ĪSUMĀ:
- "Aizliegtais paņēmiens" eksperimentu veica kādā mājā Jūrmalā nedēļas garumā janvāra beigās.
- Izvēlēti četri rīkstnieki, kuri viens par otru nezināja; cena par āderu noteikšanu dārzā un mājā – līdz 70 eiro.
- Eksperimentā atklājās, ka āderu vietas katram rīkstniekam savas; raidījums secina – jēgas tam nav nekādas.
- Kā paši rīkstnieki vēlāk skaidroja atšķirības, un kā rīkoties tiem, kas netic āderēm?
"Aizliegtais paņēmiens" dodas uz Jūrmalu – nelielu privātmāju ar dārzu āderes meklēt gan dārzā, gan arī pašā mājā. Uzdevumi ir divi:
- Dārzā plānots ierīkot aku, precīzāk – ūdens spici, no kuras plānots apgādāt māju ar ūdeni. Āderu krustpunkts esot ūdens ņemšanas labākā vieta, un vajag āderu krustpunktu.
- Atrast mājā un tās trijās istabās vietu, kur vislabāk novietot gultu. Un šajā gadījumā uzdevums bija pretējs – jāatrod vieta, kur āderu nav.
Eksperimenta būtība nav meklēt āderes un rakt aku, bet saprast, vai āderes ir objektīvs lielums un vai visiem rīkstniekiem tā būs aptuveni viena un tā pati vieta, vai tomēr ne.
Četri rīkstnieki, cena – līdz 70 eiro
Uz "Aizliegtā paņēmiena" nolīgto māju aicināti āderu speciālisti un rīkstnieki – viņu izvēlē kritēriju īsti nav, jo nepastāv nedz rīkstnieku sertifikācija, nedz arī labāko rīkstnieku TOP 10. Eksperimentā "Āderes" izvēlēti tādi rīkstnieki, kuri izklausījās ļoti pārliecinoši:
- Pirmais rīkstnieks ir Aldis Janševskis. Par viņu atrodama informācija mājaslapā "reljefs.lv". "Esmu rīkstnieks, kurš nosaka Hartmana līnijas un to savstarpējos krustpunktus, Kirī līnijas un to savstarpējos krustpunktus, ūdens āderes un to savstarpējos krustpunktus, kā arī visu šo joslu savstarpējo pārklāšanos, krustošanos punktus (Ķīnā sauktos drakona zobus), aku rakšanas vietas," tā par sevi rakstījis Janševskis.
Viņš varot arī iedzīvināt labo mājas gariņu un vēl palīdzot risināt onkoloģiskas problēmas. Viņa prasītā cena par minētajiem diviem uzdevumiem – 70 eiro, un vēl viņš no Rīgas jānogādā uz Jūrmalu un pēc tam atpakaļ.
- Otrais ir dziednieks, rīkstnieks Māris Gargurnis. Informācija par viņu un viņa foto atrodami portālā "medicine.lv". Gargurnis saistībā ar āderēm sniedzis arī dažādus padomus portālā "Delfi.lv" un aicinājis zemes enerģiju sadzirdēt ikvienam. "Lai saprastu, ko nozīmē āderu krustpunkts, mežā jāatrod skudru pūznis un jāmācās to saklausīt," norādījis Gargurnis.
Gargurņa prasītā cena – 40 eiro par āderu krustpunkta vietu ūdenim, plus vēl būs jāpiemaksā par māju.
-
Trešais ir Aļģirds Noreiks. Viņu "Aizliegtais paņēmiens" atrada sludinājumu portālā "ss.com". Sludinājumā teikts: "Rīkstoju āderu akas, pirts vietas, mājvietas, dīķus, urbjam uz āderēm, skalojam dziļurbumus."
Sazvanīts Noreiks par noteiktajām vēlmēm prasa 70 eiro. Un, ja vajag, pie viena var attīrīt māju no lāsta un karmas.
- Ceturtais ir Valdis Liepa. Arī Liepu "Aizliegtais paņēmiens" atrada portālā "ss.com". Āderes viņš nosakot attālināti, proti, ne pie viena uz mājām nav pat jābrauc. Viņa prasītā cena – 40 eiro.
Āderu noteikšana notika dažādos laikos vienas nedēļas garumā janvāra beigās. Neviens no rīkstniekiem nezināja, ka āderes noteiks vairāki cilvēki.
Rīkstniekiem atšķiras versijas par āderēm
Eksperimentā atklājas, ka vietas, kur urbties pēc ūdens, katram rīkstniekam ir savas, turklāt vienam vienā dārza galā, citam – otrā.
Rīkstnieka Alda Janševska norādītais āderu krustpunkts marķēts ar dzeltenu, rīkstnieka Māra Gargurņa noteiktie divi āderu krustpunkti – ar zilu, un neviens no tiem nesakrīt ar rīkstnieka Alda versiju. Sarkanā krāsā iezīmēti rīkstnieka Aļģirda Noreika norādītie četri punkti pie mājas stūra, un te tātad āderes savijās. Savukārt rozā krāsā iezīmēts rīkstnieka Valda Liepas no attāluma noteiktais āderu krustpunkts.
Tālāk māja – kur tad te āderes ir un kur nav? Secinājumi par trim istabām:
- Tālākā istaba:
Rīkstnieks Aldis Janševskis norāda – telpa esot neitrāla, viss labi, gultu varot likt jebkur. Māra Gargurņa versija – telpa neitrāla, āderu nav. Aļģirda Noreika versija – āderes ir, pat āderu krustpunkts, nekādu gultu te nevar likt. Valda Liepas variants – ādere ir, turklāt plata, šķērso gultas kājgali.
- Vidējā istaba:
Aldis Janševskis saka – viena ādere te ir, bet iet pāri kājgalim, un tas neesot nekas traks. Māra Gargurņa versija – telpa no āderēm esot tīra. Aļģirds Noreika pauž – te pilns ar āderēm, trīs vietas, kur tās krustojas, un arī nekādas gultas nevar likt. Valdis Liepa lēš – šajā vietā ir divas āderes teju pāri visai istabai.
- Tuvākā istaba:
Aldis Janševskis secina – vieta ir neitrāla, bez āderēm. Māris Gargurnis savukārt lēš – viena ādere ir, dīvāna vietā, bet nekas traks, vienīgi nevajag likt tur galvu. Aļģirds Noreika spriež – šeit āderes neesot. Valdis Liepa vērtē – ādere ir, iet pāri aptuveni trešdaļai no istabas.
(Apzīmējumos izmantotas tās pašas krāsas, kas pagalmā, norādot ieteicamās akas vietas)
"Aizliegtā paņēmiena" galvenais secinājums tas pats, kas urbšanas vietas noteikšanas gadījumā – nekāda secinājuma nav, jo īsti visiem četriem nesakrīt un nav pat divi vienādi viedokļi. Āderes, lūk, katram savas.
Kopā par šo speciālistu pakalpojumiem iztērēti vairāk nekā 250 eiro, bet faktiski – jēgas nekādas, secina "Aizliegtais paņēmiens".
Nauda šoreiz atpakaļ netiek prasīta, jo formāli to arī nevar. Zīmīgi, ka neviens no šiem pakalpojumu sniedzējiem neiedeva nekādu maksājuma apliecinājumu.
Kā rīkstnieki skaidroja atšķirības?
Viedokļi par āderēm
- Andis Kalvāns, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks.
Vispār lielākā daļa cilvēku, kas strādā vairāk ar ģeoloģiju, hidroģeoloģiju, uzskata, ka īsti nav pierādījumu, ka tādas āderes vispār pastāv. Nu nav tāda, es neesmu redzējis nevienu nopietnu pētījumu, kur cilvēki tiešām būtu mērījuši un konstatējuši, jā, ka kaut kas tamlīdzīgs kā āderes pastāv. Nu nav nekas, neesmu neko tādu sastapis.
-
Vjačeslavs Kaščejevs, asociētais profesors, kvantu fizikas pētnieks.
Lai tā būtu fizika, lai tā vispār būtu zinātne, ir nepieciešams parādīt, ka ir cēloņsakarības. (..) Pētīts ir gana daudz, nekad neizdodas atrast statistiski nozīmīgu sakarību. Līdz ar to kā dabas zinātniska parādība āderes neeksistē. (..) Nav tādas parādības kā āderes! Var mērīt elektromagnētisko lauku vienmēr un visur, un tas, ko samērīsiet, būs nekorelēts, neatkarīgs no tā, kas notiek zem zemes.
- Zaiga Gaile, arhitekte.
Es jau arī savu māju Ķīpsalā. Es to kaut kā uzzīmēju, un tad gribēju saprast, vai man būs laba dzīvošana, un nokartēja. Mēs neviens neguļam uz āderēm, mums ir tīrajās vietās (..). Tagad ir Mežparkā viena māja, kur arī biju iezīmējusi gultu. Tad klientam sacīju "nu varbūt Tu gribi paskatīties tās āderes". Un jā, tur, kur es biju ielikusi, bija slikta vieta, un es pārprojektēju. Tā kā es ticu, jā.
Rīkstnieks Aldis Janševskis skaidro, ka viņš šajā jomā darbojas ilgu laiku, taču, ja vajagot, varot vēlreiz apstaigāt īpašumu un pārbaudīt āderes. Rīkstnieks Gargurnis savukārt par atšķirībām saka, ka saimniekiem pašiem jāizlemj, kurā vietā rakt. Tikmēr rīkstnieka Aļģirda Noreika atbilde ir skaidra – viņš ir speciālists, bet tie citi ne. Savukārt Valdis Liepa skaidro, ka noteicis spēcīgāko enerģijas punktu, bet cits speciālists – vājāku.
"Aizliegtā paņēmiena" secinājums pēc eksperimenta – āderu noteikšanai naudu tērēt nav vērts, ikviens rīkstnieks būs gudrāks par citu, un tie citi būs neprofesionāļi un šarlatāni.
Kā rīkoties tiem, kas netic āderēm?
Kā tad noteikt, kur privātmāju dārzos urbt ūdens spici, ja rīkstniekiem un āderēm netic, bet ūdeni vajag, un atbilde ir – jāvēršas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC), kas sagatavo izziņu, kas atrodams šajā vietā. Tādu arī LTV raidījums paprasīja un ieguva.
"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka ūdensapgādei šajā īpašumā var izmantot kvartāra pazemes ūdens horizontu jeb gruntsūdeņus, kā arī gan augšdevona Amatas, gan arī Gaujas ūdens horizontu. Skan sarežģīti, bet tālākās norādes šādas: līdz aptuveni 30 metru dziļumam šeit ir gruntsūdeņi, bet uz tiem īsti nevar paļauties, turklāt tajos var būt piesārņojums no virszemes, un labāk ūdens apgādei to neizmantot.
Dziļāk, aptuveni metrus 50 no zemes virsmas seko Amatas ūdens slānis, aptuveni 15 metrus biezs, bet tas ir ļoti smilšains. Vislabāk ūdens apgādei izmantot nākamo slāni. Proti, Gaujas ūdens horizontu, kas šeit ir aptuveni 70 metru dziļumā. Tas ir labs, un atbilst arī dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, bet dziļi, un vajag veikt dziļurbumu, un tādā gadījumā nepieciešama arī dziļurbuma izmantošanas licence.
Lai veiktu šādus secinājumus, nav gluži tā, ka LVĢMC būtu šajā konkrētajā īpašumā jau ko racis, bet šādi aprēķini izriet no Latvijas ģeoloģijas kartes un citiem urbumiem, kas veikti visā Latvijā un konkrētās vietas tuvumā.
"Mums ir datubāze pa visu Latviju, kurā mums ir cilvēki, kas ir veikuši urbumus un visu rīkojuši tā kā oficiāli, ir ar urbumu pasēm nodevuši pie mums.
Mums ir datubāze, kurā mēs ievadam šo visu informāciju gan par ģeoloģiju, gan par urbumu konstrukcijām, par ūdens ķīmisko sastāvu un citu informāciju. (..) Datubāze satur aptuveni 19 000 ierakstu pa visu Latviju dažādos horizontos, dažādos dziļumos, par dažādiem ūdens veidiem un tipiem," klāstīja LVĢMC Zemes dzīļu resursu daļas Hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs Kristaps Caune.
Nekādām āderēm LVĢMC neseko. Turklāt, izmantojot šādu, zinātnisku informāciju, var uzzināt un prognozēt arī ūdens kvalitāti un saprast, ar ko rēķināties.
