Analīzes nepieciešamas, lai noskaidrotu, vai ceļa remontdarbos ieguldītie 2 miljoni eiro tiešām iztērēti godprātīgi
"Šāda kvalitātes pārbaude nav tikai Jēkabpils iekšējā lieta, jo šī pilsēta saņem naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas nozīmē, ka tā lieto visas Latvijas iedzīvotāju naudu. Pašreizējā notikumu attīstība liek mums domāt, ka Jēkabpils pilsētas mērs Raivis Ragainis strādā sava partijas biedra firmas ''Ošukalns'' līdzīpašnieka Aigara Nitiša vai citu uzņēmēju, nevis visas pilsētas interesēs," norāda raidījuma veidotāji.
Asfalta kvalitātes noteikšanai Bebru mikrorajonā Jēkbpilī nepieciešams veikt 24 urbumus, kuru paraugi tiktu nodoti sertificētai laboratorijai. Raidījuma veidotāji norāda, ka ir gatavi segt visas izmaksas, kas saistītas ar šo paraugu ņemšanu un asfalta klājuma atjaunošanu urbšanas vietās. Atļauja nepieciešama, jo bez rakstiskas pašvaldības piekrišanas laboratorijas oficiāli paraugus neanalizē.
Raidījuma autoriem gan zināms, ka kāda cita medija žurnālists jau bija lūdzis atļauju veikt kontroles urbumus vairākās citās Jēkabpils ielās, bet viņa lūgums tika noraidīts.
Jēkabpils pašvaldības atteikuma gadījumā “Aizliegtā paņēmiena” veidotāji gatavi vērsties gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas uzrauga pašvaldību darbību, gan arī Ekonomikas ministrijā, kas pārrauga Valsts būvniecības kontroles biroju.
"Ja asfalta kvalitātes analīžu rezultāti apliecinās, ka Bebru mikrorajonā ieklātā asfalta kvalitāte abās asfalta kārtās atbilst visiem Latvijā pieņemtajiem standartiem, esam gatavi kļūdas atzīt, bet šobrīd ne no uzņēmēja, ne arī no pašvaldības puses nav pamata apgalvojumam, ka mūsu raidījums ir sniedzis nepatiesas ziņas," uzsver žurnālisti.
KONTEKSTS:
Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” 19.marta raidījumā tika vēstīts par iespējamajām asfalta kvalitātes problēmām un to, ka pēc urbuma veikšana pašvaldības pasūtījumā prasīto desmit centimetru vietā žurnālisti ieguvuši tikai piecus.
Uzņēmējs, firma “Ošukalns”, raidījumam pārmeta, ka urbumi tika veikti nekorekti un nekvalitatīvi - raidījuma veidotāji tā dēļ asfalta apakšējo kārtu sabojāja. Firmas iegūtie asfalta paraugi liecinot, ka asfalta kārta ir tuvu prasītajiem desmit centimetriem.
Tajā pašā laikā ne Jēkabpils dome, ne arī pats uzņēmējs nav spējuši dokumentāli apliecināt, ka Bebru mikrorajonā ieklāto masu var saukt par asfaltu, jo nav veiktas tā analīzes. Latvijas standarts nosaka, ka asfaltu raksturo zināmi blīvuma, tilpumblīvuma un porainības rādītāji, kas raksturo tā stiprību, un kvalitatīvs asfalts nav tik viegli sadrupināms.
