Nedzirdīgajiem

Mans zaļais dārzs

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Uzbrukums»

«Aizliegtais paņēmiens»: Cik Rīgas gājēji ir pasargāti no auto uzbrukumiem?

Pēdējā laikā vairākās Eiropas pilsētās notikuši terorakti, kuros uzbrucēju vadīts kravas auto vai mikroautobuss ietriecies cilvēkos. Satiksmes drošības eksperta vērtējumā Rīgā gājēji nav pasargāti, bet ir iespēja izbūvēt sistēmas, kas neļautu automašīnām ieskrieties tur, kur ir cilvēku pulcēšanās vietas. Savukārt eksministru un drošības jomas ekspertu domas par šādu sistēmu nepieciešamību dalās, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.  

Cik pasargāti gājēji?

Barselonā uzbrucējs izmantoja vieglās kravas automašīnu “Fiat Talento”. Lai šāds auto sasniegtu ātrumu 100 kilometrus stundā, tam nepieciešami 150 metri, lai ieskrietos. Protams, tas atkarīgs vēl no vairākiem parametriem, tostarp ceļa seguma, bet 150 metri ir optimāli.

Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” apskatīja vairākas populāras un bieži vien cilvēku pilnas vietas Vecrīgā un arī Pārdaugavā, un secināja, ka pie vairākām no tām ved taisns ceļš, kurš pat ir krietni garāks nekā 150 metri, un nav nekādu ierobežojumu, kas aizkavētu automašīnu.  

Viena no šādām vietām ir “banku skvērs” pie “Makdonalda”, kur pulcējas tūristi, nereti spēlē arī ielu muzikanti, kuriem apkārt sastājas klausītāji, turpat netālu Līvu laukums ar dažādām kafejnīcām, kurās sēž cilvēki.  No Rātslaukuma pa Kaļķu ielu šeit nav nekādu šķēršļu, no Kaļķu ielas viena gala līdz “Makdonaldam” ir  400 metri. Līvu laukuma ielu kafejnīcas ir pavisam neaizsargātas, nemaz nerunājot par pašu “banku skvēru”.

Doma laukums, kur bieži notiek dažādi gadatirgi, regulāri pulcējas tūristi un tūristu grupas, nav aizsargāts. Arī no Valdemāra ielas līdz Saeimas priekšai 190 metri un nekādu guļošo policistu vai puķupodu.

Brīvības pieminekļa pakāje gan ir labāk pasargāta, no Aspazijas un Meierovica bulvāru puses diezgan nepieejama vieta, jo jāveic 90 grādu manevrs, kas ievērojami samazina ātrumu.  Savukārt no Brīvības bulvāra puses ierasti ir izvietoti puķupodi, tātad kaut kādi šķēršļi ir.  

Gājēju pāreja turpat pie Laimas pulksteņa, pār kuru it sevišķi dažādu svētku laikā aktīvās stundās pārvietojas simtiem cilvēku, arī ir ļoti neaizsargāta. No Valdemāra ielas puses pa Meierovica bulvāri līdz tai ir 500 metri, braucot pretējā virzienā pa Aspazijas bulvāri no Barona ielas –  350 metri.

Savukārt Uzvaras laukums Pārdaugava ir ļoti labi pasargāts, to nodrošina arhitektonisks risinājums.

Tiesu eksperts, autotehniķis, auto un drošības speciālists Oskars Irbītis raidījumam stāstīja, ka vienkāršie puķu podi gan neapturēs automašīnu, ja tie nav speciāli nostiprināti zemē. No fizikas viedokļa, pēc Irbīša teiktā, nepietiktu arī, ja, piemēram, krastmalai priekšā policija noliktu mikroautobusus.

“Mikroautobusa svars ir 2,5 tonnas, piekrauta kravas automobiļa svars var būt 50 un vairāk tonnas. Tas nozīmē to, ka kravinieks vieglo, busveidīgo vienkārši atsitīs. Tas nav viņam šķērslis, ja viņš ir ieskrējies vismaz uz kādiem 50km/h. Viņš noteikti izbrauks cauri nožogojumam, īsti pat nejutīs sabremzēšanos. Nu, ātrums kritīsies pa 10 km/h, ne vairāk,” stāstīja Irbītis.

Savukārt stabi, kas izceļas no ceļa seguma aptuveni metra augstumā, var pilnībā apturēt kravas automašīnu, kas pārvietojas ar maksimālo kustības ātrumu.

Irbītis stāstīja, ka šādas konstrukcijas ir redzētas ārvalstīs, bet Latvijā “īsti mums šādu nav”. Šāda staba apakšā ir hidrauliskais cilindrs un ar hidraulikas palīdzību tas līdzīgi kā domkrata krāni ir spējīgi celt ļoti daudz tonnas.

Viens šāds stabs maksājot no 2000 eiro līdz aptuveni 6000 eiro, kas speciālista vērtējumā nav milzīga nauda, lai to drošības vārdā neiztērētu.

Bet Vecrīgā labs veids, kā varētu mazināt ieskriešanās iespējas, būtu labirintu sistēmas izveide no kādiem šķēršļiem. Proti, satiksme nebūtu jāierobežo, bet šoferi būtu spiesti izbraukt labirintu, piemēram, kas veidots no puķupodiem.

Eksministru un drošības jomas ekspertu domas dalās

Kādreizējais Latvijas aizsardzības ministrs, pēc izglītības jurists, Tālavs Jundzis uzskata, ka arī Rīgā un citās lielajās pilsētās ir jādomā par šķēršļiem, lai pasargātu gājējus. 

“Varbūt pirms gadiem pieciem tas nebija vajadzīgs, bet tagad tas ir nekavējoties jādara, un tas nenozīmē, ka mums kaut kādā mērā ir palielinājies draudu līmenis, bet iespējamība tāda pastāv un mums jādara viss, lai to novērstu,” uzsvēra Jundzis.

 Bijušais specvienības “Omega” komandieris, tagad “Baltijas drošības skolas” vadītājs Juris Grabovskis savukārt domā, ka šobrīd tas nav nepieciešams, jo nav arī iespējams nolikt šķēršļus pilnīgi visur.   

Bijušais premjers, arī aizsardzības ministrs, pēc izglītības fiziķis un finansists, Einars Repše norādīja, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, “jo bailēs no uzbrukuma mēs varam teorētiski iet bezgalīgi tālu”.  

“Un arī brīva gājēju pārvietošanās pa ielām zināmā mērā ir vērtība un, ja to ierobežo ar kādām barjerām, tad tām barjerām būtu jābūt ļoti rūpīgi pārdomātām, lai viņas netraucētu ne Vecrīgas kopskatam, arhitektoniskajai vīzijai, ne arī cilvēku un automobiļu legālai un normālai pārvietošanai,” pauda Repše.

Saeimas deputāts, bijis Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons ( “Saskaņa”) pārliecināts, ka preventīvie pasākumi ir nepieciešami, arī barjeras un norobežojumi.  

Saeimas deputāts, Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja biedrs Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka līdz šim komisijā par to nav bijušas diskusijas. Viņš gan pieļāva, ka dažas ielas varētu padarīt grūtāk izbraucamas.  

“Bet, protams, tas ir jāsamēro ar to, kādu informāciju sniedz Drošības policija par apdraudējuma līmeni, jo, kamēr tas ir tik zems kā līdz šim, varbūt, ka tāda ekstrēma rīcība nebūtu vajadzīga, bet tikko kaut kādi signāli parādās, tad varbūt tas būtu arī jādara. Dienestiem ir jābūt gataviem, viņiem ir jābūt šādiem puķu podiem, lai situācijā, kad pēkšņi notiek kaut kas, nebūtu jāsāk meklēt, kur ir, kur dabūs,” raidījumam pauda Seržants.

Saeimas deputāts un Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) uzskata, ka par norobežojumiem acīmredzot ir jāsāk domāt un kaut kādi drošības pasākumi droši vien ir jāpiemēro.

Bijusī iekšlietu un arī aizsardzības ministre Linda Mūrniece pārliecināta, ka norobežojumi ir vajadzīgi, viņasprāt, Vecrīgā gājēji ir ļoti neaizsargāti. “Es nedomāju par terora aktiem, kas tomēr pie mums ir maz iespējami, bet visādi trakie ir arī mūsu valstī, tāpēc Vecrīga ir tā vieta, kur tiešām būtu maksimāli jānodrošina ar dažādām lietām,” piebilda Mūrniece.  

Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis arī piekrīt, ka jāsāk domāt “vismaz par Vecrīgu, norobežojot ar metāla blokiem vismaz uz laiku šos galvenos ceļus, kur notiek cilvēku kustība un gājēju kustība”.

Bijušais Valsts policijas priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa gan uzskata, ka nav iespējams “uz katru vietu nolikt spilventiņu”, taču, kad “notiek lieli masu pasākumi, piemēram, krastmalā, tur varbūt jāpadomā nedaudz vairāk”.

Atis Slakteris, kurš bijis vairāku jomu, arī aizsardzības ministrs, domā, ka “pārāk sarežģīt mums dzīvi Rīgā nav nekādas nepieciešamības” un pārspīlēti pasākumi, ja tie rada kaut kādas neērtības dzīves kvalitātei, varbūt nav vajadzīgi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti