Nedzirdīgajiem

Pārtikas revidents

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens

«Aizliegtais paņēmiens»: Kas ir kampilobaktērija, un cik daudz to satur Latvijā nopērkama vistas gaļa

Kampilobaktērija, kas var izraisīt kampilobakteriozi, Latvijā līdz šim nav bijusi plaši apspriesta, bet tā nebūt nav mazāks ļaunums un pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Savienībā (ES) tā izraisījusi pat vairāk saslimšanu nekā salmonellas. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudīja Latvijas veikalos un tirgū nopērkamās vistas gaļas 19 paraugus, atklājot, ka septiņos no tiem ir šīs baktērijas, tiesa, nav pārsniegta pieļaujamā norma. Tomēr cilvēkiem iesaka ievērot elementāru piesardzību, lai nesaslimtu.

ĪSUMĀ:

Kas ir kampilobaktērija, un cik daudzi slimo?

Eiropā secināts, ka viens no galvenajiem kampilobaktēriju riska avotiem ir tieši vistu fermas. Šīm baktērijām tīk dzīvot vistu zarnās, kur ir aptuveni 42 grādu temperatūra, savukārt vistu fermas tām patīk jo īpaši tādēļ, ka vistas ir cieši kopā un baktērijām ir iespēja viegli ceļot.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Pārtikas un vides higiēnas institūta profesors, vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko skaidroja, ka baktērijas saimniecībā parasti nokļūst kādu biodrošības pārkāpumu dēļ, “bet, tiklīdz viens cālis ir kampilobaktēriju pozitīvs, tad nedēļas laikā visa novietne kļūst kampilobaktēriju pozitīva”.  Pašām vistām gan nav nekādu saslimšanas pazīmju, viņas ir veselas.

Cilvēkiem baktērija var izraisīt saindēšanos, var celties temperatūra, sākties caureja, vēdera krampji, skaidroja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes bioloģisko apdraudējumu nodaļas pētniece Mikaela Hempena.

“Lielākoties cilvēki pilnībā atveseļojas un lielu problēmu nav, bet konsekvences var būt arī lielākas, un reizēm cilvēki ir jāhospitalizē. Piemēram, 2018. gada dati, kas mums ir un kas patieso situāciju parāda tikai daļēji, rāda –

30% no tiem, kuriem konstatēja kampilobaktērijas, tika hospitalizēti,” norādīja Hempena.

Šādus gadījumus reģistrē arī Latvijā, bet daudzi šo slimību neatpazīst un nefiksē, atzīst Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Rita Korotinska informēja, ka pēdējo piecu gadu laikā gadā reģistrēti vidēji 90 saslimšanas gadījumi ar kampilobateriozi.  

“Bet tas nenozīmē, ka cilvēki mums neslimo. Tas nozīmē, ka cilvēki ar simptomiem netiek mērķtiecīgi izmeklēti uz kampilobaktērijām. Un līdz ar to reālais skaitlis varētu būt vairāk nekā tie 90 gadījumi gadā,” atzina SPKC pārstāve.

Kādas ir ES prasības, un kāda ir situācija Latvijā?

Pirms pāris gadiem Eiropas Savienība noteica slieksni, ka uz vienu gramu putnu gaļas nedrīkst būt vairāk par 1000 baktēriju vienību, vienlaikus atzīstot, ka panākt to, ka visa gaļa ir pavisam tīra no šīm baktērijām, nav iespējams.

“Pašreiz tas būtu par daudz prasīts no ražotājiem, lai kampilobaktēriju skaits ir 0,” atzina Mikaela Hempena.

Tam piekrīt arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), norādot, ka Latvijā ņemtajos gaļas paraugos reizēm baktēriju skaits gan ir lielāks, nekā noteikts Eiropas regulā.

PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša skaidroja, ka gadījumos, kad baktēriju skaits pārsniedz noteikto normu, uzņēmumam jāuzlabo putnu kaušanas higiēna. Ja higiēna būtu katastrofāli neatbilstoša, tad PVD varētu piemērot sankcijas līdz pat kaušanas apturēšanai, bet šādi gadījumi nav bijuši.

Kampilobaktēriju klātbūtni savās vistu kūtīs atzīst arī Latvijas lielākais vistu audzētājs  “Ķekava”, bet tas cenšas baktēriju izplatību mazināt, ievērojot stingru higiēnu un regulāri mērot šo baktēriju daudzumu.          

Putnu fabrikas “Ķekava” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Maija Avota stāstīja, ka testēšana notiek reizi nedēļā, un 2020. gadā 60% gadījumu paraugos vispār nebija kampilobaktēriju.    

Septiņos paraugos atklāj baktērijas klātbūtni; kas jāievēro sevis pasargāšanai

Raidījuma komanda nodeva laboratorijā 19 vistas gaļas paraugus, lai noskaidrotu, vai tie satur šo baktēriju.

No veikala “Rimi” paraugiem paņēma veselu cāli, cāļu stilbiņus, kas marķēti ar zīmi “Good Life”, produktu izcelsmes valsts ir Latvija.

Veikalā “Maksima” arī iegādāts vesels cālis un vēl cāļu stilbi, ko ražo Igaunijas vistu fabrika “Tallegg”.

Tāpat paraugiem paņemta “Ķekavas” produkcija – vistas kakli, šķiņķīši un vēl arī pusspārni, “Marienbādes”  cāļu pusspārni un cāļa šķiņķa gabaliņi, kas sagatavoti šašlikam. Bet “Forevers” veikalā, kur tirgo vistas gaļu no Polijas, iegādāta cāļu gaļas maltā masa, kā arī cāļu kājas.

Un vēl pievienoti paraugi no firmas “Eventus” Rīgas Centrāltirgū tirgotās vistas gaļas, kas arī nākusi no Polijas, – šķiņķīši, stilbiņi, arī filejas gabaliņi, spārniņi un kakliņi.

12 paraugos no 19 šī baktērija nav konstatēta.

Tās nav abos uzņēmuma “Marienbādes” cāļu gaļas paraugos, kas nāk no Lietuvas, nav arī “Forever” produkcijā, kas ir no Polijas, nav “Maksima” veikalā pirktajā gaļā, kas ir no Igaunijas, nav arī divos no trim paraugiem no “Ķekavas” un nav arī daļā produkcijas, ko pārdod Centrāltirgū uzņēmums “Eventus'', kuri gaļu iepērk no Polijas.

Bet septiņos paraugos no 19 kampilobaktērijas ir gan, bet tajā pašā laikā kritisko 1000 vienību normu neviens paraugs nepārsniedz.

Visvairāk – 550 baktēriju koloniju veidojošo vienību – ir firmas “Eventus” Polijas vistas gaļas kakliņos, bet arī tā ir tikai puse no pieļaujamās normas. Arī abos “Rimi” pirktajos vistas gaļas paraugos baktērijas ir, bet gan mazākā daudzumā.

Institūta “Bior” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa norādīja, ka no 19 paraugiem ir ļoti grūti izdarīt visaptverošus secinājumus, bet tendence ir skaidra – kampilobaktērijas putnu gaļā mēdz būt un mēdz būt bieži.

Valciņa arī skaidroja, ka cilvēku organisms var reaģēt dažādi, un baktēriju daudzums, lai inficētos, dažādiem cilvēkiem var atšķirties.

Tāpēc patērētājus aicina būt uzmanīgiem tieši ar vistas un cāļu gaļu. Kad tā ir uzcepta vai izvārīta, kampilobaktērijas ir gājušas bojā un ēdot gaļa vairs nav bīstama. Bet jāuzmanās ir, to apstrādājot jēlā formā pirms pagatavošanas.

Pirmkārt, svaigu vistas gaļu, tajā skaitā arī fileju, nevajag mazgāt ar ūdeni, jo tad, ja uz tās ir baktērijas, tās izšķīst uz visām pusēm.

Otrkārt jāpiesargās jēlu gaļu apstrādāt uz viena dēlīša un uz tā paša dēlīša nest tādus produktus, kurus pēc tam termiski neapstrādā. Visbiežāk inficējas nevis ar jēlu putnu gaļu, jo neviens jēlu vistu neēd, bet griežot uz tā paša dēlīša dārzeņus, maizi.

Tāpēc jēlai gaļai ir jābūt atsevišķam dēlītim.

Un tāpat jāatceras par roku mazgāšanu, ja esam aiztikuši jēlu gaļu.

“Kamēr Eiropas Savienība neizlems noteikt stingrākas normas, šīs baktērijas bija, ir un būs, un neko tur nevarēs neviens izdarīt. Vai nu ir stingras normas, lai cīnītos, vai nu pārliek šo cīņu uz patērētājiem, kuriem ir jāievēro pašiem savi drošības priekšnosacījumi,” rezumēja Valciņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt