilvēki baidās izteikt viedokli? Pareizu, nepareizu – tas nav vispār [pareizi]. Kāpēc viņi baidās?
Vienlaikus Dunda atzina, ka var arī sajust – daudzi nesaka neko, jo, iespējams, nezina, ko teikt.
"Grūti cilvēkiem, kuri uzskatīja Krieviju par savu dzimteni. Kuri ir skatījušies krievu kanālus, kuri lasīja krievu grāmatas, filmas. Viņiem grūti iekšēji saprast, kas noticis 24. februārī. Viņiem grūti saprast, ka īstenībā Krievijā tagad – fašistiskais režīms. (..)
Un ja tu 30 gadus skatījies kā uz savu dzimteni, tad cilvēkam iekšienē notiek tāds iekšējais pilsoniskais karš. Viņš redz, kas notiek. Bet viņš nevar tam ticēt. Viņš domā, ka, nu, nē – tie visi, tā propoganda, visi melo.
Un labākajā gadījumā viņš klusē. Lielākā daļa pēc SKDS aptaujas – ne par to, ne par to. Sliktākajā gadījumā viņš būs līdz pēdējam par Vladimiru Vladimiroviču [Putinu]," paskaidroja Dunda.
Akcijā Rīgā savukārt cilvēkus uzrunāja RUS.lsm.lv žurnāliste Aļona Borisova. Viņa norādīja, ka tie, "kas runā skaļi", tie tomēr pārsvarā paužot atbalstu Ukrainai.
"Protams, ir bijuši izņēmumi. Man liekas, ka pāris cilvēki pauduši atbalstu Krievijai. Ar tādiem naratīviem – kur bijāt 8 gadus, ukraiņi paši vainīgi, Donbasā nogalināja cilvēkus un tā tālāk. Man liekas, ka šie cilvēki skatījās Krievijas kanālus, jo viņu mediju retorika ir pilnīgi tāda pati. (..) Un viena sieviete nosauca Putinu par noziedznieku. Un otrai dāmai tas riktīgi nepatika. Un bija tāds neiecietīgs tonis," pastāstīja Borisova.
Kā aizstāsim slēgtos Krievijas televīzijas kanālus?
Šobrīd no Latvijas ētera ir atslēgti daudzi no Krievijas raidošie televīzijas kanāli. Tomēr daudzi ekspertu līmenī izteikušies par Krievijas televīzijas kanālu un tajos sludinātās propagandas ietekmi uz cilvēku prātiem, vērtējot notiekošo Ukrainā. Aktuāli gan paliek jautājumi – ko vajadzēja darīt citādi, kādas kļūdas tika pieļautas un ko darīt nākotnē?
Jāatgādina, ka no Latvijas puses informatīvais piedāvājums televīzijā krievvalodīgajiem bijis pieticīgs, jo pārsvarā dominējis viedoklis – lai visu skatās latviski. Ir vietējais komerckanāls "3+", kas piedāvā piedāvā filmas, seriālus un šovus krievu valodā, bet ziņas krieviski tur tika raidītas kovida pandēmijas pīķa laikā.
Savukārt sabiedriskajā medijā – kanālā LTV7 – informatīvais piedāvājums krievu valodā bijis ļoti mainīgs: pēc 2014. gada vairāki informatīvie raidījumi un ziņas, tad tikai ziņas un viss pārējais digitālajā platformā RUS.lsm.lv, tagad, kopš kara sākuma, ziņas, viens diskusiju raidījums un rīta programma.
Laika gaitā bijuši plāni un ideja, ka tomēr vajag vienu atsevišķu televīzijas kanālu krievu valodā, piemēram, kā tas ir Latvijas Radio 4 vai kā Igaunijas sabiedriskajā medijā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis norādīja: "Latvijas Televīzija izdarīja savā pusē visus nepieciešamos aprēķinus, sagatavoja pieteikumu, mēs arī saņēmām nepieciešamo atļauju no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kas ir tirgus regulators. Viss izdarīts. Tas arī atbilda sabiedrisko mediju visiem stratēģiskās attīstības dokumentiem."
2021. gada rudenī tika rezervēts pusmiljons eiro iecerei veidot kanālu krievu valodā, tomēr jautājums tika apturēts. Siksnis stāstīja: "Šis jautājums tika, teiksim tā, politiski apturēts. Tika izveidota Attīstības komiteja, kas ir formāts, kurā koalīciju veidojošās partijas apspriež svarīgus jautājumus. Tad šeit tajā koalīcijas padomes izveidotajā formātā, ja tā varētu teikt, uzvarēja Nacionālo apvienību pārstāvošā kultūras ministra viedoklis, ka šādu jaunu programmu tomēr šobrīd nevajadzētu veidot. Tas tika pamatots ar to – tas kaut kādā ziņā varētu vājināt latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju."
Kā norādīja Siksnis, rezervētais pusmiljons vēl nekur nav zudis, taču šobrīd nav skaidrs, kā tālāk rīkoties: "Grūti runāt laikam šobrīd par tādu apzinātu politiku. Mēs šobrīd esam tādā pārejas posmā, es teikšu tā. Mums ir jāizlemj, kā mēs tālāk rīkojamies."
Jautājumi par to, kā rīkoties tālāk, ir vairāki. Jo, pirmkārt, krievvalodīgo auditorija nav viendabīga, norādīja komunikācijas zinātnes doktore Olga Kazaka.
Viņa skaidroja: "Tas ir paaudžu jautājums lielā mērā, jo ir jaunākā, sociāli ekonomiski aktīvākā paaudze, kura domā eiropeiski, kurā perfekti runā gan krievu, gan latviešu valodā, gan virknē citu valodu, kura stratēģiski apzināti atdod savus bērnus mācīties latviešu bērnudārzos un skolās. (..) – viņiem nav nekādu jautājumu šajā sakarā, tā teikt – kuru pusi viņi atbalsta. (..) Tajā pašā laikā ir tā vecāku paaudze, kas ir šīs paaudzes vecāki vai pat vecvecāki, kuriem bija šāds izaicinājums pielāgoties pēc perestroikas. Un kuriem ir šī propaganda, tā teikt, ērtākā versija savas realitātes konstruēšanā."
Savukārt to, vai visu krievvalodīgo auditoriju vajag censties aptvert, paskaidroja Latvijas Universitātes pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns: "Piemēram, "ETV pluss", kas ir krievu kanāls Igaunijā, jau tomēr diezgan apzināti mēģina trāpīt jaunākajā auditorijā un baigi nestreso par to, ka viņi nedabūja to krievvalodīgo pensionāri Tallinā vai Narvā. Es domāju, ka pragmatiski, un droši vien pirmajos gados pavisam pragmatiski var iet. Nu, nav jāšauj uz visām pusēm, jānostiprina kaut kāds fokuss."
Otrkārt, ir mainījušies un mainās arī mediju lietošanas paradumi. Daži saturu patērē televīzijā, citi internetā. Un kāds saturs ir vajadzīgs, piemēram, ņemot vērā lielos Krievijas šovus, kas allaž ir bijis Krievijas televīzijas kanālu viens no lielākajiem trumpjiem. Daļa ekspertu uzskata, ka, ja sabiedriskais medijs liek uzsvaru uz ziņām un informatīvi analītiskā satura veidošanu, ko arī vajadzētu darīt, tad šis saturs būtu jānodod arī komerciālajiem medijiem. To, ko krievvalodīgo auditorija skatās tagad, kad daudzi Krievijas kanāli slēgti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome tagad domā pētīt.
Taču līdzās jautājumam, kur un ko, un kurā kanālā, un kādā veidā raidīt, komunikācijas pētnieki norādīja vēl uz kādu aspektu, ar ko jārēķinās, proti, kas ir šīs auditorijas viedokļu līderi Latvijā. Šajā ziņā varētu būt problēma.
Kaprāns sacīja: "Mūsu vērtību pētījumos ir, ka krievvalodīgie kopumā Latvijā dod priekšroku, teiksim, stingram, vienpersoniskam valdīšanas stilam. Mums tāds Eiropas vērtību pētījums bija pagājušajā gadā. Mēs skatījāmies – to tiešām arī var pamanīt, ka ir diezgan atšķirība. (..) Putins iemieso, protams, lielā mērā Krieviju. Tas nav tikai Putins kā personība, bet tas iemieso arī Krieviju. Līdz ar to, tas ir līderis, kuru droši vien lielā mērā tā daļa, kurai Krievija ir svarīga, arī augstu vērtē. Kā uzrunāt pašus niknākos Krievijas atbalstītājus, es nekādā veidā neloloju cerības, ka kāds no šiem kanāliem varēs viņus pārliecināt. Domāju, ka tā visdrīzāk arī nav jābūt."
