Panorāma

Ieceļojot prasīs Covid -19 testu

Panorāma

Panorāma

“Aizliegtais paņēmiens” atmasko sertifikātu pircējus

«Aizliegtais paņēmiens» par 500 eiro nopērk Covid-19 viltus sertifikātu; aizturēts poliklīnikas darbinieks

Valsts policija aizturējusi "Veselības centru apvienības" poliklīnikas "Aura" darbinieku, kurš ar kādas kolēģes pieeju datubāzē ievadīja Covid-19 vakcinācijas viltus datus, lai par 1000 eiro pārdotu divus viltus pošu sertifikātus. Pircēja ādā ar policijas ziņu iejutās Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", operācijā "Viltus sertifikāti" izpētot, kā notiek šis process.

ĪSUMĀ: 

LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijas "Viltus sertifikāti" pilnais video:

Salīdzinot ar rietumvalstīm, Latvijā aizvien ir cilvēki, kuri negrib vakcinēties pret Covid-19, un ir arī pat politiķi, kas šādu rīcību demonstrē un atbalsta. Tajā pašā laikā priekšrocības, kas attiecināmas tikai uz vakcinētajiem vai arī pārslimojušajiem, šie cilvēki izmantot grib.

Sākumā lielā mērā tas attiecās tikai uz ceļošanu, vēlāk jau arī uz dažādu pasākumu – teātra, kino – apmeklēšanu, sēdēšanu kafejnīcās un uz sportošanu, pulcēšanos, bet kopš 15. novembra Latvijā papildus ieviesta vēl arī kārtība, ka bez tā sauktā sadarbspējīgā sertifikāta liegts pat strādāt vairākās profesijās.

Ja legāli, proti, vakcinējoties pie sertifikāta cilvēks tikt negrib, tad jāmēģina nelegāli.

Pieprasījums pēc šāda pakalpojuma dažiem pavēra jaunu biznesa nišu, bet policijai – jaunus ķeramos.  

Ziņu par viltus sertifikātiem pēdējo mēnešu laikā bijis visai daudz:

  • 11. augusts. "Policijai ir pamats uzskatīt, ka, imitējot vakcināciju, faktiski neievadot vakcīnu, vairāki desmiti personu ir ieguvušas Covid-19 vakcinācijas sertifikātu. (..) Aizdomās par šo noziedzīgo nodarījumu aizturētas trīs personas: 1978. gadā, 1964. gadā un 2000. gadā dzimušas personas, tajā skaitā arī medicīnas personāls."
  • 12. oktobris. "Valsts policija saņēma iesniegumu no kādas Rīgas medicīnas iestādes, paužot aizdomas par personu, kurai, iespējams, ir viltots vakcinācijas sertifikāts. Proti, slimnīcā nonākusi kāda Covid-19 inficēta persona, kura sākotnēji uzrādījusi derīgu vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu, bet, slimībai progresējot un veselības stāvoklim pasliktinoties, persona ir atzinusies, ka sertifikāts ir fiktīvs."
  • 17. oktobris. "Valsts policija aizturēja 1958. gadā un 1966. gadā dzimušas sievietes. Viena no viņām ir medicīnas iestādes darbiniece. Tāpat, veicot izmeklēšanu un kratīšanu personu dzīvesvietās, tika izņemta skaidra nauda – vairāki tūkstoš eiro. (..) Iegūtā informācija liecina, ka cena par vienu sertifikātu bijusi no 250 līdz 300 eiro."
  • 19. oktobris. Aizturētas četras sievietes par vakcinācijas sertifikātu viltošanu personu grupā. "Visas šīs personas ir medicīnas iestādes darbinieces, viena no viņām ģimenes ārste."

Šādi kriminālprocesi uzsākti daudzviet Latvijā – Daugavpilī, Alūksnē, Liepājā. Saskaņā ar jaunāko statistiku, ko apkopoja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, šobrīd kopā saistībā ar viltus sertifikātiem ir sākti 39 kriminālprocesi, kuros ir 456 pārbaudāmās personas.

Sākot ar našķiem, beidzot ar 1000 eiro

Policijā pastāstīja, ka sertifikātu pircēji ir visdažādāko turības līmeņu un profesiju pārstāvji, bet pašu sertifikātu cenas pēdējā laikā krietni augušas.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska skaidroja: "Tikko šis fenomens parādījās, būtībā pēc aktīvas vakcinācijas sākšanas valstī, cenas bija zemas – pat dažādas preces, dāvanas, konfektes un šampanietis medpersonālam, ja tā var teikt. Laika gaitā cenas auga – 100, 200, 300, 400 eiro  par vienas potes neveikšanu, un uz šo brīdi tas jau ir ap 1000 eiro pilns potēšanās cikls, kas tiek imitēts un par ko tiek izsniegts sadarbspējīgs sertifikāts."

Pārdevēji – tās ir nelielas, vairāku cilvēku grupas, no kuriem vienam vai dažiem ir medicīniskā izglītība.

Un kāda par šo "haltūriņu" arī nopirkusi jaunu mašīnu.

"Tas drausmīgi skan, bet diemžēl tā ir. Izmeklējot šīs lietas, mēs esam izņēmuši jau noziedzīgi iegūtos līdzekļus un dažādas preces. Vienā gadījumā tika iegādāta automašīna apmēram 4000 eiro vērtībā, kas tika izņemta, arestēta un, visticamāk, tiesā tiks atzīta par noziedzīgi iegūtu. Konfiscēta, pārdota un līdzekļi ieskaitīti budžetā," stāstīja Bauska.

Krimināllikuma panti, pēc kuriem sāktas lietas, ir dažādi – par nelikumīgu datu ievadīšanu; par dokumentu viltošanu. Savukārt populārākais un attiecināms uz abām iesaistītajām pusēm – gan uz sertifikātu pircēju, gan uz pārdevēju ir 326. pants, 3. daļa – par prettiesiska labuma došanu. Maksimālais sods ir viens gads cietumā. Un 2. daļa – par prettiesiska labuma pieņemšanu. Sods, ja noziegums veikts grupā, līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Policijas pārstāvis skaidroja: "Tiesa, protams, lems un vērtēs katra atbildību, bet es domāju, visticamāk, cietumā nevienu neliks, un arī mūsu mērķis nav aizturēt, arestēt, ielikt cietumā šos cilvēkus. Galvenais ir pārtraukt viņu darbību, it īpaši medicīnas darbinieku noziedzīgo darbību, lai nevairo potenciālos smagi slimus cilvēkus slimnīcā un arī potenciālos mirušos. Jau viens kriminālprocess mums ir nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai par prettiesiska labuma pieprasīšanu pret vienu personu. Nu, skatīsimies, kā tas beigsies."

Runājot par pantiem un sodiem – novembrī tieši viltotu vakcinācijas sertifikātu kontekstā Saeima vēl papildināja krimināllikumu ar pantu, kas paredz sodu ne tikai par sertifikātu pirkšanu, kas nozīmē, ka policijai jāpierāda, ka par to maksāta nauda, bet vienkārši arī par viltota sertifikāta esamību un glabāšanu, proti, nav svarīgi – maksāts par to vai ne, bet, ja tāds viltus sertifikāts ir, tad tā īpašnieks ir krimināli sodāms. Maksimālais soda mērs ir viens gads cietumā.

Galvenais izziņas avots, lai cilvēkus pieķertu pēc šī panta, varētu būt slimnīcas.

Bauska sacīja: "Runājot par mūsu iestādi, mēs vairāk koncentrējamies uz grupām, kas nodarbojas ar šo prettiesiskā labuma pieprasīšanu. (..) Bet mums tiek daudz ziņots arī no medicīnas iestādēm, cilvēki paši piesakās, un šajā gadījumā izmeklēšana varētu notikt Valsts policijas reģionos un iecirkņos, jo šis skaits pieaug."

Pļaujas iespējas arī krāpniekiem

Tāpat policijā skaidroja, ka nereti aiz viltus sertifikāta pārdošanas piedāvājuma ir tikai cilvēku krāpšana – it kā pārdod sertifikātu, bet paņem tikai naudu un galu galā pazūd. Populārākā vietne tam esot "Telegram".  

Oktobra vidū vairākiem šāda veida sludinājumiem, ka par 300 eiro var nopirkt īstu sertifikātu, pievērsa uzmanību reģionālais medijs "ReTV". Par to ziņoja arī LTV raidījums "De facto", sazinoties ar kādu sertifikātu piedāvātāju. Sertifikāts reģistrēts Slovākijā.

"Tie visi ir krāpnieki. Aizsūtot šiem krāpniekiem naudu, visticamāk, jūs nesaņemsiet neko vai arī tiks atsūtīts izdrukāts kaut kāds vienkārši viltojums, kas neatbilst pircēja īstajiem datiem," komentēja Bauska.

"Aizliegtā paņēmiena" rīcībā ir viens šāds stāsts. Proti, kāda sieviete vārdā Linda raidījumam atzinās, ka augusta beigās nolēmusi riskēt un kādam sertifikātu piedāvātājam "Telegram" no kopā prasītajiem 300 eiro aizskaitījusi avansa maksājumu 50 eiro apmērā. Tas noticis caur anonimizētu norēķinu sistēmu "Paysafecard", kur vārda un uzvārda vietā ir 16 ciparu kods. Pēc tam kādu laiku viņa vēl barota ar solījumiem.

Sarunas fragments:

Pārdevējs: "Jā, būs, ir neliela aizķeršanās, bet tiek risināta, rīt, domājams ap 18, došu ziņu."

Bet pēc tam vairs nekādu atbilžu jeb 50 eiro – pazuduši nebūtībā.

Linda stāstīja: "Protams, ka uz policiju es negāju. Es pat nezinu, kam es to naudu pārskaitīju. Un ko tad es viņiem teikšu? Ka pati muļķe? Un ka gribēju nelikumīgi pirkt sertifikātu? Labi, ka vēl tikai 50 eiro."

Krāpniekiem šajā gadījumā ļoti labi noder tas, ka apkrāptie nemaz policijas iecirkni nemeklēs, jo tas nozīmē atzīties savā nelikumīgajā nodomā.

"Aizliegtais paņēmiens" un viltus sertifikāts

Lai parādītu, kā viltoto sertifikātu tirgus darbojas jau no iekšpuses un ka aiz šiem darījumiem stāv īsti cilvēki, "Aizliegtais paņēmiens" arī iegādājās kādu viltus sertifikātu un šim procesam izsekoja no paša sākuma līdz galam.

Raidījums secināja, ka šim biznesam ir diezgan dziļa pagrīde, proti, sludinājumu publiskās interneta vietnēs, kas izskatītos ticami un nebūtu krāpšana, īsti nav. Sertifikātu tirgotāji ar saviem telefona numuriem tā neplātās, jo tas tomēr ir kriminālpārkāpums. Galvenais veids, kā par šādu pakalpojumu cirkulē informācija, ir no mutes mutē, no paziņas uz paziņu. Un lieki nepļāpājot, jo, protams, nevienam no šī melnā biznesa policijas redzeslokā – un kur nu vēl cietumā! – nokļūt īsti negribas.

"Aizliegtais paņēmiens" sāka no nulles. Izziņas process ilga vairāk nekā mēnesi, bija vairāki cilvēki, kas sākumā kaut ko solīja, bet tomēr beigās izgaisa vai arī viņus paguva aizturēt policija, vai arī raidījuma cilvēks bija par svešu un neuzticamu, lai lieki riskētu.

Un tomēr – kas meklē, tas atrod.

"Aizliegtā paņēmiena" redzeslokā nonāca trīs varianti, kurus raidījums nolēma pamēģināt. Sertifikātu pirkšana ir noziegums arī žurnālistiem, tāpēc par tiem raidījums ziņoja Valsts policijai, kas sāk kriminālprocesus.

Līdz ar to no iespējamā žurnālistikas eksperimenta tas pārtapa izmeklēšanas eksperimentā, kas, no vienas puses, nozīmē, ka tā gaitā iegūtos pierādījumus varēs droši izmantot krimināllietā, bet, no otras puses, – ka informācija par to visu ir ierobežota.

Divās lietās no trim parādījās jauni apstākļi, tāpēc pagaidām "Aizliegtais paņēmiens" par to stāstīt nedrīkst, taču vienu var aprakstīt kā piemēru.

Kontaktpersona, kas nonāca raidījuma redzeslokā, tika nosaukts par Māri. Ar viņu kontaktēties sāka persona, kuru raidījums nodēvēja par Jāni. Viņš viltus vakcinācijas sertifikātus grib sarūpēt paziņām. Māra piedāvājums šāds: sertifikāta cena 500 eiro vienai personai. Un cilvēkam, iespējams, pat pašam nekur nebūs jādodas.

Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, tālākie notikumi attīstās aptuveni šādi:

Māris: Vai esi atradis, kur uztaisīt?

Jānis: Nē.

Māris: Dod tad man ziņu, cik tev ir cilvēku, kam vajag? Viens maksā 500 eiro.

Pirmā tikšanās Jānim ar Māri ir Krasta ielas "Circle K" degvielas uzpildes stacijā. Māris stāsta, ka sertifikātu varot nokārtot, jo viņam esot kaut kādi "gali" 1. slimnīcā. Vēl nekas konkrēts, bet drīz došot ziņu.

Māris: Tagad visi baidās, bet es noskaidrošu pie tā ārsta visu. Man ir zināmi cilvēki, kam viņš jau tos "fake" [viltus no angļu valodas – red.] sertifikātus uztaisījis. 

Jānis: Vai tas ir kāds ģimenes ārsts?

Māris: Nē, bet tur viss notiks un sertifikāts būs jau sistēmā. Bet viņam jāzina, ka samaksās, tāpēc avanss jādod.

Jānis: Tā nav problēma.

Tālākā saziņa notiek vietnē "Telegram", kas sarakstē ļauj neatstāt nekādas pēdas – uzrakstīji ziņu un tā pazūd pēc dažām sekundēm. Tas dod pārliecību, ka arī otrā galā neviens nevar fiksēt šo saraksti.

Bet, lai arī sākumā ir cerīgi, kādas divas nedēļas pēc pirmās saziņas – klusums, nekā. Māris pazudis un neko neraksta, bet vēlāk tomēr uzrodas ar jautājumu, vai vakcinācijas sertifikāts aizvien vēl aktuāls.

Jā, ir gan. Jānis pat norāda, ka sertifikāta gribētāji ir divi. Māris jau tālāk visu sakārto dienas laikā. Vajagot vakcinējamo personas datus, viņiem pašiem nekur nav jābrauc, bet vajag avansu – pusi jeb 500 eiro, jo kopā par diviem cilvēkiem ir 1000 eiro. Avanss jānodod kādam Janekam, kurš strādājot "Mola" "Rimi".

Telefonsaruna ar Janeku:

Jānis: Māris iedeva jūsu numuru.

Janeks: Es klausos.

Jānis: Kur es jūs varu satikt, lai atdotu naudu?

Janeks: Aiz lielveikala "Mols", kur rampa.

Jānis: Skaidrs.

Janeks: Kad esat, uzzvaniet, iznākšu ārā.

Labi. Jānis, lai gan var palikt bez 500 eiro, nolemj riskēt, un sanāk tā, ka "Aizliegtā paņēmiena" filmēšanas grupa ir tieši klāt pie "Mola" "Rimi" tajā brīdī, kad Jānis dod naudu Janekam.

Klātienē pie "Mola":

Janeks: Kā jūs ar Māri sarunājāt, tā arī viss notiks.

Jānis: Varat pateikt, kas ir tas ārsts, kurš taisa viltotos sertifikātus?

Janeks: Tas ir noslēpums, nevaru izpaust.

Jānis: Gribu būt drošs, jo maksāju naudu.

Janeks: Māris mani brīdināja, lai nestāstu, jo viņš pats strādā klīnikā.

 

Janeks esot dzīvokļa īrnieks pie Māra. Kāda daļa no darījuma tiek viņam? To raidījums nezina. Nauda nodota, Jānis gaida, gaida un gaida. Un Māris nepieviļ – personu dati par vakcinēšanos esot ievadīti sistēmā un sertifikāti esot gatavi.

Otrus 500 eiro no Jāņa viņš paņemšot pats. Tikšanās vieta sākumā it kā pie "Mola", bet pēdējā brīdī vieta tiek mainīta uz Purvciema "Circle K".

Nu, labi. Jānim der arī tur. Un drīz vien Jānis jau kāpj pie Māra mašīnā, bet Jānis vēl netic, ka viss bijis tik raiti, un liek Mārim pierādīt, ka tiešām viņa klienti ir fiksēti sistēmā, jo viņi paši ir gados un ar internetu un portālu "Latvija.lv" īsti nedraudzējas, lai pārbaudītu to paši.

Māris arī rāda. Lūk, viņam pat esot nofotografēts, kā ieraksts izskatās vakcinēto datu bāzē.

Mašīnā pie "Circle K" aizturēšanas vakarā:

Māris:  Nodod cilvēkiem arī šīs vakcinācijas kartiņas.

Jānis: Bet tajās kartiņās jābūt arī QR kodam no vakcīnas?

Māris: Nu, johaidī, viņi tak nav bijuši uz reālu vakcīnu. Bet viss jau no vakardienas ir sistēmā.

Un tiešām. Tas vēlāk arī apstiprināsies, ka Jāņa piegādātajiem klientiem tiešām ir sarūpēti sertifikāti.

Jānis dod Mārim atlikušos 500 eiro, bet fināls bēdīgs, klāt ir Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvalde. Māris ar visu naudu tiek aizturēts.

Neparasts gadījums

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšniece Inga Meikšāne raidījumam skaidroja: "Nu, pēc būtības jums ir jāsaprot, ka jūsu "Aizliegtā paņēmiena" iesniegums un visa iegūtā informācija stipri atviegloja mūsu darbu. Jo jūs bijāt tie, kas bija gatavi sadarbībā mums palīdzēt atklāt kārtējo šādu viltotu dokumentu ieguvi."

Kā izrādīsies vēlāk, Māris ir veselības centra "Aura" darbinieks, kas atrodas Purvciemā. Pašam pieejas vakcinēto datubāzei neesot, bet tajā viņš Jāņa klientus ierakstījis, izmantojot kādas kolēģes pieeju. Vai viņa to zināja? Izmeklēšana vēl skaidro.

Meikšāne norādīja: "Šis gadījums nav tāds, kā parasti. (..) Vakcinācijas sertifikāta ievades datus veica persona, kas to nedrīkstēja darīt. Diemžēl medicīnas darbinieki  mums ne vienmēr paziņo par to, kāda ir sistēma, ko viņi pieaicina darbā, ko viņi piesaista darbam, savas noslogotības dēļ. Un te bija piesaistīta persona, fiziskā persona kā atbalstam, kuras funkcijas nebija ievadīt datus automatizētā datu sistēmā, kur tiek saglabāti vakcinācijas sertifikāta dati. Nu, teiksim, ja ir pirmā vakcinācija, vai kā "Džonsons" vakcinācija ir viena tikai pote. Tad šis cilvēks, būdams laikam atjautīgs, riskants un diezgan afēristiski noskaņots, atļāvās paņemt darba datoru bez atļaujas un izdarīt tās manipulācijas, kuras viņš ar savu aso prātu vai izdomu bija spējīgs realizēt šajā situācijā."

Neparasts šis gadījums ir tāpēc, ka visbiežāk šajās shēmās, kā jau minēts iepriekš, figurē medicīnas personāls, bet šoreiz ne. Un, izrādās, tas ir tik vienkārši.

Vaicāta, vai šis cilvēks atzina savu vainu, Meikšāne norādīja: "Jūs saprotat, ka šī situācija bija tāda, man liekas, ka viņš bija strupceļā diezgan. Tad, kad cilvēks ir saskāries ar policijas darbiniekiem, nu, teiksim, kā šai gadījumā, viņš absolūti apzinās šī brīža situāciju, kā var darīt labāk. Jo nevienam nav noslēpums, ka citos gadījumos, kad mēs aizturam mediķus, drošības līdzeklis bija piemērots viens no bargākajiem – apcietinājums."

Bet ko par to saka "Veselības centru apvienības" (VCA) vadītāja Stella Lapiņa, kurā ietilpst arī minētais veselības centrs "Aura"?  

Lapiņa: "Ziniet, es kā Veselības centra vadītāja izsaku nožēlu par šādu cilvēku noziedzīgu rīcību, un mēs absolūti esam ar nulles toleranci pret tādu situāciju, un, kā jau zinām, tad šis gadījums noteikti nav pirmais Latvijā. Pēdējos divus trīs mēnešus ļoti intensīvi esam strādājuši sadarbībā ar Valsts policiju, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jo mūsu nostāja, mana kā vadītājas nostāja ir absolūti dzelžaina. Šādiem cilvēkiem nav vietas veselības aprūpes sistēmā."

Vaicāta, kas zināms par šo konkrēto cilvēku, Lapiņa norādīja: "Mums šobrīd notiek iekšēja izmeklēšana. Cik es saprotu, šis cilvēks iekārtojās diezgan nesen, bet, tā kā mēs esam runājuši ar kolēģiem, arī Valsts policiju, mēs esam sapratuši šādu cilvēku portretu, esam uzzīmējuši. Šie cilvēki ir ārkārtīgi darbīgi, ārkārtīgi vēlas strādāt un ārkārtīgi proaktīvi uz jebkuru, kas iedod darba piedāvājumus. Viņi izvēlas acīmredzot lielākos vakcinētājus valstī, lai varētu veikt savus noziedzīgos darījumus."

Un neesot izslēgts, ka šajā centrā viņš iekārtojies darbā tieši ar nolūku kaut ko tādu darīt. "No medicīnas centra puses, no uzņēmuma puses ir izdarīts absolūti viss, lai tas nenotiktu nekādā gadījumā, pilnīgi visos posmos. Ar šādiem darbiniekiem ja mums ir bijusi kādreiz saskare, mēs vienkārši esam nežēlīgi atdevuši Valsts policijai tālākai izmeklēšanai."

Jāatzīmē, ka darīšana ar policiju salīdzinoši nesen bijusi arī otram lielam vakcinētājam –"Veselības centram 4", atklāja tā vadītājs Māris Rēvalds. Proti, aizturēta kāda centra darbiniece, kas vienam klientam vakcīnas vietā injicējusi fizioloģisko šķīdumu.

Rēvalds raidījumam pastāstīja: "Esmu, protams, ļoti apbēdināts par šādu praksi. Tas diemžēl tiešām nav pirmais gadījums, jo mums ir vēl viens atgadījums ar vienu no mūsu grupas uzņēmumu darbiniekiem. Darbiniecēm. Un vēl viens gadījums, kad mums pašiem radās aizdomas un mēs pārtraucām darba attiecības ar vienu darbinieci, kuras darbības radīja bažas."

Viņš turpināja: "Tā ka šeit nav nekā priecīga, un var paust tikai nosodījumu. Var arī teikt, ka mēs esam ļoti centušies izmantot šos pirmos gadījumus kā tādu negatīvu piemēru un vairākkārtīgi brīdināt darbiniekus, ka nekādā gadījumā tā nedariet, ka policija uzrauga visus šos gadījumus, un lūdzām nepadoties naudas kārdinājumam. Bet, kā redzat, iespējams, ka tas nav palīdzējis."

Vaicāts, vai varbūt vakcinācijas darbiniekiem par maz tiek maksāts, tādēļ viņi riskē, Rēvalds norādīja: "Ziniet, tiem, kas čakli strādāja vasaras periodā, kad bija vaļā lielie centri, kur bija intensīva klientu plūsma, tātad atalgojuma līmenis bruto uz papīra medicīnas māsām sasniedz 5000 un 6000 mēnesī. Un vienam ārstam sasniedza pat 9 [tūkstošus]. (..) Tādi bija atalgojuma līmeņi tajā laikā. Tagad, rudenī, viņi bija zemāki, jo vienkārši nav tik daudz klientu, nav tik augsta darba intensitāte. Bet man šķiet, ka priekš mediķiem tas tiešām ir pietiekami."

Runājot par konkrēto darbinieci, Rēvalds skaidroja: "Par pašu darbinieci mēs varam teikt tikai to labāko. Viņa tiešām bija ļoti centīga, izpalīdzīga, ļoti aktīva. Viņa arī bija tā, kas piekrita braukt uz dažādām attālākām vietām veikt vakcināciju. No tāda viedokļa viņa ir laba, tiešām laba darbiniece."

Jā, tā ir bijis

Raidījumam izdevās sazināties arī ar viņu. Jā, viņa atzīstas, ka tā ir bijis. Viņas daļa šajā viltus darījumā ir 150 eiro, bet tā bijusi tikai viena reize.

Viņa pastāstīja: "Četrus mēnešus mani mēģināja pielauzt un šo izdarīt, un es beigās vienkārši padevos, jo man to prasīja cilvēks, ko es... Nu, principā to jau no jūnija piedāvāja visu laiku. Naudu par to. Diezgan labas summas. Es vienmēr atteicos, jo tas mani neinteresēja, jo es uzskatu, ka pret Covid-19 ir jāvakcinējas. Jo ātrāk un labāk mēs visi novakcinēsimies, būs miers."

Sieviete atzina, ka nožēlojot, tā bijusi tikai viena reize. Tiesa gan, savam darba devējam viņa sākotnēji stāstījusi, ka vispār tā esot bijusi kopēja operācija ar policiju un viņa tādā veidā ķērusi sliktos antivakcerus.

Potēts 16 reizes

Rēvalds savukārt vēl pieminēja, ka ne tikai šādi sertifikāta gribētāji cenšas krāpties: "Mūsu redzeslokā bija viens bezpajumtnieks, kurš pats lepojās, ka viņš ir 16 reizes vakcinēts. Ka viņš ir 16 reizes it kā gājis ar svešiem dokumentiem. It sevišķi pēc šī gadījuma mēs ļoti lūdzām pievērst uzmanību un pastiprināt sejas atpazīšanu un sejas kontroli. Mums jau divi gadījumi, kad mūsu darbinieki paziņoja policijai. Un policija ieradās un, kā saka, tālāk turpināja identificēt, vai tie ir tie cilvēki, tā kā šajā gadījumā mēs jau esam sadarbojušies ar policiju un mēģinājuši novērst šos negadījumus."

Šādi un līdzīgi stāsti izskan arī no citām vakcinācijas vietām par to, kā cilvēki nereti cenšas samānīties. Kāda ārste rezidente, kura strādā vakcinācijas punktā, raidījumam atklāja: "Nu, viens gadījums bija, kad man bija tiešām tā aizdomīgi, bet operators ievadīja cilvēku sistēmā, viņa atnāca pie manis ar to pasi, un man, aizpildot anketu, bija tādas aizdomas, ka bilde drusku neatbilst sejai, bet arī neērti bija pajautāt, vai tas ir tas cilvēks vai nav. Mēs viņu, protams, savakcinējām un palaidām."

Citi savukārt piereģistrējas uz vietas pirms pašas vakcinēšanās un tad mūk prom, cerot, ka dati paliks sistēmā, bet tā tomēr nenotiek.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt