Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Nedzirdīgajiem

Pārtikas revidents

Aizliegtais paņēmiens

«Aizliegtais paņēmiens» atmasko viltus psihologu un psihoterapeitu

Latvijā netrūkst pašpasludinātu psihoterapijas speciālistu bez atbilstošas izglītības, kas par vizīti iekasē pat 60 eiro. Daļa tā saukto speciālistu nav atrodami nevienā oficiālā reģistrā. Tā izpētījuši LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotāji.

Pandēmijas izraisītās grūtības daudzos rada pastiprinātu spriedzi un trauksmi un liek meklēt palīdzību pie speciālistiem. Vienlaikus netrūkst tādu, kas par speciālistiem uzdodas, spējot atstāt par sevi labu iespaidu sociālo tīklu vietnēs.

“Mēs sākam skenēt un skatīties, kas notiek sociālajos tīklos. Mēs sūtām viņiem stingrus brīdinājumus, ka, lūdzu, izņemiet maldinošo informāciju. Un tieši tāpat psihoterapijas speciālistiem, kas nav psihoterapeiti, tieši tāpat sūtīsim paziņojumu, kas būs redzams visiem, ka [vajag] izņemt maldinošo informāciju,” pastāstīja Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija Zefīrova-Tačinska.

Psihologam, psihiatram, psihoterapeitam un arī psihoterapijas speciālistam – katram ir savs darbības lauks. Viņiem jāiegūst attiecīga izglītība, lai drīkstētu sevi saukt par attiecīgo speciālistu.

Piemēram, lai strādātu par psihologu, ir jābūt psihologu reģistrā – tajā reģistrē personas, kas ieguvušas maģistra grādu psiholoģijā un ieguvušas sertifikātu.

“Ja viņa šajā reģistrā nav, viņš nevar būt psihologs profesionālā darbībā. Viņš, protams, var būt pasniedzējs, skolotājs,” norādīja Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja Rita Niedre.

Lai strādātu par psihiatru, jābūt reģistrētam Veselības inspekcijas reģistrā. Arī psihoterapeitam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijas reģistrā. Bet psihoterapijas speciālistiem jābūt reģistrētiem Psihoterapeitu biedrības reģistrā

“Aizliegtā paņēmiena” veidotāji atklāja vairākas personas, kas plaši reklamējas sociālo tīklu vietnēs.

Viens no tiem – Kaspars Bērziņš – aktīvi “Facebook” piedāvā pakalpojumus, taču nevienā reģistrā viņu nevar atrast. Raidījumam gan viņš pauda – ja par viņu ko publicēs, viņš vērsīsies tiesā, bet vēlāk atsūta Baltkrievijas Geštalta institūta sertifikātu.

Nevienā reģistrā nevar atrast arī Olgu Revucku-Ismatovu, kura sevi sauc par psiholoģi un psihoterapeiti. “Es pagaidām neesmu sertificējusies, jo man turpinās mācības,” viņa atzina.

Pie abiem pašpasludinātajiem speciālistiem ieradās “Aizliegtā paņēmiena” žurnālists, kurš norādīja uz pieaugošu trauksmi un agresiju. Abu vizīšu ierakstus raidījums nodeva vērtēšanai sertificētam ārstam psihoterapeitam Jānim Vītiņam.

Viņš secināja – neviens no abiem necentās atšifrēt jaunieša trauksmes cēloņus.

Vītiņš arī brīdināja, ka kaitējums no neprofesionāliem padomiem nav tikai teorētisks: “Viņš saņem melīgu priekšstatu par to, kas notiek psihoterapijā, kā var palīdzēt. Līdz ar to viņš nevēršas pie psihoterapeita pēc šādām vizītēm un nolemts vēl kādiem 2–3 gadiem, lai šīs ciešanas turpinās.”

Vītiņš uzsvēra – risks ir ne tikai zaudēta nauda. Nepareizi risinātas problēmas samilst. Tāpēc pirms uzticēšanās kādam svešiniekam, kas sola uzklausīt un palīdzēt, ir vērts pārbaudīt, vai solītājam ir attiecīga izglītība un tiesības praktizēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt