Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Province

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Imunitāte pret Covid-19»

«Aizliegtā paņēmiena» eksperiments: Cik daudz Covid-19 antivielu ir pēc slimošanas un vakcinācijas?

Antivielas pret Covid-19 atklātas arī cilvēkiem, kuri nav zinājuši par slimošanu ar jauno koronavīrusu, savukārt pēc slimošanas antivielu daudzums pakāpeniski samazinās. Bet dažiem vakcinētajiem cilvēkiem antivielas testos nemaz neuzrādījās, liecina LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperiments, kurā uz Covid-19 antivielām pārbaudīti vairāki brīvprātīgie,

Tiesa, zinātnieki vēl nav atklājuši, vai lielāks Covid-19 antivielu daudzums nodrošina labāku aizsardzību. Svarīgi, kā šīs antivielas saglabāsies, bet to paši vakcīnu ražotāji un zinātnieki vēl pēta.   

ĪSUMĀ:

Antivielu testi atšķiras pēc metodēm, un dažādu ražotāju testu rezultātu nav salīdzināmi. Ir ātrie testi, kas tikai pasaka, ir vai nav antivielas, ir puskvantitatīvie, kas antivielas izsaka koeficientos, ir vēl kvantitatīvie, kas nosaka to daudzumu uz mililitru.

Piemēram vienas vakcinētas personas antivielu testa rezultāti no “Gulbja laboratorijas” un “Centrālā laboratorijas” atšķīrās vairāk nekā 400 reizes.

“Centrālās laboratorijas” valdes locekle Jeļena Storoženko skaidroja, ka dažādiem ražotājiem atšķiras mērījumu vienības un attiecīgi arī skaitļi.  

“Tās ir dažādas metodes; ja mēs mērām centimetros, tad mums jāsalīdzina izmērs centimetros, mēs nevaram pāriet pēkšņi uz collām,” salīdzināja “Gulbja laboratorijas” ārsts Jānis Stašulāns.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska savukārt norādīja, ka šādus testus var veikt “sportiskas intereses” dēļ, taču neviens profesionāls infektologs pēc šāda testa rezultāta šobrīd nevarēs sniegt nekādus secinājumus, izņemot to, ka “tev ir antivielas”.

Gulbja laboratorijas pārstāvis gan iebilda, ka tests var radīt zināmu pārliecību, ka “imūnā sistēma uz konkrēto vakcīnu ir noreaģējusi un tas darbojas”.

Antivielas atklāj arī tiem, kuri par slimošanu nezināja

Raidījuma komanda piedāvāja vairākiem brīvprātīgajiem viena veida testu “Gulbja laboratorijā” uz IgG antivielām, ko uzskata par visnoturīgākajām.

Testējot cilvēkus, kuriem bija aizdomas par slimošanu ar Covid-19, dažiem antivielas neatklāja.

Taču divām māsām tests izrādījās pozitīvs. 53 gadus vecajai sievietei bija iesnas un klepus, dažas dienas temperatūra bija 38 grādi, pazuda oža, bet viņai Covid-19 tests bijis negatīvs, tomēr tagad ir antivielas. Arī viņas 46 gadus vecajai māsai, kas viņu slimības laikā pieskatījusi un kurai nebija nekādu simptomu, antivielu testu bija pozitīvs.  

Dace Zavadska atzina, ka tas ir iespējams, cilvēkam nebija simptomu, bet “viņš ir ticies ar vīrusu, imūnā sistēma to ir pamanījusi, izveidojusi savu atbildi”.

Tas nozīmē, ka cilvēks, nemanot var arī aplipināt arī citus, iepriekš LTV raidījumā “Aculiecinieks” skaidroja Rīgas Stradiņu slimnīcas Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Modra Murovska.

Bet var būt arī otrādi – cilvēks Covid-19 izslimo, pats to pat zina, bet antivielas neizstrādājas, un biežāk tā esot vīriešiem.

Pašlaik nav precīzi zināms, kāpēc tas notiek.

Zavadska gan skaidroja, ka antivielu neesamība vēl nenozīmē to, ka cilvēkam nav aizsardzības pret vīrusu, “jo šūnu imunitātei ir tiešām ļoti liela loma arī aizsardzībā nākamās reizēs, kad mēs tiekamies ar izraisītāju”.

Pēc izslimošanas antivielas ir, bet daudzums samazinās

Savukārt no tiem, kuri slimojuši ar Covid-19 un kuriem ir veikts antivielu tests jau pērn decembrī un tobrīd antivielas bija, tās uzrādījušas arī tagad, taču mazākā daudzumā.

Kādai sievietei, kura izslimoja pērn rudenī, decembrī uzrādītais antivielu daudzums bija 4,38. Bet 10. martā viņa saņēma “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnu, un tagad viņai tests uzrādīja antivielu daudzumu 9,35.  

 

Tikmēr 20 gadus vecam jaunietim, kurš Covid-19 izslimoja februārī ļoti vieglā formā, faktiski bez simptomiem, tagad divas nedēļas pēc izslimošanas antivielu daudzums ir 2,79.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska skaidroja, ka slimības norises smagums gan neietekmē antivielu daudzumu.   

“Ne vakcīnas izraisītās sagaidāmo reakciju intensitāte, ne arī slimojot simptomu intensitāte nenosaka to, cik labi mums nostrādās imūnā atmiņa, šūnu imunitāte, antivielas,” skaidroja Zavadska.

Bet “Gulbja laboratorijas” ārsts Jānis Stašulāns, kurš bijis līdzautors pētījumam par antivielām un to dinamiku gan slimojošiem cilvēkiem, gan vakcinētiem, savukārt stāstīja, ka “tas ir viennozīmīgi jau zināma patiesība, ka asimptomātiskajam un viegli pārslimojušajiem antivielu veidošanās atbildes reakcija būs mazāk izteikta, mērenāka nekā smagi saslimušajiem”.

Un šādu sakarību, pētot Covid 19 slimnieku antivielas, atklājuši arī zinātnieki no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra.

“Pfizer”/”BioNTech” vakcinētajiem antivielu daudzums lielāks

Izslimojot Covid-19, organismā antivielas rodas dabisku reakciju rezultātā, bet vakcinējoties antivielu rašanos izprovocē apzināti.

“Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām nepieciešamas divas devas – otra aptuveni pēc viena mēneša, un laba aizsardzība veidojas septiņas dienas pēc otrās devas saņemšanas.

No testētajiem cilvēkiem, kuri saņēmuši abas šī ražotāja vakcīnas, antivielu daudzums bija ievērojami lielāks – lielākais bija 10,10. Kādai sievietei koeficients bija 8,97, citai – 7,28.

Bet mazākais bija koeficients 5,81.

Jo vakcinētais bijis jaunāks, jo antivielu vairāk, jo vecāks – jo mazāk. Antivielu līmenis bija augstāks tiem, kuriem pēc vakcinācijas bijis vairāk sūdzību par pašsajūtu. Vai tās ir sakritības, nav zināms.

Vakcinētos ar “Pfizer”/”BioNTech” pētījuši arī “Gulbja laboratorijas” speciālisti, testējot kopumā 85 cilvēkus. Šis pētījums liecināja, ka pēc pārslimošanas vidējais antivielu rādītājs bija ap 4, pēc pirmās potes tas jau bija aptuveni 5, bet divas nedēļas pēc otrās vakcīnas – jau 7,5–8.

“AstraZeneca” pēc pirmās potes antivielas ir, bet mazāk


“AstraZeneca” svarīga ir pirmā pote, un 2–3 nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir laba antivielu atbilde un noturība, bet otrā pote, kas var būt pat pēc trijiem mēnešiem, ir tikai sava veida pārklājs izstrādātajai imunitātei.

Šobrīd Latvijā ar divām “AstraZeneca” potēm gandrīz neviens vakcinēts vēl nav, tāpēc testēti cilvēki, kuri ir saņēmuši vienu poti.

Eksperimentā dalībniekiem, ar “AstraZeneca” vakcinētajiem senioriem antivielu daudzums nebija tik augsts, bet dažiem 12 dienas pēc potes antivielu nebija vispār.

Savukārt kādai sievietei, kurai pēc potes bija augsta temperatūra, 23 dienas pēc potes  antivielu koeficients bija 5,01.

Bet jaunākiem cilvēkiem, kuri saņēmuši vakcīnu vairāk nekā pirms trīs nedēļām, antivielu līmenis bija 2,83 un 2,56, bet kādai 22 gadus vecai jaunietei tas bija vēl augstāks.

Aizsardzības ilgums un jaunie varianti – neatbildētie jautājumi

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska stāstīja, ka pašlaik pieejamā informācija liecina, ka 90 dienu laikā pēc pārslimošanas maz ticams, ka inficēsies vēlreiz.

Savukārt “Gulbja laboratorijas” pētījumā, kurā ik mēnesi antivielu testus taisīja 34 cilvēki, secināts, ka antivielu noturība ir ilgāka – antivielas stabili turējās 8–9 mēnešus, sākumā antivielu bija vairāk, tad mēneša laikā tās straujāk samazinājās un “tādā plato līmenī gāja līdz devītajam  mēnesim”, stāstīja Stašulāns.

“No 9. mēneša līdz 12. notiek vēl lielāka samazināšanās, jau tuvojas bezmaz vai noteikšanas robežai, atkal tas ir stipri individuāli, citiem turpina saglabāties, citiem jau pēc pusgada bija negatīvas antivielas,” norādīja Stašulāns.  

Tiesa, līdz šim nav izpētīts, ka antivielu koeficients, piemēram, 10, ir labāks nekā 1,5, jo ir svarīgi, kā šīs antivielas saglabāsies, bet to paši vakcīnu ražotāji un zinātnieki vēl pēta. Vēl būtiski, vai tieši šīs mērītās antivielas būs izšķirīgas, lai cilvēki neslimotu. Un zinātnieki to vēl pēta un pēta.

Arī par to, cik vakcīnas ir iedarbīgas pret jauniem vīrusa paveidiem, pašlaik nav precīzas informācijas.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs norādīja, ka konkrēti cipari pieejami Covid-19 par “Johnson&Johnson” koncerna uzņēmuma vakcīnas efektivitāti – pret iepriekšējiem vīrusa variantiem ASV efektivitāte bija 72%, bet Dienvidāfrikā, kur izplatījās jaunais paveids, tā bija 57%.

“Tur jau, redziet, viņiem klīniskie izmēģinājumi sākās tad, kad tas Dienvidāfrikas variants jau bija. Piemēram, “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām  tad vēl nemaz nebija tie varianti, kad notika klīniskie izmēģinājumi,” skaidroja Tārs.

“Labākais scenārijs būtu tāds, ka mēs iztiekam ar tām vakcīnām, kuras mums šobrīd ir, jo tās tomēr ir samērā efektīvas. Arī pret tiem jaunajiem variantiem. No otras puses, nav jau tehnoloģiski nekādu lielo problēmu pielāgot tās vakcīnas.  [..] Tad droši vien ar to vien varētu nepietikt, jo tad tā atkal nestrādās varbūt pret veco variantu, bet arī tur var taisīt kaut kādus vakcīnu kokteiļus,” pieļāva Tārs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt