ĪSUMĀ:
- Stradiņa slimnīcas dietoloģe: Vajadzīgo varam uzņemt ar uzturu.
- Tikmēr aptiekās aizvien gatavi piedāvāt vitamīnu kompleksus.
- Vitamīni papildus jālieto riska grupām.
- Ja ir nopietns vitamīnu trūkums, labāk doties pie ārsta.
- Svarīgi saprast, kādas vielas nepieciešamas, nevis lietot “kokteili”.
- Kardiologs Skride: Beidziet tērēt tam naudu.
- Skride: Tas var palielināt dažādu audzēju, pat arī asins vēža risku.
- Toronto universitātes pētnieks: Pētījumi pierāda uztura bagātinātāju kaitējumu.
- “Aizliegtā paņēmiena” eksperiments nepierāda nekādu labumu.
-
Tikmēr aptiekās aizvien gatavi piedāvāt vitamīnu kompleksus.
Svarīgākais - pareizs uzturs; vitamīni jālieto riska grupām
Kalcijs - nepieciešams, lai veidotos asins un kaulaudi, ietekmē nervu sistēmu muskuļu savilkšanās spēju. Pārtikā visvairāk tas ir pienā un piena produktos.
Fosfors - regulē nervu sistēmas darbību, vajadzīgs smadzenēm. Pārtikā visvairāk zivīs un gaļā, arī biezpienā un sierā.
Nātrijs - normalizē ūdens maiņu organismā. Nātrijs ir sālī un citos dažādos ar sāli bagātos ēdienos, kūpinājumos, maizē, zivīs.
Kālijs - svarīga nozīme šūnu vielmaiņā, nepieciešams nervu impulsu pārvadīšanai. Kālijs ir spinātos, kartupeļos, pākšaugos, tomātos, banānos, melonēs, kivi.
Magnijs - ļoti nozīmīgs kaulaudu, muskuļaudu un nervaudu uzbūvē, no minerālvielām izcelts kā viela, kas palīdz ražot un pārvadīt enerģiju stresa un nepietiekama miega apstākļos. Magnijs ir riekstos, pupiņās, dārzeņos,
Cinks - nepieciešams iekšējo sekrēcijas dziedzeru normālai darbībai, aknu aizsardzībai. Ir sierā, riekstos, pākšaugos, sēnēs.
Dzelzs - nepieciešams asinsradei un šūnu vielmaiņā. Visvairāk ir olu dzeltenumos un gaļā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija raidījumam uzsvēra: “Ja cilvēks lieto uzturu pareizās proporcijās, ar pareizu produktu izvēli katrā produktu grupā, tad papildus jālieto noteikti nekas nav, jo visu var uzņemt ar uzturu.”
“Ar uzturu mēs uzņemam simtiem, tūkstošiem bioloģiski aktīvu vielu, un šādos preparātos, kā ražotājs ir nolēmis, tur varbūt ir 5, 10, 15, un tas nekādā veidā vispār nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu,” norādīja speciāliste.
Tajā pašā laikā ir dažādas riska grupas, kurām gan pie vitamīniem un minerālvielām būtu jāpiedomā īpaši, piemēram, veģetārieši un vegāni, kas, neēdot gaļu, no savas ēdienkartes izslēguši vērtīgu dzelzs avotu.
Tiesa, ne visiem veģetāriešiem un vegāniem papildus ir jāuzņem minerālvielas, tas atkarīgs no tā, cik sabalansēts ir viņu uzturs, skaidroja Meija.
Vēl īpaši jāuzrauga bērni, īpaši pusaudžu periodā, kad organisms attīstās ļoti strauji, pārkārtojas hormonālā sistēma, bērniem arī ir bieži liela slodze, īpaši, ja viņi nodarbojas ar sportu vai ir ļoti intensīvs mācību darbs.
“Tad ir ļoti, ļoti svarīgi uzņemt minerālvielas pietiekamā daudzumā, jo saistībā ar kalciju mēs zinām, ka kauli veidojas līdz 21 gada vecumam, tātad, cik izveidosies, tik būs. Būtībā pusaudžu vecums nosaka kaulu veselību turpmākajā dzīvē un pat vēlāk osteoporozes risku, tāpēc uz to jāskatās ļoti atbildīgi. Bet arī šeit vecākiem jāseko, ko bērns ēd, - ja bērns ēd pilnvērtīgi, viņš visus šos elementus uzņem ar uzturu, tur nav nekādu nepieciešamību dot to preparātu veidā,” sacīja Meija.
Vēl īpašās grupas ir grūtnieces, arī sportisti, kā arī alkohola lietotāji, kuriem no pārtikas vērtīgās vielas uzsūcas mazāk, dzelzs daudzumam savukārt jāpievērš uzmanība sievietēm, kurām menstruāciju laikā ir spēcīga asiņošana.
Ja runā par kritisku vai hronisku vitamīnu vai minerālvielu trūkumu, tad vispirms jādodas pie ārsta, nevis uz aptieku, lai pareizi koriģētu uzturu un lietotu īstos vajadzīgos medikamentus.
Savukārt pašdarbība ar vitamīnu un dažādu vielu lietošanu labākajā gadījumā ir mākslīgas laimes un psiholoģiska efekta pirkšana. Turklāt jaunākie pētījumi apgāž pat salīdzinoši nesenus pieņēmumus par kādas vielas absolūto vērtību.
Piemēram, vēl nesen kalciju rekomendēja gandrīz visiem profilaktiski un turklāt lielās devās.
Tagad šī nostāja ir mainījusies - kalcijs lielās devās paaugstina sirds asinsvadu slimību risku, iespējams, arī trombožu risku, tātad infarktu, insultu, tādu slimību risku, īpaši sievietēm, stāstīja Meija.
Arī magnijs nav nekāds viennozīmīgs brīnumlīdzeklis, tas tiešām palīdz mazināt osteoporozes risku, bet palielina reimatoīdo artrītu un bipolāru traucējumu jeb garastāvokļa svārstību risku.
Labāk aizejiet pie ārsta!
Dietoloģe Laila Meija arī izvērtēja dažādus uztura bagātinātājus ar dažādām minerālvielām un vitamīniem, ko raidījuma komanda iegādājās aptiekās, un atzina, ka “visos šajos preparātos tik tiešām ir liels kokteilis”, bet minerālvielas pārsvarā ir ļoti mazos daudzumos, un tas “nekādā veidā vispār nekādu konkrētu deficītu kompensēt nevar”
“Svarīgi cilvēkam saprast, ko viņam tieši vajag, vai viņam vajag visu šo kokteili, vai viņam vajag kaut kādas konkrētas minerālvielas vai konkrētus vitamīnus,” uzsvēra Meija.
Atbilde uz jautājumu, kāpēc būtu jālieto tieši šīs vielas, jāmeklē nevis reklāmas bukletā, bet pie sava ārsta.
Raidījuma iegādātos uztura bagātinātājus novērtēja arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride, kurš bija ļoti kategorisks.
“Es varu teikt tiešām visiem, kas kādreiz lietojuši - beidziet tērēt naudu, jo faktiski nekādu slimību profilaksi vai nekādu noguruma uzveikšanu jūs ar vitamīniem neiegūsiet,” raidījumam pauda Skride.
“Tās nav tikai manas domas. Tas ir pierādīts pētījumos. [..] Salikti iekšā vairāki vitamīni, vairākas minerālvielas, mikroelementi, makroelementi, un cilvēkiem liekas, jo vairāk ieliks, jo būs labāk. Nē, jo vairāk ieliks, jo pirmkārt būs sliktāk.
Otrs, ko jūs varat dabūt, - lietojot šādus multivitamīnus, jūs varat tikai un vienīgi sev palielināt dažādu audzēju, pat arī asins vēža risku,” sacīja Skride.
“Arī magnija reklamēšanā kā brīnumlīdzekli pret stresiem un nogurumiem - 90% ir muļķība. Es labāk ieteiktu jums par to naudu tiešām aiziet pie ārsta un, ja ir medikaments, kāds būs vajadzīgs, tad tas tiks izrakstīts,” ieteica kardiologs.
Pētījumi pierāda arī kaitējumu
Kanādas Toronto universitātes pētnieki 2018. gadā nākuši klajā ar secinājumiem par multivitamīniem, Toronto Universitātes Uzturzinātnes departamenta profesors Dr. Davids Dženkins raidījumam sacīja, ka “attiecībā uz uztura bagātinātājiem mēs neguvām pierādījums, ka tie dod pozitīvu ietekmi”.
Viņš pieļāva, ka iemesls šim neesošajam labumam ir mazās devas multivitamīnos, bet “būtu jāsaprot, vai lielākām devām nebūtu toksisks efekts”. “Mēs arī neieteiktu cilvēkiem lietot antioksidantus lielās devās, izņemot, ja tas tiek darīts ārstnieciskos un kontrolētos apstākļos.”
“Cilvēki vēlas lietot uztura bagātinātājus, jo viņiem liekas, ka tas viņiem darīs labu.
Es nevaru apgalvot, ka tas noteikti viņiem nedarīs labu, bet es gribētu, lai viņi apzinās, ka uztura bagātinātāju lietošana var būt arī kaitīga,” uzsvēra Dženkins.
Arī Skride norādīja, ka lielākā daļa pētījumu par multivitamīniem ir parādījuši, ka tiem nav nekādas nozīmes vai ar tiem cilvēki var pat izdarīt sev vēl sliktāk.
“Nav, nav šādi brīnumlīdzekļi, ir veselīgi jāēd, jākustas, jāiet svaigā gaisā, jo tad arī cilvēks sevi apgādā ar visām nepieciešamajām mikroelementiem un vitamīniem,” uzsvēra Skride.
Eksperiments nepierāda labumu
“Aizliegtā paņēmiena” žurnālists eksperimentā nodeva asins analīzes trīs Latvijas laboratorijās - Centrālajā, Gulbja un MDF – pirms un pēc minerālvielu kompleksa lietošanas. Gandrīz visi rādītāji pirms kompleksa lietošanas bija normas robežās.
Eksperimentam izvēlēts preparāts, kurā dažādu vielu ir visvairāk – “Centrum”. Tā cena par 30 tabletēm ir vairāk nekā desmit eiro. Atkārtoti analīzes tiek nodotas pēc gandrīz mēneša ilgas “Centrum” lietošanas, un raidījums salīdzināja rezultātus.
Rezultāti pirms/pēc:
- Kalcijs: Gulbja laboratorija - 2,37/46 vienības, Centrālā laboratorija - 2,5/2,35, MFD - 2,49/2,5.
- Fosfors: Gulbja laboratorija 1,30/1,26, Centrālā laboratorija 1,13/1,11, MFD laboratorija 1,26/1,17.
- Magnijs: Gulbja laboratorija - 0,86/0,88, Centrālā laboratorija - 0,92/0,9, MFD laboratorija - 0,88/0,89.
- Kālijs: Gulbja laboratorija - 4,3/4,7, Centrālā laboratorija - 5,4/4,5, MFD laboratorija -4,1/4,5.
- Cinks: Gulbja laboratorija 100/111 vienības, Centrālā laboratorija – 109/129, MFD laboratorija – nepiedāvā šādas analīzes.
- Dzelzs: Gulbja laboratorija - 17,3/18,8, Centrālā laboratorija - 17,1/17,7, MFD laboratorija - 19,17/19,05.
No kopējā mērījumu skaita, kas bija 17, vielu daudzuma kritumu organismā uzrādīja 7 gadījumos, vairāki mērījumi bija pretrunīgi - vienā laboratorijā vielas daudzums audzis, citā kritis. Tikai divos gadījumos bija vienota tendence - auguši cinka rādītāji un kritušies fosfora rādītāji.
Bet īsti secināt no tā nevar neko. Varētu teikt, ka preparāts nedeva efektu, bet ražotāji varētu iebilst, ka mērījumi nav precīzi, un daļēji taisnība viņiem būtu, jo katrām analīzēm ir savs kļūdas procents, nereti pat ļoti augsts.
Turklāt, ja šis preparāts efektu nedod vienam cilvēkam, tad nevar teikt, ka tas nedod nevienam, jo katrā organismā vielas uzsūcas citādāk.
Ņemot vērā, ka ir tik daudz gandrīz nepārbaudāmu faktoru un nianšu, uztura bagātinātāju bizness arī plaukst.
Aptiekās gatavi piedāvāt vitamīnu kompleksus
Raidījums arī devās uz vairākām aptiekām ar jautājumu, kādus vitamīnus būtu vērts padzert pavasarī? Vispareizākā atbilde būtu – elpojiet svaigu gaisu, kustieties, ēdiet dārzeņus un citus veselīgus produktus.
''Mēness aptieka'' Barona centrā iesaka “Vitiron” un “Livol”. Vajadzīgas vielas tur esot, “varbūt ne tik lielas devas, kā atsevišķi, ja jāpērk, bet profilaktiski pietiekoši”.
''Latvijas aptieka'' Ziepniekkalnā enerģijas devai iesaka trīs vitamīnu kompleksus, “šeit būs vitamīni, minerālvielas, būs enerģijai, diezgan ātri dos efektu, šie abi varianti ir vienkārši vitamīni, minerālvielas”. “Principā devas plus mīnuss ir vienādas, tie vitamīni, kas tur iekšā, principā viens ar otru nedraudzējas, un cik tur reāli viss uzsūcas, tas ir cits jautājums. Jo vienalga tur ražotājs liks lielus procentus iekšā”.
“Euroaptieka” tirdzniecības centrā “Maxima” Vienības gatvē arī iesaka kādu vitamīnu kompleksu, “sastāvs labs, viena tablete dienā”. Uz jautājumu par populārākajiem vitamīniem aptiekā atbild, ka tie ir “Livel”, “Livol multi”. Uz jautājumu, vai vispār tam ir jēga, aptiekāre saka – “jā, es pati dzeru tieši naktssveces eļļu”.
