Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Ko par Krievijas iebrukumu Ukrainā domā Latvijā?

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Tumšais autobusu bizness»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Valsts miljoni partijām»

«Aizliegtais paņēmiens»: Mazinās partiju atkarība no sponsoriem; vairākas tagad atkarīgas no valsts naudas

Palielinot finansējumu politiskajām partijām, pirms trim gadiem tika plānots, ka tās kļūs atvērtākas, brīvas no sponsoru ietekmes, ar vairāk biedriem, kā arī sabiedrība tām vairāk uzticēsies. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, cik daudz no tā piepildījies.

ĪSUMĀ:

Palielina finansējumu partiju darba uzlabošanai

Valsts finansējums partijām ir nozīmīgs, lai tās nebūtu atkarīgas no saviem sponsoriem. Partijām nepieciešami līdzekļi gan biroja uzturēšanai, gan reklāmas kampaņām pirms vēlēšanām.

Pirms desmit gadiem, sekojot Eiropas pieredzei, Latvijā tika ieviesta prakse finansēt partijas no budžeta, maksājamās naudas lielumu sasaistot ar tās panākumiem vēlēšanās. Tomēr summas bija tik mazas, ka, pēc politologu domām, daudz nemainīja atkarību no sponsoriem. Salīdzinoši: Latvijā partiju finansēšanai tērēja 600 000 eiro, bet Igaunijā 5,4 miljonus eiro un Lietuvā – 5,8 miljonus eiro.

Pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā, lemjot par 2020. gada budžetu, Saeima nolēma palielināt finansējumu partijām uz 4,5 miljoniem eiro.

Viens no galvenajiem finansējuma aizstāvjiem bija Valsts prezidents Egils Levits. Viņš norādīja, ka partijām jākļūst arī lielākām biedru skaita ziņā, kā arī jāvairo sabiedrības uzticēšanās partijām.

Valsts naudu partijas nedrīkst tērēt privātām vajadzībām, piemēram, nedrīkst par to pirkt dāvanas, cigaretes vai alkoholu, nedrīkst piemaksāt partiju jau esošajām amatpersonām, nedrīkst arī pirkt dārgas preces un dārgus pakalpojumus.

Naudu drīkst tērēt:

  • partijas biroja un biroja darbinieku algošanai;
  • partijas satura nodrošināšanai, semināriem, konferencēm, aptaujām, arī pētījumiem;
  • komunikācijai ar sabiedrību, arī aģitācijai un reklāmas kampaņām.

Lai mazinātu atkarību no sponsoriem, Saeima vienlaikus arī samazināja tā saucamos ziedojuma griestus, cik kurš var ziedot partijām un partiju apvienībām, kas saņem valsts finansējumu – no maksimāli 50 minimālajām mēnešalgām līdz piecām algām viena gada laikā. Tas pašlaik ir 2500 eiro.

Partiju atkarība no sponsoriem mazinās

"Aizliegtais paņēmiens" salīdzināja partiju ieņēmumu proporcijas – nauda no valsts budžeta pret naudu no sponsoriem, kā arī no partijas biedriem, par ko informāciju ņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapas.

Redzams, ka sponsoru ziedojumu īpatsvars ir ievērojami mazinājies, kad valsts finansējums tika palielināts. Tiesa, Zaļo un Zemnieku savienība, "Attīstībai/Par!", kā arī "Jaunā Vienotība" saikni ar ziedotājiem nav pārrāvušas.

Savukārt "Saskaņa", Nacionālā apvienība un "Konservatīvie" pašlaik lielā mērā pārgājuši uz dzīvi valsts maizē.

Kā būtu pareizāk? "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norādīja, ka optimāla balansa nav un tas ir atkarīgs no katras konkrētās sabiedrības. 

"Šobrīd iet diskusijas par to, kā finansēt Eiropas līmeņa politiskās partijas, Eiropas līmeņa sociālistus vai Eiropas Tautas partiju. Un viens no galvenajiem diskusiju objektiem, vai prasīt no viņiem 5–10% līdzfinansējumu papildus Eiropas nodokļu maksātāju finansējumam ir samērīga lieta, ņemot vērā, ka viņiem nav ļoti plašas iespējas piesaistīt privāto finansējumu. Ziemeļvalstīs tā norma būtu kaut kas tuvu pie 70, 80% no visiem partijas ienākumiem, kuri saņem valsts finansējumu," stāstīja Kažoka.

Vienlaikus pētniece atzina, ka 90% valsts finansējuma ir par daudz.

Tas varētu arī likt domāt, vai partijas šobrīd nav pārfinansētas. Tas var apdraudēt partijas neatkarību no valsts, un, piemēram, Vācijā partiju atbalsta sistēma būvēta tā, lai publiskais un privātais finansējums būtu pēc iespējas līdzsvarotāks. Būtiski ir arī, lai partijām būtu konkurence.

"Tādās veselīgās demokrātijās ir svarīgi, lai papildus partijām, kuras saņem valsts finansējumu, eksistē arī cita veida partijas, kurām principā arī būtu jābūt kaut kādām iespējām dzīvot, piedalīties vēlēšanās, attīstīt savu darbību. Un, ja mēs redzam, ka patiesībā valsts finansējums tām lielākajām partijām veido dažkārt pat 90 procentus no viņu kopīgajiem ienākumiem... Nu, tad ir jautājums, kas mums īsti notiek ar iespējām citām partijām, kuras valsts finansējumu nesaņem, godīgi ar šiem valsts finansējuma saņēmējiem konkurēt," sprieda Kažoka.

Partijas nepiesaista vairāk biedru

Iepriekš bija diskusijas, ka valsts finansējumu partijām varētu saistīt arī ar biedru skaitu, kuru vajadzētu palielināt. Tomēr šāds kritērijs netika ieviests. Kažoka jau tobrīd uzsvēra – nav pareizi Latvijā dot tikpat lielu finansējumu, cik Lietuvā un Igaunijā, nesagaidot tikpat lielu biedru skaitu. Abās kaimiņvalstīs lielākajām politiskajām partijām ir 15–20 tūkstoši biedru, savukārt Latvijā tās nespēj pulcēt vairāk par dažiem tūkstošiem.  

Kažokai joprojām šķiet, ka biedru skaits ir ļoti svarīgs kritērijs. "Nav labi, ja partija ir tāda organizācija, kas tur vārās savā sulā un vienkārši ar skaļas reklāmas kampaņas palīdzību sev no reizes uz reizi nodrošina pārvēlēšanu," viņa sacīja. 

"Aizliegtais paņēmiens", salīdzinot datus par biedru skaitu pirms un pēc finansējuma palielinājuma, secināja, ka dažām partijām ir krietni vairāk biedru, bet kopumā aina Latvijā nav mainījusies – partijās ir maksimāli 3000 biedru.

Kopā visos lielākajos politiskajos spēkos, kas Saeimā pārstāv 74 deputātu vietas jeb 74% no visiem, ir ap 11 tūkstošiem partijas biedru. Pret aptuveni 1,5 miljoniem Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju tas ir 0,7%.

Pretēji cerībām, ka, ja būs vairāk naudas, būs arī vairāk biedru, tas tā nav bijis. Piemēram, Nacionālajā apvienībā norādīja, ka uz to vispār nav tiekusies, jo nozīmīgāka esot biedru aktīva dalība.     

Arī kustībā "Par!" norādīja, ka svarīgāka esot biedru kvalitāte, nevis kvantitāte. Partija gan mēģinot piesaistīt jaunus biedrus.

"Jaunajā Vienotībā" biedru skaits ir pat sarucis. Tās izpilddirektors Artis Kampars uzskata, ka tas ir politisko partiju nepopularitātes dēļ. Cilvēki nevēlas sabojāt savu tēlu, tādēļ nestājas partijās.

"Saskaņa" pazaudējusi aptuveni 2000 biedru. Partijā pastāstīja, ka tikušas patīrītas biedru rindas, lai paliktu tie, kuri gatavi aktīvi iesaistīties darbā.

"Šobrīd mēs redzam, ka partijas, it sevišķi partiju elites, tos jaunos biedrus pēc būtības arī nemaz negrib uzņemt. Jo no viņiem īsti nav skaidrs, kā ar šiem biedriem strādāt, un man šķiet, ka biedri tiek uztverts vairāk kā traucējošs faktors partijas darbībai, kas ir kaut kā jāsavalda un jāregulē, nevis kā tāds reāls palīgs partijas darbam," komentēja Kažoka.

Jārisina arī partiju atklātība un uzticamība

"Aizliegtais paņēmiens" arī konstatēja, ka ne visas partijas ir gatavas dalīties ar detalizētu valsts naudas izlietojumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atskaitēs ir tikai trīs ailes: birojs un darbinieki, saturiskā darbība un komunikācija ar sabiedrību.

Nacionālā apvienība, "Saskaņa un "Attīstībai/Par!" atsūtīja saprotamus un detalizētus pārskatus, Zaļo un Zemnieku savienība, "Jaunā Vienotība" nebija pietiekami skaidrojušas saturu. Savukārt "Konservatīvie" atbildēja, ka nepietiek resursu, lai detalizēti uzskaitītu tēriņus. 

Raidījums arī pārbaudīja, kā mainījusies uzticība politiskajām partijām. "Eurobarometer" dati liecina, ka partijas nav spējušas pārliecināt sabiedrību sev uzticēties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt